Grīšļu dzimta

Grīšļu dzimta Cyperaceae
Attālvārpu grīslis (Carex remota)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Viendīgļlapji (Liliopsida)
Rinda	Graudzāļu rinda (Poales)
Dzimta	Grīšļu dzimta (Cyperaceae)
Grīšļu dzimta Vikikrātuvē

Grīšļu dzimta (latīņu: Cyperaceae) ir daudzgadīgu (retāk viengadīgu) lakstaugu dzimta graudzāļu rindā. Pasaulē zināmas vairāk nekā 5300-5500 sugas, kuras ir iedalītas aptuveni 90 ģintīs. Lielākā grīšļu dzimtas ģints ir grīšļu ģints,^[1] kurā ietilpst vairāk nekā 2000 augu sugu.^[2]

Dzimtas pārstāvji ir plaši sastopami daudzviet pasaulē, galvenokārt mērenā un subarktiskā klimata apvidos mitrās vietās. Lai gan grīšļi aug gandrīz visās vidēs, daudzi ir saistīti ar mitrājiem vai nabadzīgām augsnēm.

Latvijā ir zināmas vairāk nekā 100 grīšļu dzimtai piederošas sugas, vairākums ir diezgan biežas mitrās, atklātās vietās un ūdenstilpju piekrastē. Gandrīz visas konstatētās sugas ir vietējās (ne adventīvās) floras pārstāves.^[3]

Nereti tie ir vienmājas augi ar nodalītiem vīrišķajiem un sievišķajiem ziediem. Augi veido ceru un ložņājošus pazemes dzinumus. Stublājs parasti ir trīsšķautņains vai apaļš. Ziedi vārpiņās. Apziednis reducēts vai sarveidīgs (plēkšņveidīgs). Auglis ir riekstiņš.^[3]

Kopš 2020. gada grīšļu dzimtā tiek atzītas šādas ģintis^[4]:

• Actinoschoenus Benth.
• Actinoscirpus (Ohwi) R.W.Haines & Lye
• Afroscirpoides García-Madr. & Muasya
• Afrotrilepis (Gilly) J.Raynal
• Amphiscirpus Oteng-Yeb.
• Androtrichum (Brongn.) Brongn.
• Arthrostylis R.Br.
• Becquerelia Brongn.
• Bisboeckelera Kuntze
• Blysmus Panz. ex Schult. – blizmes
• Bolboschoenus (Asch.) Palla – gumumeldri
• Bulbostylis Kunth
• Calliscirpus C.N.Gilmour, J.R.Starr & Naczi
• Calyptrocarya Nees
• Capeobolus Browning
• Capitularina J.Kern
• Carex L. – grīšļi
• Carpha Banks & Sol. ex R.Br.
• Caustis R.Br.
• Cephalocarpus Nees
• Chorizandra R.Br.
• Chrysitrix L.
• Cladium P.Browne – aslapes
• Coleochloa Gilly
• Costularia C.B.Clarke
• Cyathochaeta Nees
• Cyathocoma Nees
• Cyperus L. – dižmeldri
• Cypringlea M.T.Strong
• Diplacrum R.Br.
• Diplasia Pers.
• Dracoscirpoides Muasya
• Dulichium Pers.
• Eleocharis R.Br. – pameldri
• Eriophorum L. – spilves
• Erioscirpus Palla
• Evandra R.Br.
• Everardia Ridl.
• Exocarya Benth.
• Ficinia Schrad.
• Fimbristylis Vahl
• Fuirena Rottb.
• Gahnia J.R.Forst. & G.Forst.
• Gymnoschoenus Nees
• Hellmuthia Steud.
• Hypolytrum Pers.
• Isolepis R.Br.
• Khaosokia D.A.Simpson, Chayam. & J.Parn.
• Koyamaea W.W.Thomas & G.Davidse
• Lagenocarpus Nees
• Lepidosperma Labill.
• Lepironia Pers.
• Machaerina Vahl
• Mapania Aubl.
• Mesomelaena Nees
• Microdracoides Hua
• Morelotia Gaudich.
• Neesenbeckia Levyns
• Nelmesia Van der Veken
• Nemum Desv.
• Oreobolopsis T.Koyama & Guagl.
• Oreobolus R.Br.
• Paramapania Uittien
• Phylloscirpus C.B.Clarke
• Pleurostachys Brongn.
• Principina Uittien
• Pseudoschoenus (C.B.Clarke) Oteng-Yeb.
• Ptilothrix K.L.Wilson
• Reedia F.Muell.
• Rhodoscirpus Léveillé-Bourret, Donadío & J.R.Starr
• Rhynchocladium T.Koyama
• Rhynchospora Vahl – baltmeldri
• Schoenoplectiella Lye
• Schoenoplectus (Rchb.) Palla
• Schoenus L. – melnceres
• Scirpodendron Zipp. ex Kurz
• Scirpoides Ség.
• Scirpus Tourn. ex L. – meldri
• Scleria P.J.Bergius
• Sumatroscirpus Oteng-Yeb.
• Tetraria P.Beauv.
• Trachystylis S.T.Blake
• Trianoptiles Fenzl ex Endl.
• Trichophorum Pers. – mazmeldri
• Trichoschoenus J.Raynal
• Tricostularia Nees
• Trilepis Nees
• Zameioscirpus Dhooge & Goetgh.

• 
  Brūnais dižmeldrs (Cyperus fuscus)
• 
  Buksbauma grīslis (Carex buxbaumii)
• 
  Cyperus rotundus
• 
  Ezera meldrs (Scirpus lacustris)
• 
  Jūrmalas gumumeldrs (Bolboschoenus maritimus)
• 
  Makstainā spilve (Eriophorum vaginatum)

1. ↑ Lorus Johnson Milne. Living Plants of the World. Random House, 1975.
2. ↑ Hipp, Andrew L. (2007-09). "NONUNIFORM PROCESSES OF CHROMOSOME EVOLUTION IN SEDGES (CAREX: CYPERACEAE)" (en). Evolution 61 (9): 2175–2194. doi:10.1111/j.1558-5646.2007.00183.x. ISSN 0014-3820.
3. ↑ ^{3,0 3,1} «Grīšļu dzimta - Cyperaceae - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-07-31.
4. ↑ «Cyperaceae Juss. | Plants of the World Online | Kew Science». Plants of the World Online (angļu). Skatīts: 2022-07-31.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Grīšļu dzimta.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia of Life raksts (angliski)