21. gadsimts

Šis raksts ir par aktuālu notikumu. Laika gaitā informācija var strauji mainīties. Lūdzu, nepievieno faktus bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem.

21. gadsimts, arī XXI gadsimts, ir esošais gadsimts, kurš pēc Gregora kalendāra sākās mūsu ēras 2001. gada 1. janvārī un beigsies 2100. gada 31. decembrī. Tas ir pirmais gadsimts mūsu ēras trešajā tūkstošgadē.

ASV un mazākā mērā visā Rietumu pasaulē notika politiskā dalīšanās starp liberālisma un konservatīvisma ideoloģijām. Pieauga populisms un nacionālisms.

• 2001. — Džordžs V. Bušs kļuva par ASV prezidentu. Inaugurācijas ceremonija notika 2001. gada 20. janvārī.
• 2001. — 11. septembra rītā ASV austrumu daļā vairākās vietās vienlaicīgi tika sarīkoti terora akti. Četras Al-Qaida teroristu pašnāvnieku grupas, kopumā 19 teroristi nolaupīja četras pasažieru lidmašīnas un izmantoja tās kā ieroci pret civiliem un militāriem objektiem ASV, lidojumā taranējot šos objektus. Bojā gāja 2976 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija civiliedzīvotāji: 246 lidmašīnu pasažieri un apkalpju locekļi, 2603 — PTC augstceltnēs, 125 — Pentagonā.
• 2001. — ASV un NATO 7. oktobrī uzsāka iebrukumu Afganistānā un gāza Al-Qaida atbalstīto Taliban valdību. Karaspēks palika ieviest demokrātisku valdību, cīnīties ar lēnām pieaugošajiem nemieriem, kā arī meklēt Al-Qaida līderi Osamu bin Ladenu.
• 2002. — 1. jūlijā tika dibināta Starptautiskā krimināltiesa.
• 2003. — 20. martā ASV, Lielbritānija un to sabiedrotie uzsāka iebrukumu Irākā un gāza Sadama Huseina režīmu. Karš beidzās ar ASV karaspēka izvešanu 2010. gada augustā.
• 2004. — 1. maijā Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalstīm.
• 2004. — 26. decembrī notika 2004. gada Indijas okeāna zemestrīce, kas izraisīja cunami viļņus Indijas okeānā, bojā gāja līdz 280 000 cilvēku.
• 2007. — līdz ar ASV lielāko finanšu institūciju sabrukumu sākās 2007.—2010. gada globālā finanšu krīze, kas pārauga Eirozonas krīzē.
• 2009. — 20. janvārī notika 44. ASV prezidenta Baraka Obamas inaugurācijas ceremonija ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kuru klātienē apmeklēja rekordliels cilvēku skaits, aptuveni 1,8 miljoni cilvēku.^[1]
• 2010. — 17. decembrī sākās pret valdību vērsti protesti Tunisijā, kam sekoja protesti un sacelšanās citur Arābu pasaulē jeb "Ar��bu pavasaris".
• 2013. — 21. novembrī sākās pret Ukrainas valdību vērsta protesta kustība (Eiromaidans), kas noveda pie Ukrainas prezidenta atlaišanas.
• 2014. — Krimas krīze, pēc kuras sākās Donbasa karš.
• 2015. — sākās Eiropas migrantu krīze, kas pastiprināja domstarpības starp Eiropas Savienības valstīm.
• 2016. — pēc 23. jūnija referenduma sākās Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.
• 2020. — 26. maijs — Džordža Floida nāve izraisīja plašus protestus daudzās ASV pilsētās.
• 2020. — 3. novembris — notika ASV prezidenta vēlēšanas.
• 2021. — 6. janvāris — pēc Donalda Trampa atbalstītāju mītiņa pie ASV Kapitolija daudzi no tiem ielauzās Kapitolijā; vēlāk iebrucēji tika izdzīti, un nākamajā rītā Kongress apstiprināja ASV prezidenta vēlēšanu rezultātus;^[2] nemieros bojā gāja pieci cilvēki, starp tiem arī policists.^[3]
• 2021. — 18. februāris – Mars 2020: uz Marsa virsmas nosēdās NASA pašgājējs Perseverence un helikopters Ingenuity;^[4][5]
• 2021. — 15. augusts – Taliban ieņēma Kabulu; drīz vien arī pārējā Afganistānas teritorija nonāca Taliban kontrolē, izņemot Pandžeras provinci.
• 2021. — 30. novembris — valsts neatkarības 55. gadadienā Barbadosa kļuva par republiku;^[6] par valsts prezidenti kļuva līdzšinējā ģenerālgubernatore Sandra Meisone, nomainot līdzšinējo valsts galvu karalieni Elizabeti II.
• 2022. — 24. februāris — Krievijas karaspēks sāka iebrukumu Ukrainā.^[7]
• 2022. — 8. septembris — pēc savas mātes karalienes Elizabetes II nāves Čārlzs III kļuva par Apvienotās Karalistes un 14 citu Sadraudzības karalistes jauno karali.^[8][9]
• 2022. — 29. oktobris — Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā drūzmā Halovīna svinībās dzīvību zaudēja vismaz 158 cilvēku un 197 tika ievainoti.^[10]
• 2022. — 15. novembris — Pasaules iedzīvotāju skaits sasniedza 8 miljardus.^[11][12]
• 2022. — 7. decembris — Peru kongress atcēla no amata prezidentu Pedro Kastillo un izdeva viņu arestam, pēc tam, kad prezidents centās veikt valsts apvērsumu un pārtraukt kongresa darbību. Par prezidenti kļuva viceprezidente Dina Boluarte.^[13]

• Abhāzija¹
• Austrumtimora
• Kosova²
• Melnkalne
• Serbija
• Serbija un Melnkalne³
• Dienvidosetija¹
• Dienvidsudāna
• Palestīna

1: Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību apstrīd Gruzija un tās par neatkarīgām valstīm atzīst tikai Krievija, Nikaragva, Venecuēla un Nauru.

2: Kosovu ir atzinušas 101 ANO dalībvalstis un Ķīnas Tautas Republika.

3: Dienvidslāvijas Federatīvā Republika 2003. gadā tika atjaunota kā Serbijas un Melnkalnes Savienība, bet kā valsts pastāvēja tikai 3 gadus, 2006. gadā sadaloties Serbijā un Melnkalnē.

• Mobilo telefonu izmantošana Eiropā sasniedza 100%.
• Digitālie pārnēsājamie audio atskaņotāji tika plaši izmantoti attīstītajās valstīs.
• Digitālās fotokameras gandrīz pilnībā aizvietoja tradicionālās filmu kameras.
• Bezvadu tehnoloģijas sāka spēlēt lielāku lomu cilvēku dzīvē.

• 2001. gada 26. janvārī zemestrīcē Gudžarātas štatā Indijā gāja bojā aptuveni 20 000 cilvēku.
• 2003. gada vasarā karstuma vilnī Eiropā bojā gāja aptuveni 30 000 cilvēku.
• 2004. gada 26. decembrī netālu no Sumatras, Indonēzijā, notika 9,0 ballu stipra zemestrīce, kas izraisīja cunami, kurā dzīvību zaudēja vairāk nekā 200 000 cilvēku.

• 2010. gada zemestrīcē Haiti bojā gāja vismaz 230 000 cilvēku.
• 2011. gada 11. martā Klusajā okeānā netālu no Japānas piekrastes notika spēcīga zemestrīce un tai sekojošs cunami, kuros gāja bojā vairāk nekā 15 000 cilvēku.

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l