Illirija

Ιλλυρια (grieķu)

Pastāvēšanas laiks

385. gads p.m.ē.—
168. gads p.m.ē.

Iedzīvotāji

ilīriešu ciltis

Atrašanās vieta

mūsdienu Albānijā u.c. Balkānu pussalas valstīs

Galvenās pilsētas

Lissus (Leže)
Epidamna

Illirija^[1] jeb Ilīrija (sengrieķu: Ιλλυρια, latīņu: Illyricum) bija valsts Eiropā 4.—2. gadsimtā p.m.ē. Atradās ilīriešu apdzīvoto apvidū Balkānu pussalas ziemeļrietumos. Valsts kodols bija ilīriešu taulantu (taulanti) cilts.

Vēsture

Valsts pastavēja arī agrāk, bet par ievērojamu spēku kļuva 385. gadā p.m.ē., kad par valdnieku kļuva Bardils (Bardyllis). Karoja ar Maķedoniju, piedalījās arī Maķedonijas Aleksandra karagājienos.

168. gadā pirms mūsu ēras romieši sagūstīja pēdējo Illirijas valdnieku Gentiju (Gentius) un sāka valdīt Illirijā. Tika izveidota Illirijas (Illyricum) province Romas impērijas, pēc tam Austrumromas impērijas sastāvā. Ilīrieši asimilējās un vēstures avotos par tiem vairs ziņu nav.

Atsauces

↑ Māris Vecvagars. Sengrieķu-latviešu īpašvārdu vārdnīca. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, 2007. 154. lpp. ISBN 978-9-984-62449-5.

[1] Māris Vecvagars. Sengrieķu-latviešu īpašvārdu vārdnīca. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, 2007. 154. lpp. ISBN 978-9-984-62449-5.

[1]