Daleki
Daleks | |
---|---|
Daleks Doctor Who izstādē Kārdifā 2010. gadā | |
Seriāls |
The Daleks (1963. gada 23. novembris) |
Pirmā parādīšanās |
The Daleks (1963) |
Pēdējā parādīšanās |
Revolution of the Daleks (2021) |
Autors |
Terijs Neišens |
Dizains |
Reimonds Kjusiks |
Žanrs |
zinātniskā fantastika |
Izdevējs |
BBC |
Informācija | |
Planēta |
Skaro |
Tips |
mutanti metāliskās bruņās |
Radītājs |
Davross |
Daleki ir ārpuszemes mutantu rase, kas darbojas britu zinātniskās fantastikas seriālā Doctor Who. Tie ir kiborgi, mutanti metāliskās bruņās, kas radīti uz planētas Skaro. Dalekus radījis zinātnieks Davross tūkstoš gadus ilgušā kara beigās, kas norisinājies starp kaledu un tālu rasēm. Ģenētiski tie ir cilvēkveidīgās kaledu rases mutanti, kas pārvietojas robotiem līdzīgās mašīnās — čaulās. Daleki ir spējīgi lidot. Šo būtņu mērķis ir iekarot Visumu un dominēt tajā bez žēlsirdības un sirdsapziņas pārmetumiem. Dalekiem nav emociju, izņemot naidu pret visiem, kas nav daleki.[1]
Daleki bieži ir seriāla galvenā tēla Doktora galvenie pretinieki. Doktors apgalvo, ka viņa paša pārstāvētā rase Laika pavēlnieki bija tehniski visattīstītākā rase, kāda jebkad eksistējusi. Dalekus Doktors ierindo otrajā vietā, jo tie ir vienīgie, kas spējuši cīnīties ar Laika pavēlniekiem kā līdzīgs ar līdzīgu. Doktors, kaut gan neatzīst vardarbību un domā, ka jebkurai dzīvības formai Visumā ir tiesības pastāvēt, sākumā tomēr uzskatīja, ka dalekus vajag pilnībā iznīcināt. Vēlāk viņa viedoklis mainījās, taču viņa un daleku savstarpējais ienaids nerimst, jo daleki nekad nevēlas pamieru. Daleku vienīgais dzīves mērķis — iznīcināt visus, kas nav līdzīgi viņiem.[1]
Daleku tēla rašanās un ietekme uz kultūru
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daleku tēlu radīja scenārists Terijs Neišens, bet dizainu izstrādāja dizainers Reimonds Kjusiks.[2] Daleku izskats nedaudz atgādina PSRS Zemes mākslīgo pavadoni "Sputnik-3". Seriālā tie parādījās 1963. gada decembrī Doctor Who otrajā sērijā Daleks. Skatītāji tos uzreiz atzinīgi novērtēja, tie laiku pa laikam parādās visā seriāla pastāvēšanas laikā un ir kļuvuši par tikpat nozīmīgu seriāla Doctor Who sastāvdaļu kā pats Doktors vai viņa TARDIS, bet to uzvedība un frāze "Iznīcināt!" (Exterminate!) — par neatņemamu britu popkultūras daļu.[3]
2008. gadā veikta aptauja parādīja, ka 9 no 10 britu bērniem zina, kas ir daleki.[4] 1999. gadā daleki tika attēloti uz Lielbritānijas popkultūrai veltītām pastmarkām.[5] Arī uz seriāla 50 gadu jubileju 2013. gadā izlaistajā šim seriālam veltītajā pastmarku sērijā uz pastmarkām bija attēloti arī daleki.[6] 2010. gadā zinātniskās fantastikas žurnāla SFX lasītāji nobalsoja par dalekiem kā visu laiku dižākajiem briesmoņiem, apsteidzot Godzillu japāņu filmā "Godzilla" un Dž. R. R. Tolkīna radīto Golumu grāmatu sērijā "Gredzenu pavēlnieks".[7]
Vārds "daleks" ir iekļauts galvenajās angļu vārdnīcās, tostarp Oksfordas angļu valodas vārdnīcā.[8] Angliski runājošie šo vārdu dažkārt lieto kā metaforu, lai apzīmētu cilvēkus, visbiežāk politiķus, kuri savā uzvedībā izturas kā roboti, nespējot atkāpties no programmas. Piemēram, Džonu Bērtu (BBC ģenerāldirektors no 1993. līdz 2000. gadam) dramaturgs Deniss Poters 1993. gada Edinburgas festivālā publiski nosauca par daleku ar ��ērcošu balsi (croak-voiced Dalek).[9]
Daleku rases vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skaro — daleku dzimto planētu — kādreiz apdzīvoja divas civilizācijas: kaledi un tāli. Starp šīm civilizācijām izcēlās planētas mēroga militārs konflikts — kodolkarš, kura rezultātā planētas virsma kļuva radioaktīva. Tāliem izdevās izgudrot zāles pret radioaktivitātes izraisīto slimību, un tie turpināja dzīvot uz planētas virsmas, bet kaledi paslēpās pazemē. Arī viņi meklēja līdzekli aizsardzībai no jonizējošā starojuma, līdz kaledu zinātnieks Davross paziņoja, ka tādu ir atradis. Taču īstenībā Davrosu interesēja kas cits: viņš vēlējās radīt ideālu būtņu rasi bez trūkumiem. Eksperimenti, kurus viņš veica ar kalediem, padarīja tos neuzņēmīgus pret radiāciju, taču pārvērta par kroplīgiem mutantiem, kam praktiski nebija nekā kopīga ar to cilvēkveida priekštečiem, tiem vairs nebija nekādu emociju un jūtu, izņemot naidu pret visām "zemākām dzīvības formām", tas ir, pret tiem, kas ir no viņiem atšķirīgi. Davross izgudroja šīm būtnēm īpašas bruņas un ieročus, kas deva tām iespēju cīnīties. Radītās būtnes viņš nosauca par "dalekiem", kas ir anagramma no vārda "kaledi".
Davrosa kļūda bija tā, ka no daleku redzes viedokļa arī viņš bija zemāka dzīvības forma, tādēļ drīz viņa radītās būtnes pārstāja viņam pakļauties.[1] Izveidojuši savu vareno civilizāciju, daleki veltīja sevi centieniem iekarot Visumu un iznīcināt vai paverdzināt citas rases.
Daleki piedalījās daudzos karos, tostarp Laika karā, kurā viņi bija galvenie pretinieki Laika pavēlniekiem. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka Laika kara beigās daleki tikuši pilnībā iznīcināti. Taču pēc kāda laika Doktors atkal sastapās ar dalekiem, kuriem bija izdevies izvairīties no Laika kara. Vēlāk daleki spēja atjaunot savu rasi ar ietaises Progenitor, kas satur daleku DNS, palīdzību.
Fizioloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daleka balss | |
Bruņu čaulas iekšpusē atrodas daleks — bāli zaļgana būtne ar daudziem taustekļiem, lielām smadzenēm un vienu aci. Dažiem dalekiem uz viena no taustekļiem ir nags. Viņiem nav gandrīz nekādu bijušās humanoiditātes pazīmju, taču, rūpīgi pētot, var saprast, ka to ķermeņa pamatā tomēr ir cilvēkveidīgas būtnes shēma, taču izkropļota un izmainīta. Daleki nespēj patstāvīgi radīt skanas, izņemot vājus pīkstienus, viņi runā tikai ar elektroniskas ierīces palīdzību, kas sintezē metālisku, čerkstošu balsi. Tā kā daleki neizjūt nekādas emocijas, viņu balss vienmēr ir monotona. Tiek uzskatīts, ka vienīgās jūtas, kuras daleki spēj izjust, ir naids.
Dalekiem ir augsts intelekts, taču pilnīga iztēles trūkuma dēļ to atjautība ir ierobežota, jo stingra loģika ņem virsroku. Daleku dzīvības uzturēšanai nepieciešama radiācija, pie tam lielās dozās — ilgstošs radioaktīvā starojuma trūkums vai antiradiācijas zāļu uzņemšana daleku var nogalināt. Arī daleki, tāpat kā Laika pavēlnieki, spēj atšķirt, kādos laikjoslā noritošos notikumos nedrīkst iejaukties.
Daleki bez bruņu čaulas seriālā parādīti ļoti reti. Taču, neskatoties uz to nelielo augumu un ne pārāk lielām fiziskām spējām, tie pat bez bruņām ir ārkārtīgi bīstami.[1]
Daleku bruņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daleku bruņas ir konusveida ar paplašinātu pamatni, tās pēc formas atgādina piparnīcu vai sālstrauku. Tās ir aprīkotas ar aizsardzības sistēmu — spēka lauku, kas dezintegrē tuvojošos šāviņus. Parastie kājnieku ieroči dalekam nespēj nodarīt gandrīz nekādu ļaunumu (veiksmīgs trāpījums dažos gadījumos var sabojāt "aci").[1] Tikai vienu reizi daleks tika iznīcināts ar reaktīvā granātmetēja palīdzību, kaut gan, pēc rezultātiem spriežot, bruņu caursišana bija nejauša.
Bruņas ir apmēram pusotru metru augstas, konusa augšdaļā atrodas "acs" — fotoreceptors, novietots gara stieņa galā. Tas neatšķir krāsas (daleki visu redz zilajā spektra daļā), taču, pateicoties atstarojošām lēcām, ļauj redzēt apkārtni gandrīz 180 grādu leņķī — daleks var saredzēt cilvēku, pat nepavēršot pret to savu okulāru. "Acs" ir visneaizsargātākā vieta uz daleka korpusa.
Zemāk atrodas enerģētiskais lielgabals un roka-manipulators, kas izskatās kā garš metāla stienis, parasti ar piesūcekni galā. Neskatoties uz šķietamo primitīvumu, šī ierīce ir daudz perfektāka nekā cilvēka roka — tā var pieņemt jebkādu formu, ar tās palīdzību daleks var veikt jebkādas darbības, pat ātri rakstīt, izmantojot datora tastatūru.
Enerģētiskais lielgabals ir daleka galvenais ierocis. Seriālā nekad nav ticis paskaidrots tā darbības princips, taču, spriežot pēc dažiem efektiem, tam ir sakars ar elektriskās enerģijas izlādi. Lielgabala spēks var mainīties no salīdzinoši vāja līdz maksimālam, spējīgam sagraut ēku vai pilnībā iznīcināt nelielu kosmosa kuģi.
Daleka bruņas klāj metāliskas puslodītes. Dažkārt seriālā tās tiek apzīmētas kā aizsardzības sistēmas sastāvdaļa (spēka lauka ģeneratori), arī kā pašiznīcināšanās sistēma: aktivizējot šo pašiznīcināšanās sistēmu, lodītes atdalās no korpusa un veido ap daleku sfērisku spēka lauku, kas pēc tam saraujas, pilnībā iznīcinot visu tā iekšpusē.
Pārvietošanās — viena no daleku nedaudzajām vājajām vietām. To čaulas spēj kustēties samērā lēni, un Doktors jau no pirmās tikšanās reizes par savu galveno priekšrocību cīņā ar tiem uzskata tieši ātrumu. Pirmajās sērijās daleki nespēja pamest savus cietokšņus, jo to bruņām bija nepieciešama nepārtraukta elektrobarošana, elektrību tie saņēma caur grīdu.[1] Vēlāk daleki beidzot varēja pamest telpas, taču spēja pārvietoties tikai pa līdzenu virsmu. Seriāla gaitā daleki ieguva antigravitācijas dzinējus,[1] kas ļāva tiem lidot, taču ar samērā nelielu ātrumu.
Bruņu iekšpusē ir "antivielas" — nanoroboti, kas iznīcina svešus objektus, ja tiem izdevies iekļūt korpusā. Tur atrodas arī rezerves atmiņas bloki, kas cita starpā bloķē pozitīvās emocijas, atstājot tikai naidu.
Daleks visu savu dzīvi pavada šajā metāla čaulā, nekad neizejot no tās. Var pat teikt, ka dzīvā būtne un tās metāla čaula ir divas neatņemamas sastāvdaļas, un tikai abas kopā tās veido to, ko sauc par daleku.
Fakti par filmēšanu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Filmējot seriālu Doctor Who, daleku bruņojuma kustības nodrošina neliela auguma operatori, kas atrodas to iekšpusē. Tie atbild par acs stieņa pārvietošanos, lāzera stara virzienu, manipulatora kustību, kā arī mirgojošajām gaismiņām uz korpusa. Daleku korpusam ir divas daļas: augšējā un apakšējā. Operators iekāpj apakšējā daļā un tiek nosegts ar augšējo daļu. Korpuss atrodas uz nelieliem ritenīšiem, tā pārvietošana notiek ar tālvadību.
Daleka bruņojuma korpusā operatoram ir šauri, tur ir karsts, turklāt korpuss apslāpē no ārpuses nākošās skaņas, kas traucē operatoram sadzirdēt režisora komandas un citas svarīgas sarunas studijā. Korpusa augšējā daļa ir pārāk smaga, lai operators varētu atvērt to no iekšpuses, tas nozīmē, ka operatoram var rasties grūtības ar izkāpšanu, ja to aizmirst atbrīvot. Operators Džons Skots Mārtins ir jokojis, ka būtu noderējis, ja viņš būtu radniecīgs ar astoņkāji, jo daleka vadībai nepieciešamas vismaz sešas rokas.[10]
Pēdējo sēriju daleki nedaudz atšķiras no sākotnējiem modeļiem, to "galvu" un "aci" attālināti vada cits operators, vēl viens operators atbild par balsi. Mūsdienās viena daleka vadīšanā piedalās vismaz četri cilvēki.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Адам Троепольский. «ИСКОРЕНИТЬ! ИСКОРЕНИТЬ! ДАЛЕКИ». журнал «Мир фантастики». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-10-23. Skatīts: 2013-09-22.
- ↑ Аса Бриггс. История Вещания в Великобритании 5. Oxford University Press, 1995. ISBN 0-19-215964-X. Skatīts: 20 марта 2010.
- ↑ «Конец старой Англии: Стенание по Родине». The Economist. 14 сентября 2006. Skatīts: 9 марта 2010.
- ↑ «Дикая природа — инопланетяне для поколения домашних детей». Сайт National Trust for Places of Historic Interest or Natural Beauty. 2008-09-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-07-12. Skatīts: 2010-03-09.
- ↑ «Меркюри и Мур возглавили марки миллениума». BBC News. 24 мая 1999. Skatīts: 9 марта 2010.
- ↑ «К 50-летию «Доктора Кто» его увековечат на марках Королевской почты». Skatīts: 2013-09-21.
- ↑ «Далеки названы величайшими монстрами поклонниками научной фантастики». The Telegraph. 18 августа 2010. Skatīts: 18 августа 2010.
- ↑ J. A. Simpson, E. S. C. Weiner (redaktori). Оксфордский словарь английского языка, Том IV: creel–duzepere (2 изд. izd.). Оксфорд : Clarendon Press, 1989. 221–222. lpp. ISBN 0-19-861216-8.
- ↑ Owen Gibson. «Paxman to raise eyebrows at TV festival lecture» (online). The Guardian (UK), 2007. gada 14. maijs. Skatīts: 2010. gada 9. marts.
- ↑ Howe (1997), p. 85
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- A history of the dalek props 1963—1988 (angliski)
- How the Daleks were built (angliski)
- Daleks : the making of the 'Cover of the Century' (angliski)
|