Cinka jodīds

Cinka jodīds
	; Cinka jodīda kristālrežģis
Citi nosaukumi	cinka(II) jodīds
CAS numurs	10139-47-6
Ķīmiskā formula	ZnI2
Molmasa	319,22 g/mol
Blīvums	4740 kg/m3
Kušanas temperatūra	446 °C
Viršanas temperatūra	1150 °C (sadalās)
Šķīdība ūdenī	450 g/100 ml (20 °C)

Cinka jodīds ir cinka un joda binārais savienojums, kas uzskatāms par jodūdeņražskābes cinka sāli. Cinka jodīds ir balta vai iedzeltena kristāliska viela (oktaedriskas formas^[1] kubiskās singonijas^[2] kristāli), kas gaismas iedarbībā lēnām sadalās un dzeltē, un gaisa mitruma iedarbībā izplūst, tādēļ jāglabā tumša stikla traukā ar pieslīpētu aizbāzni. ZnI₂ ļoti labi šķīst ūdenī. Stipri atšķaidītos šķīdumos notiek hidrolīze un veidojas cinka hidroksīds. Par 0 °C zemākā temperatūrā no šķīduma var iegūt kristālhidrātu ZnI₂·2H₂O, kas jau virs 0,5 °C temperatūrā sāk pāriet bezūdens sālī. Cinka jodīds diezgan labi šķīst glicerīnā.

Iegūšana

Cinka jodīdu laboratorijā iegūst, cinka granulām reaģējot ar jodu ūdens vidē^[3]:

Zn + I₂ → ZnI₂

Vispirms reakcijas maisījumu dzesē, laiku pa laikam sakratot, pēc tam silda līdz dzeltenās krāsas izzušanai. Iegūto šķīdumu filtrē Klaizena kolbā un ietvaicē vakuumā, pievienojot nedaudz nātrija tiosulfāta šķīduma un ievietojot šķīdumā spirāli no cinka lentes. Kad paliek pāri irdena masa, spirāli izņem un turpina ietvaicēšanu, kamēr uz ietvaicēšanas trauka sienām nav novērojami ūdens pilieni.^[1]

Īpašības

Ūdens šķīdumos sārmu metālu jonu klātienē veido kompleksos jodīdus ZnI₄²⁻.

Izmantošana

Lieto par reaktīvu augu izcelsmes šķiedru analīzēs (Šulces reaģents), kā arī medicīnā. Kopā ar osmija tetroksīdu lieto elektromikroskopijā paraugu iekrāsošanai.

Interesanti fakti

Joda un cinka reakciju, kurā rodas cinka jodīds, izmanto katalīzes demonstrēšanai. Sajaucot smalki saberztu jodu ar putekļveida cinku, nekas nenotiek, taču, uzpilinot maisījumam ūdens pilienu, sākas strauja reakcija un izdalās violeti joda tvaiki.^[4] Tiesa, ūdens šajā reakcijā uzskatāms nevis par katalizatoru, bet drīzāk par reakcijas aktivatoru, jo pēc reakcijas nepaliek pāri nemainīgā veidā.

Ārējās saites

Joda reakcija ar cinku ūdens klātienē (video)

Atsauces

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: cinka jodīds

↑ ^1,0 ^1,1 Карякин Ю. В., Ангелов И. И. Чистые химические вещества. Москва : Химия, 1974, 399. lpp. (krieviski)
↑ Г. Реми. Курс неорганической химии. Том II. Москва, Издательство иностранной литературы, 1966, 471. lpp. (krieviski)
↑ DeMeo, S. (1995). "Synthesis and Decomposition of Zinc Iodide: Model Reactions for Investigating Chemical Change in the Introductory Laboratory". Journal of Chemical Education 72 (9): 836. doi:10.1021/ed072p836.
↑ Valdis Drinks. 456 eksperimenti ķīmijā. Rīga : Zvaigzne ABC, 1995, 255. lpp. ISBN 978-9984-560-83-0

[karjakins-1] 1,0 ^1,1 Карякин Ю. В., Ангелов И. И. Чистые химические вещества. Москва : Химия, 1974, 399. lpp. (krieviski)

[2] Г. Реми. Курс неорганической химии. Том II. Москва, Издательство иностранной литературы, 1966, 471. lpp. (krieviski)

[3] DeMeo, S. (1995). "Synthesis and Decomposition of Zinc Iodide: Model Reactions for Investigating Chemical Change in the Introductory Laboratory". Journal of Chemical Education 72 (9): 836. doi:10.1021/ed072p836.

[4] Valdis Drinks. 456 eksperimenti ķīmijā. Rīga : Zvaigzne ABC, 1995, 255. lpp. ISBN 978-9984-560-83-0

[1]