Arnolds Tabaks
Arnolds Tabaks | |
---|---|
Latvijas Republikas Valsts kontrolieris | |
Amatā 1940 — 1940 | |
| |
Dzimšanas dati |
1907. gada 10. martā Bēnes pagasts, Tukuma apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija) |
Miršanas dati |
1982. gada 4. novembrī (75 gadu vecumā) Rīga, Latvijas PSR (tagad Latvija) |
Tēvs | Krišjānis Tabaks |
Māte | Lavīze Tabaka |
Dzīvesbiedrs(-e) | Alise Elsiņa (dzim. Leja), Lidija Jablonska |
Augstskola | Latvijas Universitāte |
Arnolds Tabaks (1907—1982) bija Latvijas Republikas Valsts kontrolieris Kirhenšteina valdības laikā 1940. gadā. Vēlāk Latvijas PSR Tautas komisāru padomes finansu tautas komisārs, tad Latvijas PSR Finansu ministrs (1940—1949) un Finansu ministra vietnieks (1949—1973).
Dzīves gājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1907. gada 10. martā Bēnes pagastā dzelzceļa strādnieka ģimenē. 1923. gadā Tabaks beidza pamatskolu un iestājās Valsts Jelgavas skolotāju institūtā, ko beidza 1928. gadā. Studēja Latvijas Universitātes matemātikas fakultātē (1928—1935), bija studentu biedrības “Zemgalija” priekšsēdētājs (1932). Līdztekus strādāja dzelzceļu virsvaldē (1928—1939). 1930. gadā apprecējās ar literāti Alisi Elsiņu (dzim. Leja, 1908—1986).[1] Pēc Ulmaņa apvērsuma iestājies Latvijas Komunistiskajā partijā,[2] 1940. gada 9. aprīlī politisko uzskatu dēļ ticis apcietināts.[3]
Pēc Latvijas okupācijas 21. jūnijā atbrīvots no cietuma un 1940. gada jūlijā iecelts par Kirhenšteina valdības Valsts kontrolieri. Salaulājies ar ietekmīgā komunista Andreja Jablonska meitu Lidiju un pēc Latvijas inkorporācijas Padomju Savienībā iecelts par Latvijas PSR finansu tautas komisāru (1940—1946) un Finansu ministru (1946—1949), vēlāk par Finansu ministra vietnieku (1949—1973).[4] Pēc pensionēšanās 1973. gadā turpināja darboties kā Latvijas PSR Finansu ministrijas eksperts.
Miris 1982. gada 4. novembrī Rīgā.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «geni.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 4. augustā.
- ↑ Kalniņš, B. No atmiņām: "1940. gada liktenīgā vasara" mēnešrakstā "Brīvība" 1980. gadā[novecojusi saite] Latvijas Vēstnesis 1999. gada 12., 13.maijā.
- ↑ Kārlis Siljakovs. Mana atbilde. Kāda laikmeta memuāri.[novecojusi saite] Apgāds Gauja, 1982. — 199 lpp.
- ↑ oocities.org
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 9. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 463. lpp.
Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |