Gājēju pāreja

Gājēju pāreja (sarunvalodā nereti saukta arī par zebru) ir ar baltām svītrām un īpašu zīmi apzīmēta vieta uz ceļa, kuru drīkst šķērsot gājēji. Tās parasti tiek ierīkotas krustojumos, pie skolām un citās vietās. Autovadītājam ir jāapstājas, ja cilvēki gatavojas iet pāri gājēju pārejai.

Pirmais gājēju pārejas signāls tika izveidots 1868. gadā. Ideju par gājēju pāreju izdomāja dzelzceļa inženieris Džons Pēks Knaits. Signāls sastāvēja no semafora rokas, kurā bija gāze, kas imitēja zaļo un sarkano gaismu. Semafora rokas kustināja policists. Taču 1869. janvārī gāze noplūda un izraisīja sprādzienu, ievainojot policijas darbinieku. Piecus gadus vairs netika strādāts pie gājēju signāla.

Ir diva veida gājēju pārējas — regulējamās un neregulējamās. Regulējamās gājēju pārejas regulē luksofors. Neregulējamās pārejas neregulē luksofors, tur autovadītājiem jādod priekšroka gājējiem.

Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Gājēju pāreja" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: gājēju pāreja

• 2015.gadā pieņemtie Ceļu satiksmes noteikumi
• likumi.lv

Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l