Augusts Zerafims

Šim rakstam ir vēlama infokaste vai arī esošā ir jāmaina. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā.

Augusts Zerafims (vācu: August Robert Seraphim, 1863-1924) jeb Augusts Serafīms^[1] bija vācbaltiešu vēsturnieks, Kēnigsbergas pilsētas bibliotēkas direktors (1912-1924). Vēsturnieka Ernesta Zerafima (1862-1945) jaunākais brālis.

Dzimis 1863. gada 20. decembrī Jelgavas jurista Ferdinanda Zerafima un viņa sievas Helēnas, dzimušas Tilingas, ģimenē. Mācījās Jelgavas Adofi privātskolā (1875-1878), tad Jelgavas ģimnāzijā (1878-1882). Studēja filoloģiju Tērbatas Universitātē (1883-1888). Pēc studiju beigām atgriezās Jelgavā, kur strādāja par Adofi privātskolas skolotāju, pēc tam armijas dienestā (1889-1890), tad skolotājs Štafenhāgena skolā (1890-1893). Papildinājās vēstures studijās Berlīnes (1893-1894) un Kēnigsbergas universitātēs (1894-1895), ieguva Dr. phil. grādu (1895) un palika turpināt zinātniskus pētījumus (1895-1897). 1904. gadā publicēja grāmatu "Kurzemes hercogvalsts vēsture" (Geschichte des Herzogtums Kurland).

Bija pilsētas bibliotekāra vietnieks (1897-1900), bibliotekārs (1900-1912) un bibliotēkas direktors (1912-1924). Līdztekus Collegium Fridericianum palīgskolotājs (1899-1900), privātdocents (1901-1911), Austrumeiropas un Austrumprūsijas vēstures ārkārtas profesors (1911-1924).

Pirmā pasaules kara laikā bija Vācijas okupētās Kurzemes Skolu un baznīcu lietu nodaļas vadītājs (1915-1918).

Miris 1924. gada 20. februārī Kēnigsbergā.^[2]

• Rīgas Vēstures un Senatnes pētniecības biedrības (Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde zu Riga, GGuA) korespondētājloceklis (1897)

• Vēstures žurnāls Altpreußischen Monatshefte, (izdevējs 1906-1924)
• Die Geschichte des Herzogtums Kurland (1561—1795). 2. Aufl. Reval: 1904.
• Ostpreußisch-baltische Kulturbeziehungen im Zeitalter der Aufklärung. In: Aus vier Jahrhunderten. Gesammelte Aufsätze zur baltischen Geschichte von Ernst und August Seraphim. Reval: 1913