Gatartas pagasts
| Gatartas pagasts (līdz 1949. gadam) | |
|---|---|
 | |
| Apriņķis: | Cēsu apriņķis |
| Centrs: | Gatarta |
| Kopējā platība: | 80 km2 |
| Iedzīvotāji (1935): | 1 218 |
| Blīvums (1935): | 15.2 iedz./km2 |
| Likvidēts: | 1949. gadā |
Gatartas pagasts bija viena no Cēsu apriņķa pašvaldībām tā ziemeļaustrumos. Robežojās ar Rankas, Jaunpiebalgas, Drustu un Raunas pagastiem. Pagasta valde atradās Gatartā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dibināts pēc muižu pagastu likvidēšanas sakarā ar 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanu. 1935. gadā pagasta platība bija 80 km² un tajā bija 1218 iedzīvotāji.[2] 1945. gada 8. oktobrī pagastā izveidoja Gārņu un Gatartas ciema padomes. Pagastu likvidēja 1949. gada 31. decembrī, ciemus iekļaujot Gaujienas rajonā. Mūsdienās Gatartas pagasta teritorijas lielākā daļa iekļauta Smiltenes novada Drustu pagastā.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pēteris Slavens (1874—1919), latviešu virsnieks, pulkvedis (1917). Sarkanās armijas Dienvidu frontes pavēlnieks (1918), Padomju Latvijas armijas virspavēlnieks (1919).
- Jānis Dzenītis (1929—2001), padomju valsts darbinieks, prokurors 1. klases valsts justīcijas padomnieka pakāpē.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ V.Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts statistikas pārvalde. Rīga: 1935.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
