Pāriet uz saturu

Grūtniecība

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par grūtniecību cilvēkiem. Par grūtniecību dzīvniekiem skatīt rakstu grūsnība.
Grūtniece

Grūtniecība ir sievietes organisma fizioloģisks stāvoklis, kas sākas ar olšūnas apaugļošanos un turpinās līdz dzemdībām. Tas ir augļa attīstības periods mātes dzemdē, kura laikā notiek pakāpeniskas bioloģiskas, hormonālas un anatomiskas izmaiņas, lai nodrošinātu embrija un vēlāk augļa augšanu un attīstību. Grūtniecības periods vidēji ilgst 40 nedēļas (aptuveni 280 dienas) no pēdējās menstruācijas pirmās dienas.[1][2] Tā tiek iedalīta trīs trimestros. Pirmais trimestris (0–12 nedēļas) ir sākotnējais attīstības posms, kurā veidojas visi svarīgākie orgāni un sistēmas.[3] Otrais trimestris (13–27 nedēļas) ir augļa straujas augšanas periods, kad jau iespējams noteikt dzimumu un sajust pirmās kustības. Trešais trimestris (28–40 nedēļas) ir gatavošanās dzemdībām, kad auglis sasniedz pilnvērtīgu attīstību un kļūst dzīvotspējīgs ārpus mātes organisma.

Grūtniecības laikā sievietes organismā notiek būtiskas izmaiņas, kas ietekmē gan fizisko, gan emocionālo stāvokli. Lai nodrošinātu veiksmīgu grūtniecības norisi, nepieciešama regulāra medicīniskā uzraudzība, veselīgs dzīvesveids un atbilstošs uzturs. Grūtniecības iznākums parasti ir dzemdības, kurās piedzimst jaundzimušais, taču dažādu faktoru dēļ iespējamas arī priekšlaicīgas dzemdības vai spontānais aborts. Grūtniecībā var būt daudzējāds grūtniecības periods, kā dvīņu vai trīnīšu gadījumā. No visām zīdītāju grūtniecībām cilvēka grūtniecība ir visvairāk izpētīta. Dzemdniecība ir ķirurģiska nozare, kas pēta un rūpējas par augsta riska grūtniecību, bet tikpat labi tā var būt nozare, kur speciālisti rūpējas par grūtniecību un stāvoklī esošo sievieti. Pēc Starptautiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas grūtniecība ir klasificēta kā “faktors, kas ietekmē veselību, un sakari ar veselības aprūpes darbiniekiem”.[4] Tās kods pēc SSK-10 ir Z33.

Apaugļošanās un embrionālā attīstība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apaugļošanās ir process, kurā vīrišķā dzimumšūna — spermatozoīds — saplūst ar sievietes olšūnu, veidojot zigotu. Tas parasti notiek olvados 12–24 stundu laikā pēc ovulācijas. Pēc spermatozoīda iekļūšanas olšūnā notiek apaugļošanās membrānas veidošanās, kas novērš citu spermatozoīdu iekļūšanu. Apaugļošanās procesā olšūnas un spermatozo��da kodoli saplūst, veidojot zigotu ar pilnu hromosomu komplektu (2n), kur viens komplekts nāk no mātes, otrs no tēva. Šī ģenētiskā informācija nosaka turpmāko embrija attīstību. Zigota uzsāk šūnu dalīšanās procesu, kas nodrošina embrija augšanu un attīstību.[5][6][7] Vispārīgā embrioloģija pēta ieligzdeņa (conceptus) veidošanās, augšanas un attīstības principus no zigotas līdz dzimšanas brīdim, ietverot agrīnās attīstības procesus, kuru laikā veidojas embrija galveno orgānu un orgānu sistēmu priekšteči.[8]

Pēc apaugļošanās sākas jauna organisma attīstība, kas iedalāma vairākos posmos. Zigotiskā stadijas laikā (0–4 dienas) zigota dalās mitozes ceļā, veidojot šūnu grupu (morulu), kas ceļo uz dzemdi. Apaugļotā olšūna (zigota) sāk dalīties un pārvietojas uz dzemdes dobumu, sasniedzot to 6–7 dienu laikā blastocistas stadijā.[9] Implantācijas laikā blastocista, kas sastāv no iekšējās šūnu masas un ārējā trofoblastu slāņa, pievienojas dzemdes gļotādai, izraisot nelielu asiņošanu, kas pazīstama kā implantācijas asiņošana.[10] Šis periods ilgst aptuveni 4 dienas,[11] un tas ir būtisks, lai nodrošinātu embrija turpmāku attīstību un grūtniecības iestāšanos. Blastocistas ārējais slānis veidos placentu, bet iekšējais — embriju. Embrionālajā stadija (2.–8. nedēļa) sākas organoģenēze jeb orgānu veidošanās.[3] Izstrādājas nervu caurule (topošā nervu sistēma), sirds, asinsvadi, ekstremitāšu un citu orgānu aizmetņi. Augļa stadijā (9. nedēļa–dzemdības) sākas aktīva augšana un jau izveidoto orgānu attīstība. Šajā posmā auglis kļūst arvien dzīvotspējīgāks. Augļa dzīvotspēja ārpus mātes organisma ir atkarīga no daudziem faktoriem, tostarp grūtniecības nedēļu skaita, medicīniskās aprūpes pieejamības un augļa veselības stāvokļa. Augļa dzīvotspējas robeža variē no 20 līdz 28 grūtniecības nedēļām.[12] Izdzīvošanas rādītāji priekšlaicīgi dzimušiem bērniem palielinās ar katru papildu grūtniecības nedēļu.

Grūtniecības laikā dzemde pakāpeniski palielinās, pielāgojoties augošajam auglim. Šajā laikā notiek gļotādas sabiezēšana un asinsrites palielināšanās, lai nodrošinātu auglim nepieciešamās barības vielas un skābekli. no 4. nedēļas notiek placentas veidošanās, kas ir galvenais savienojums starp māti un augli, un nodrošina barības vielu un skābekļa apmaiņu, kā arī aizsargā augli no daudziem kaitīgiem faktoriem. Dzemdes tilpums palielinās no aptuveni 50–75 ml pirms grūtniecības līdz aptuveni 5–20 litriem pirms dzemdībām.[13] Šis pieaugums ir nepieciešams, lai nodrošinātu pietiekamu vietu un atbalstu auglim, placentai un amnija šķidrumam. Papildus veidojas dzemdes kakla gļotu aizbāznis, kas aizsargā augli no infekcijām. Šīs izmaiņas nodrošina optimālus apstākļus embrija un augļa attīstībai, līdz tas ir gatavs piedzimšanai.

Grūtniecības pazīmes un simptomi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
4D ultraskaņas ekogrāfijā var redzēt, kā žāvājas auglis

Grūtniecības sākumā sievietes organismā notiek būtiskas izmaiņas, kas izraisa dažādus simptomus. Viena no pirmajām pazīmēm, kas liek aizdomāties par iespējamu grūtniecību, ir iztrūkstoša menstruācija. Bieži sastopams simptoms ir arī slikta dūša un vemšana, ko sauc par rīta nelabumu, lai gan tas var parādīties jebkurā diennakts laikā un visbiežāk novērojams no 4. līdz 12. grūtniecības nedēļai. Paaugstinātais progesterona līmenis izraisa pastiprinātu nogurumu un miegainību, savukārt hormonālo izmaiņu dēļ krūtis var kļūt jutīgākas un palielināties. Grūtniecības laikā sievietes organisms piedzīvo arī asins tilpuma palielināšanos,[13][14] kas veicina nieru darbības pastiprināšanos un izraisa biežāku urinēšanu.[15] Turklāt dažām sievietēm var mainīties garšas un smaržas uztvere, kas izpaužas kā pastiprināta jutība pret smaržām, neparastas ēdiena kāres vai nepatika pret noteiktiem produktiem.

Grūtniecības laikā organismā strauji palielinās vairāku hormonu līmenis, kas būtiski ietekmē gan fizisko, gan emocionālo pašsajūtu. Viens no svarīgākajiem hormoniem ir cilvēka horiona gonadotropīns (hCG), ko sāk izdalīt placenta jau pēc apaugļošanās. Tas ir atbildīgs par grūtniecības uzturēšanu sākuma stadijā un ir galvenais hormons, ko nosaka grūtniecības testos. Liela nozīme ir arī progesteronam, kas palīdz saglabāt dzemdes gļotādu, novērš priekšlaicīgas dzemdes kontrakcijas un ietekmē imūnsistēmu, lai novērstu augļa atgrūšanu. Papildus tam estrogēns stimulē dzemdes un piena dziedzeru attīstību, kā arī uzlabo asinsriti dzemdē un placentā, nodrošinot auglim nepieciešamās barības vielas un skābekli. Svarīgu lomu spēlē arī relaksīns, kas atslābina saistaudus un saites, sagatavojot organismu dzemdībām. Šo hormonālo izmaiņu dēļ grūtniecības laikā sievietes var izjust dažādas fiziskas un emocionālas pārmaiņas.

Grūtniecību iespējams noteikt ar dažādām medicīniskām metodēm, no kurām visizplatītākie ir grūtniecības testi. Mājas urīna testi nosaka hCG hormona klātbūtni urīnā un sniedz rezultātu dažu minūšu laikā, savukārt laboratorijas asins analīzes ļauj precīzāk noteikt hCG līmeni un grūtniecības attīstības stadiju. Vēl viena būtiska diagnostikas metode ir ultrasonogrāfija, kas ir drošs un efektīvs veids, kā apstiprināt grūtniecību un novērtēt augļa attīstību. Ar tās palīdzību iespējams noteikt augļa sirdsdarbību, augšanas dinamiku un iespējamās patoloģijas, un pirmo ultrasonogrāfijas izmeklējumu parasti veic ap 6.–8. grūtniecības nedēļu. Papildus tam ginekoloģiskā izmeklēšana ļauj ārstam konstatēt dzemdes palielināšanos un citas izmaiņas, kas liecina par grūtniecību. Savlaicīga diagnostika ir būtiska, lai nodrošinātu sievietes un augļa veselību, veiktu nepieciešamos izmeklējumus un nodrošinātu atbilstošu medicīnisko aprūpi visā grūtniecības laikā.

Grūtniecības gaita un trimestri

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grūtniecība parasti ilgst aptuveni 40 nedēļas vai 10 ginekoloģiskos mēnešus, katrā no tiem — 28 dienas.[1][2] Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka faktiskais grūtniecības ilgums var atšķirties. Pētījumi liecina, ka vidējais laiks no ovulācijas līdz dzemdībām ir 268 dienas (38 nedēļas un 2 dienas).[16] Šī atšķirība rodas tāpēc, ka ovulācija parasti notiek aptuveni divas nedēļas pēc pēdējās menstruācijas pirmās dienas. Turklāt pētījumi rāda, ka grūtniecības ilgums var atšķirties atkarībā no ģeogrāfiskā reģiona, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs vidējais grūtniecības ilgums ir samazinājies no 39,1 nedēļas 1990. gadā līdz 38,5 nedēļām 2020. gadā, un tas ir īsāks nekā Eiropas valstīs.[17] Šīs 40 grūtniecības nedēļas tiek iedalītas trīs trimestros. Katra trimestra laikā notiek būtiskas pārmaiņas gan mātes organismā, gan augļa attīstībā. Visizteiktākās pārmaiņas grūtniecības laikā ir veģetatīvajā nervu sistēmā. Pirmajos grūtniecības mēnešos pārmaiņas un traucējumi rodas parasimpātiskajā nervu sistēmā, bet grūtniecības otrajā pusē — simpātiskajā nervu sistēmā. Endokrīnajā sistēmā apstājas olšūnu ieligzdošanās. Olnīcā pārstāj nogatavoties folikuli un ovulācija nenotiek.

Pirmais trimestris (0–12 nedēļas) sākas no apaugļošanās brīža un ilgst līdz 12. grūtniecības nedēļai. Šajā periodā embrijs strauji attīstās un pārtop par augli, sāk veidoties un līdz 8. nedēļai attīstās galvenie orgāni, nervu sistēma, sirds, plaušas un ekstremitātes.[3] Lai gan orgānu un orgānu sistēmu pamati izveidojas pirmajā trimestrī, to turpmākā attīstība un nobriešana turpināsies visā grūtniecības laikā un pat pēc dzimšanas. Ap sesto vai septīto nedēļu ultrasonogrāfijā jau var konstatēt augļa sirdsdarbību.[18][19] Šajā agrīnajā stadijā sirds vēl nav pilnībā izveidojusies, orgāns vēl nesit tādā veidā, kā to parasti iedomājas; drīzāk tiek novērota primitīva sirds struktūra ar elektrisko aktivitāti, kas ultrasonogrāfijā var būt redzama kā mirgošana.[20] Līdz 12. nedēļai attīstās arī pirksti, acis un ausis. Mātei šajā laikā bieži rodas agrīnie grūtniecības simptomi, piemēram, slikta dūša, nogurums un hormonālās izmaiņas. Pirmajā trimestrī pastāv lielākais spontānā aborta risks, un to var izraisīt dažādi faktori, tostarp ģenētiskas novirzes, hormonālie traucējumi vai infekcijas.

Otrais trimestris (13–27 nedēļas) tiek uzskatīts par grūtniecības stabilāko posmu, jo agrīnie simptomi samazinās un sieviete bieži jūtas enerģiskāka. Auglis turpina strauji attīstīties — izveidojas kaulu sistēma, attīstās muskuļi, un ap 20. nedēļu māte var sākt just augļa kustības. Šajā periodā auglis sāk reaģēt uz skaņām un gaismu, attīstās arī iekšējie orgāni, tostarp gremošanas un elpošanas sistēma. Otrajā trimestrī bieži tiek veikti skrīninga izmeklējumi, lai novērtētu augļa attīstību un iespējamos iedzimtos defektus. Lai gan šajā periodā komplikāciju risks ir mazāks, pastāv iespēja attīstīties gestācijas diabētam, augsta asinsspiediena problēmām vai priekšlaicīgu dzemdību draudiem.

Trešajā trimestrī (28–40 nedēļas) auglis turpina augt un attīstīties, sasniedzot pilnīgu briedumu. Smadzenes un plaušas strauji attīstās, bet zem ādas sāk uzkrāties taukaudi, kas palīdzēs termoregulācijai pēc piedzimšanas. Auglis kļūst aktīvāks, un tā kustības var būt izteiktākas un stiprākas. Ap 36.–37. nedēļu, gatavojoties dzemdībām, auglis parasti ieņem galvas pozīciju uz leju. Tomēr aptuveni 3–4% gadījumu virs 37 nedēļām auglis saglabā iegurņa priekšguļu, tas ir, sēžamvieta vai kājas ir vērstas uz leju.[21][22] Šādos gadījumos veselības aprūpes speciālisti var ieteikt procedūras, piemēram, ārējo galvas pagriešanu (external cephalic version), lai mēģinātu pagriezt mazuli galvas pozīcijā pirms dzemdībām.[23] grūtniecības beigu fāzē mātei var rasties diskomforts, ieskaitot muguras sāpes, elpas trūkumu un pietūkumu, jo dzemde ievērojami palielinās. Trešajā trimestrī palielinās priekšlaicīgu dzemdību un preeklampsijas risks, tāpēc svarīgi ir regulāri ārsta apmeklējumi, lai uzraudzītu mātes un augļa veselību. Latvijā priekšlaicīgu dzemdību biežums ir aptuveni 5–6% no visām grūtniecībām.[12] Preeklampsija ir stāvoklis, kas raksturojas ar paaugstinātu asinsspiedienu un olbaltuma klātbūtni urīnā pēc 20. grūtniecības nedēļas. Tā sastopama aptuveni 2–5% grūtnieču.[24]

Grūtniecības norise katrai sievietei var būt atšķirīga, taču regulāras medicīniskās pārbaudes un veselīgs dzīvesveids palīdz nodrošināt veiksmīgu grūtniecības iznākumu gan mātei, gan bērnam.

  1. 1,0 1,1 «Grūtniecības kalendārs 40. nedēļa». Māmiņu klubs. Skatīts: 2025. gada 17. februārī.
  2. 2,0 2,1 «You and your baby at 40 weeks pregnant» (angļu). NHS. Skatīts: 2025. gada 17. februārī.
  3. 3,0 3,1 3,2 Māra Pilmane. «Embrioloģijas posmi». Nacionālā enciklopēdija. Skatīts: 2025. gada 17. februārī.
  4. «Veselības aprūpes iestādes apmeklējums reproduktīvās veselības dēļ (Z30-Z39)». Slimību profilakses un kontroles centrs. Skatīts: 2025. gada 17. februārī.
  5. «Hromosomas». Latvijas veselības portāls. Skatīts: 2025. gada 17. februārī.
  6. «Zygote» (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2025. gada 17. februārī.
  7. «Cell division» (angļu). MedlinePlus. Skatīts: 2025. gada 17. februārī.
  8. «Vispārīgā embioloģija». Nacionālā enciklopēdija. Skatīts: 2025. gada 17. februārī.
  9. «Augļa augšana un attīstība grūtniecības laikā un grūtniecības izvērtēšana: Pamata antenatālā aprūpe, izmeklējumi, interpretācija, riska izvērtēšana». talakizglitiba.lv. Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 9.2.6.0/17/I/001 “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošana”. Skatīts: 2025. gada 17. februārī.
  10. «Implantācijas asiņošana: cēloņi, simptomi un ārstēšana». Apollo Hospitals. Skatīts: 2025. gada 17. februārī.
  11. K. Diedrich, B.C.J.M. Fauser, P. Devroey, G. Griesinger (July/August 2007). "The role of the endometrium and embryo in human implantation". Human Reproduction Update 13 (4). doi:10.1093/humupd/dmm011.
  12. 12,0 12,1 Santa Markova. «Uz pierādījumiem balstīta taktika – priekšlaicīgas dzemdības, nenobriedis auglis». ginasoc.lv. Skatīts: 2025. gada 17. februārī.
  13. 13,0 13,1 «Grūtniecības norise». Slimību profilakses un kontroles centrs. Skatīts: 2025. gada 17. februārī.
  14. K L Cheung, R A Lafayette (2013 May). "Renal Physiology of Pregnancy". Published in final edited form as: Adv Chronic Kidney Dis. 20 (3). doi:10.1053/j.ackd.2013.01.012.
  15. «The causes of frequent urination during pregnancy and what to do» (angļu). MedicalNewsToday. Skatīts: 2025. gada 17. februārī.
  16. A.M. Jukic, D.D. Baird, C.R. Weinberg, D.R. McConnaughey, A.J. Wilcox (2013 Oct). "Length of human pregnancy and contributors to its natural variation" (en). Human Reproduction 28(10) (2848-55). doi:10.1093/humrep/det297.
  17. «Average Pregnancy Length in the US Is Shorter than in European Countries» (angļu). Boston University - School of Public Health. Skatīts: 2025. gada 17. februārī.
  18. «You and your baby at 6 weeks pregnant» (angļu). NHS. Skatīts: 2025. gada 17. februārī.
  19. «Agrīna augļa ultrasonogrāfija». Capital Clinic Riga. Skatīts: 2025. gada 17. februārī.
  20. «What to Expect From the 6-Week Ultrasound» (angļu). the BUMP. Skatīts: 2025. gada 17. februārī.
  21. Irina Rumjanceva. «Grūtniecības atrisināšanas taktika un iznākums augļa iegurņa priekšguļas gadījumā šodien un pirms 20 gadiem». Rīgas Stradiņa universitāte.
  22. Noor Azmi Mat Adenan, A. Aniza (January 2003). "Term breech trial and its consequences on practice:a retrospective study of the university of malaya medical centre's experience". Journal of Health and Translational Medicine 8 (1). doi:10.22452/jummec.vol8no1.8.
  23. «ECV for turning your breech baby» (angļu). Guys and St Thomas NHS Foundation Trust. Skatīts: 2025. gada 17. februārī.
  24. Elizabete Lohova, Anna Miskova. «Preeklampsija – riski, izpausmes, skrīnings un profilakse». Ārsts.lv. Skatīts: 2025. gada 17. februārī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]