Antans Ambrulevičs (lietuviešu: Antanas Ambrulevičius; dzimis 1924. gada 9. augustā, miris 2010. gada maijā) bija Lietuvas pretošanās kustības dalībnieks un tēlnieks — autodidakts. Daļu no mūža nodzīvoja Bauskā.
Dzimis Lietuvas dienvidos. 1943. gadā iesaukts vācu armijā, no kuras dezertējis un slēpies. 1944. gadā, kad reģionu okupēja PSRS, Viļņā pabeidza operatīvo darbinieku skolu. Tika norīkots uz Gražišķu miestu. 1947. gadā pievienojās nacionālo partizānu vienībai ar segvārdu Vējš (Vėjas). Tajā pašā gadā kaujā ievainots un nokļuvis gūstā. 1948. gada 16. aprīlī notiesāts uz 25 gadiem cietumā un 5 gadiem izsūtījumā, jo tajā brīdī nāvessods PSRS bija atcelts. Ieslodzījumu pavadīja Intā, Abezā, Vorkutā un Mordvijā. No 1962. gada strādāja Uhtā par mākslinieku, kur veidojis vairākas skulptūras un mozaīkas. Tā kā Ambrulevičam neļāva atgriezties Lietuvas PSR teritorijā, 1974. gadā ar ģimeni apmetās Bauskā. Pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas 1993. gadā atgriezās dzimtajā Dzūkijā. Pēc atgriešanās Lietuvā radījis vairākus pieminekļus, to skaitā Emīlijas Plāteres pieminekli Kapčamiestā.
