Pāriet uz saturu

Harijs Plūcis

Vikipēdijas lapa
Harijs Plūcis
Harijs Plūcis
Personīgā informācija
Dzimis 1900. gada 15. jūlijā
Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1970. gada 21. jūlijā (70 gadi)
Valsts karogs: Austrija Vīne, Austrija
Tautība latvietis
Nodarbošanās Baletdejotājs

Harijs Plūcis (dzimis 1900. gada 15. jūlijā, miris 1970. gada 21. jūlijā)[1] bija latviešu baletdejotājs un baleta pedagogs. Latvijas Nacionālās operas baletskolas vadītājs (1933-1940, 1941-1944).

Dzimis 1900. gadā Rīgā. Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, no 1916. līdz 1920. gadam mācījās Maskavas pirmajā mākslas baletskolā,[1] bija Zimina operas baleta mākslinieks Maskavā (1919-1920). Pēc atgriešanās dzimtenē no 1920. līdz 1927. gadam bija Latvijas Nacionālās operas (LNO) baleta solists, vadīja savu baletstudiju (1921-1926).

No 1927. līdz 1928. gadam papildinājās Londonā un Parīzē pie Nikolaja Legata un Olgas Preobraženskas, dejoja I. Rubinšteina (1928-1930) un Ņižinskas baleta trupās, viesizrādes Barselonā (1931). No 1932. līdz 1944. gadam Plūcis bija LNO baleta solists un operas baletskolas pedagogs,[1] no 1933. gada — tās vadītājs.

Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā Plūcis devās bēgļu gaitās uz Vāciju,[1] no 1947. līdz 1956. gadam bija Londonas Sadler's Wells Ballet (vēlāk Anglijas Karaliskais balets) trupas vadītājs, repetitors un baletskolas vecāko klašu pedagogs.[1] No 1957. līdz 1961. gadam viņš vadīja Cīrihes Baleta akadēmiju.[1] no 1961. gada bija Vīnes Valsts operas baleta trupas vadītājs, pedagogs, repetitors. Miris 1970. gadā Vīnē, apbedīts Brūkvudas kapos Sari, Anglijā.[2]

Lomas Latvijas Nacionālajā operā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

pas de trois (L. Minkus "Pahita", 1923), Solors (L. Minkus "Bajadēra", 1923), Kolēns (P.L. Hertels "Veltīgā uzmanība", 1923), Luka (R. Drigo, "Burvju flauta", 1923), Jauneklis (F. Šopēns "Silfīdas", 1925), Zigfrīds (P. Čaikovskis "Gulbju ezers", 1926, 1934, 1941), Francis (L. Delībs "Kopēlija", 1926), Žans de Briens (A.Glazunovs "Raimonda", 1926), Arlekīns (R. Drigo "Arlekināde", 1927), Cara dēls Ivans (I. Stravinskis "Ugunsputns", 1930), solists (M. Gļinka "Aragonas hota", 1930), viens no Kavalieriem (M. Čerepņins "Armīdas paviljons", 1930), Vergs (N. Rimskis-Korsakovs "Šeherezade", 1930), Bazils (L. Minkuss "Dons Kihots", 1931, 1936, 1941), Dezirē (P. Čaikovskis "Apburtā princese", 1932), Dzejnieks (F. Šūberts "Sapņojums", 1932), viens no Fēniksiem (R. Gliērs "Sarkanā magone", 1933), Moris (I. Stravinskis "Petruška", 1933), solists (S. Prokofjevs "Rēbuss, 1933), solists (K.M. Vēbers "Aicinājums uz deju", 1933), Akvilons (R. Drigo "Floras atmoišanās, 1934), Sauldots (J. Mediņš "Mīlas uzvara", 1935), pas d'esclave, Konrāds (Ā.Š. Adāns "Korsārs, 1935), Leilons (J. Sibēliuss "Skaramušs", 1936), solists (M. Ravēls "Bolero", 1936), Leitnants Lauva (J. Vītoliņš "Ilga", 1937), Kvazimodo (Č.Punji, R. Drigo "Esmeralda 1939), Vaclavs, Girejs (B. Asafjevs "Bahčisarajas strūklaka", 1940), Laimonis (A. Kalniņš "Staburags", 1943).

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 782. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
  2. timenote.info