Aramiešu raksts

Aramiešu raksts ir semītu alfabētisks rakstības veids, kas attīstījās no feniķiešu raksta 1. gadu tūkstoša p.m.ē. sākumā. Tas bija plaši izplatīts Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā, kalpojot kā administratīvā un literārā valoda dažādām impērijām, tostarp Asīrijas, Babilonijas un Persijas impērijai.

Aramiešu raksts sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi. Tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu rakstu sistēmu attīstību, ieskaitot ebreju, sīriešu un arābu rakstību. Pahlavi, sogdu un pat agrīnās uiguru rakstu sistēmas izcēlās no aramiešu raksta variantiem.

Ahemenīdu impērijas laikā (6.–4. gs. p.m.ē.) aramiešu raksts un valoda kļuva par impērijas oficiālo saziņas līdzekli, un to izmantoja pārvaldē un tirdzniecībā. Laika gaitā dažādu reģionu vietējās ietekmes radīja vairākus aramiešu raksta paveidus, piemēram, nabatiešu un palmīriešu rakstu.

Mūsdienās aramiešu raksts joprojām saglabājies dažās reliģiskās kopienās un tiek izmantots klasiskās sīriešu valodas tekstos. Tā vēsturiskā nozīme izpaužas arī kā starpposms starp senajiem feniķiešu un mūsdienu semītu alfabētiem.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aramiešu raksts.