Andreass Vezālijs (Andreas Vesalius; dzimis 1514. gada 31. decembrī, miris 1564. gada 15. oktobrī) bija flāmu anatoms, ārsts un autors vienai no visietekmīgākajām grāmatām par cilvēka anatomiju "Par cilvēka ķermeņa uzbūvi" (De humani corporis fabrica).
Viņš nācis no ārstu ģimenes. 1528. gadā iestājās Lēvenas Universitātē, lai studētu mākslu, bet 1533. gadā pārcēlās uz Parīzi, kur Parīzes Universitātē apmeklēja militārās studijas. Šajā laikā sāka interesēties arī par anatomiju. Tomēr drīz bija jāpārtrauc studijas, jo Svētā Romas impērija pieteica karu Francijai. 1536. gadā Vezālijs atgriezās Lēvenā, kur pabeidza medicīnas studijas. Pēc tam devās uz Padujas Universitāti, kur 1537. gadā ieguva doktora grādu.[1]
Vezālijs bieži vien tiek uzskatīts par mūsdienu cilvēka anatomijas zinātnes aizsācēju. Bijis profesors Padujas Universitātē, vēlāk bijis ārsts Kārļa V galmā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Andreass Vezālijs.