Auce (upe)
- Šis raksts ir par upi. Par citām jēdziena Auce nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Auce | |
|---|---|
 | |
  izteka ieteka | |
| Izteka | Lielauces ezers 56°32′31″N 22°54′48″E / 56.54194°N 22.91333°E |
| Ieteka | Svēte 56°40′41″N 23°36′50″E / 56.67806°N 23.61389°EKoordinātas: 56°40′41″N 23°36′50″E / 56.67806°N 23.61389°E |
| Caurteces valstis |  Latvija
|
| Garums | 86 km |
| Iztekas augstums | 100,8 m |
| Kritums | 94 m |
| Gada notece | 0,053 km³ |
| Baseina platība | 309,8 km² |
| Galvenās pietekas | Govainis, Rīgava |
 Auce Vikikrātuvē
| |
Auce, arī Aucīte, Aucupe, Īle, lejtecē — Jaunais kanāls,[1] ir upe Latvijā, Svētes kreisā krasta pieteka. Iztek no Lielauces ezera Lielauces paugurainē un tek caur Dobeles un Jelgavas novadiem. Pie Bēnes uz upes 19. gadsimtā izveidots dzirnavezers (platība 24,6 ha, dziļums ap 4,5 m). Penkules pagastā uz upes atrodas otra ūdenskrātuve — Dimzu ūdenskrātuve (11,4 ha). Kroņaucē atrodas vēl viena ūdenskrātuve — Kroņauces dzirnavezers (13,6 ha). Netālu no Jelgavas Auce ietek Svētes upē.[2]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēsturiski Auces upi uzskatīja par Kurzemes un Zemgales robežu.
-
Frīdriha muiža pie Auces upes (Šturns, 1661)
Pietekas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kreisā krasta pietekas
- Labā krasta pietekas
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ LĢIA Vietvārdu datubāze
- ↑ Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 81. lpp.
| ||||||||||