Aizsardzības politika ir nozīmīgs aspekts katras valsts drošības stratēģijā. Tā ietver pasākumus un politikas, kas tiek īstenotas, lai aizsargātu valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti un iedzīvotāju drošību. Tā var iekļaut dažādus elementus, tostarp militāro spēku attīstību un uzturēšanu, sabiedroto un partnerattiecību stiprināšanu, izlūkošanas un drošības dienestu darbību, kā arī civilās aizsardzības pasākumus.
Valstis bieži veido alianšu un partnerattiecības, lai stiprinātu savu drošību, piemērām, NATO. Šie sadarbības līgumi var ietvert kolektīvās aizsardzības mehānismus, kopīgas militārās mācības un operācijas, kā arī tehnoloģisko un izlūkošanas informācijas apmaiņu.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aizsardzības politika.