Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes

Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes Terres australes et antarctiques françaises
Karogs Ģerbonis
Devīze: "Liberté, Égalité, Fraternité"
Himna: La Marseillaise
Galvaspilsēta		Portofransē 49°21′S 70°13′E / 49.350°S 70.217°E / -49.350; 70.217
Valsts valodas		franču
Valdība
-	Francijas prezidents	Emanuels Makrons
-	Prefekts	Sesils Poco di Borgo
Francijas aizjūras teritorija
-	nodibināta	1955.g.
Platība
-	Kopā	439 781 km²
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2006. gadā	nav patstāvīgi iedzīvotāji
Valūta		Eiro (EUR)
Laika josla		(UTC+4 (Krozē salas, Izklaidus salas) UTC+5 (Kergelēna arhipelāgs, Amsterdama, Sentpola) UTC+10 (Adelijas Zeme))
Interneta domēns		.tf
ISO 3166-1 kods		260 / ATF / TF

Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes (franču: Terres australes et antarctiques françaises, saīsināti TAAF) ir Francijas aizjūras teritorija Indijas okeāna dienviddaļā un Antarktīdā. Teritorija bieži tiek saukta arī par Francijas Dienvidjūru Zemēm (franču: Terres australes françaises), lai izslēgtu starptautiskās sabiedrības neatzītās Francijas pretenzijas Antarktīdas Adelijas Zemē.

Teritorijā nav patstāvīgo iedzīvotāju, bet ir 4 zinātniskās stacijas un vairāki militārie garnizoni. Teritorija ietver:

1. Vulkānisku salu grupas Indijas okeāna dienvidos (Kergelēna arhipelāgs, Krozē salas, Amsterdamu un Sentpolu),
2. Francijas pretenziju Antarktīdā Adelijas Zemi,
3. Izklaidus salas Indijas okeāna dienvidaustrumos un Mozambikas šaurumā (Basa da Indija, Eiropa, Glorjēzu salas, Tromlēna, Žuana da Novas sala)

Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes tika nodibināta kā aizjūras teritorija 1955.g. Pirms tam tā tika tieši pārvaldīta no Parīzes. Šobrīd teritorijas administrators ir pefekts, kura pastāvīgā rezidences vieta ir Senpjērā, Reinjonā.

Teritorijas izpētītie un izmantojamie dabas resursi aprobežojas ar zivīm un vēžveidīgajiem. Ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā galvenokārt tiek zvejotas Dissostichus eleginoides un langusti. Nozvejas licenču ieņēmumi ir ap $18 miljonu gadā.

Teritorijā ir reģistrēta tirdzniecības flote ar kopējo tonnāžu 1999.g. 2 892 911 BRT.

Salās un Adelijas Zemē tiek uzturētas vairākas pētniecības stacijas, kuras regulāri apgādā speciāls polārās navigācijas kuģis Marion Dufresne. Šis kuģis uzņem arī ierobežotu skaitu tūristu.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes

• TAAF oficiālā vietne
• www.discoverfrance.net

Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

s d l Francijas aizjūras reģioni un teritorijas Aizjūras reģioni1 Gvadelupa · Gviāna · Majota2 · Martinika · Reinjona Aizjūras komūnas Francijas Polinēzija · Senbartelmī · Senmartēna · Senpjēra un Mikelona · Volisa un Futuna Speciāls statuss Jaunkaledonija Neapdzīvotās zemes Klipertona sala · Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes (Amsterdama • Sentpola • Krozē salas • Kergelēna arhipelāgs • Adelijas Zeme • Indijas okeāna izklaidus salas: Basa da Indija3 • Eiropa3 • Glorjēzu salas2, 3, 4 • Žuana da Novas sala3 • Tromlēna5) 1 Zināmi arī kā aizjūras departamenti. 2 Pretendē Komoras. 3 Pretendē Madagaskara. 4 Pretendē Seišelas. 5 Pretendē Maurīcija.

s d l Antarktika Teritoriālās pretenzijas Antarktikā Austrālijas Antarktiskā Teritorija Britu Antarktiskā teritorija Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes (Adelijas Zeme) Karalienes Modas Zeme Magelanesa un Čīles Antarktika (Antartika) Pētera I Sala Rosa Teritorija Ugunszeme, Antarktika un Dienvidatlantijas Salas (Argentīnas Antarktīda) Subantartiskās salas Buvē sala Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes Amsterdama Kergelēna arhipelāgs Krozē salas Sentpola Gofa sala Svētās Helēnas Sala, L-brit. Hērda Sala un Makdonalda Salas Makvorija sala Tasmanija, Austrālija Prinča Edvarda salas DĀR Tristana da Kuņas salas Svētās Helēnas Sala, L-brit.