1983. gads

Šis raksts ir par 1983. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 1983. gads Latvijā.

Tūkstošgades:	1. tūkstošgade 2. tūkstošgade 3. tūkstošgade
Gadsimti:	19. gadsimts 20. gadsimts 21. gadsimts
Desmitgades:	1970 – 1979 1980 – 1989 1990 – 1999
Gadi:	1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986

1983. gada citi notikumi

Latvija

Laikapstākļi Latvijā

1983. gads citos kalendāros

Gregora kalendārs	1983 MCMLXXXIII
Ab urbe condita	2736
Armēņu kalendārs	1432 ԹՎ ՌՆԼԲ
Asīriešu kalendārs	6733
Bahāju kalendārs	139—140
Bengāliešu kalendārs	1390
Berberu kalendārs	2933
Budistu kalendārs	2527
Birmiešu kalendārs	1345
Bizantiešu kalendārs	7491—7492
Ķīniešu kalendārs	壬戌年 (Ūdens suns) 4679 vai 4619     — līdz — 癸亥年 (Ūdens cūka) 4680 vai 4620
Koptu kalendārs	1699—1700
Etiopu kalendārs	1975—1976
Ebreju kalendārs	5743—5744
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	2039—2040
- Shaka Samvat	1905—1906
- Kali Juga	5084—5085
Holocēna kalendārs	11983
Igbo kalendārs	983—984
Irānas kalendārs	1361—1362
Islāma kalendārs	1403—1404
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 13 dienas
Korejas kalendārs	4316
UNIX laiks	410227200—441763199
Šī kaste: skatīt diskusija labot

1983. gads (MCMLXXXIII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

• 19. janvāris — Apple Inc. izlaida personālo datoru Apple Lisa.
• 22. janvāris — Bjērns Borgs aizgāja no tenisa pēc piecām uzvarām pēc kārtas Vimbldonā.
• 26. janvāris — IBM-PC savietojamiem datoriem izlaida Lotus 1-2-3.
• 26. janvāris — Lielbritānijā nolija sarkans lietus, kas saturēja smiltis no Sahāras tuksneša.
• 31. janvāris — Apvienotajā Karalistē obligāta kļuva drošības josta automašīnu vadītājiem un priekšā sēdošajiem pasažieriem.

• Izveidota Zālamanu Salu Centrālā banka.
• 7. februāris — Irāna iebruka dienvidaustrumu Irākā.
• 13. februāris — ASV prezidents Ronalds Reigans pasludināja 1983. gadu par Bībeles gadu.
• 16. februāris — Pelnu trešdienas krūmu ugunsgrēki Viktorijas štatā un Dienvidaustrālijā paņēma 75 cilvēku dzīvības. Tas bija otrais lielākais mežu ugunsgrēks Austrālijas vēsturē pēc 2009. gada februārī notikušā.

• Par Kotdivuāras galvaspilsētu kļuva Jamusukro.
• 1. marts — Baleāru Salas un Madride kļuva par autonomiem apgabaliem Spānijā.
• 1. marts — Swatch piedāvāja savus pirmos rokas pulksteņu modeļus.
• 5. marts — Bobu Hauki ievēlēja par Austrālijas premjerministru.
• 8. marts — IBM laida pārdošanā IBM PC XT.
• 8. marts — ASV prezidents Ronalds Reigans nosauca Padomju Savienību par "ļaunuma impēriju".
• 23. marts — Stratēģiskās aizsardzības iniciatīva: ASV prezidents Ronalds Reigans paziņoja par plāniem veidot tehnoloģijas, lai pārtvertu ienaidnieka raķetes. Prese to nosauca par "Zvaigžņu kariem".

• 7. aprīlis — STS-6: Space Shuttle Challenger astronauti Storijs Masgreivs un Donalds Pītersons veica pirmo iziešanu kosmosā (ilgums: 4 stundas, 10 minūtes).
• 11. aprīlis:
  • Kanberā notika Nacionālais ekonomikas samits.
  • norisinājās 55. Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija.
• 12. aprīlis — Harolds Vašingtons kā pirmais melnādainais tika ievēlēts par Čikāgas mēru.
• 18. aprīlis — Beirūtā tika uzspridzināta ASV vēstniecība, nogalinot 63 cilvēkus.

• 6. maijs — žurnāls Stern publicēja "Hitlera dienasgrāmatu", kas vēlāk izrādījās viltojums.
• 9. maijs — pāvests Jānis Pāvils II atcēla Galileo Galileja izraidījumu no baznīcas.
• 11. maijs — Aberdeen FC ieguva Eiropas kausu ieguvēju kausu, finālā uzvarot Real Madrid C.F. ar 2—1.
• 15. maijs — par Dienvidslāvijas 7. prezidentu kļuva Mika Špiļaks.
• 16. maijs — Londonas policija sāka lietot riteņu saslēgus neatļautā vietā atstātām automašīnām.
• 17. maijs — Libāna, Izraēla un ASV parakstīja līgumu par Izraēlas spēku izvākšanu no Libānas.
• 26. maijs — Japānā, ziemeļu Honsju notika spēcīga zemestrīce un cunami, nogalinot 104 un ievainojot 163 iedzīvotājus.
• 28. maijs — Viljamsburgā sākās 9. G7 samits.

• 9. jūnijs — Mārgarita Tečere, Apvienotās Karalistes premjerministre kopš 1979. gada, atkārtoti uzvarēja vēlēšanās, savācot 42% balsu.
• 18. jūnijs — STS-7: Salija Raida kļuva par pirmo amerikānieti kosmosā ar kosmosa kuģi Challenger.

• 1. jūlijs — Austrālijas augstākā tiesa apturēja Franklina aizsprosta celtniecību Tasmanijā.
• 15. jūlijs — Japānā sākās Nintendo Entertainment System pārdošana.
• 20. jūlijs — Polijas valdība atcēla karastāvokli un amnestē politiski ieslodzītos.
• 22. jūlijs — austrālietis Diks Smits pabeidza lidojumu apkārt pasaulē vienatnē ar helikopteru.
• 23. jūlijs — Šrilankā notika Melnais Jūlijs — sabiedrības sacelšanās, kas notika pret Šrilankas tamiliem un ievadīja Šrilankas pilsoņu karu.
• 23. jūlijs — lietus un dubļi izraisīja dabas katastrofu Simanes prefektūrā Japānā, nogalinot 117 iedzīvotājus.

• 4. augusts — Tomā Sankara kļuva par Augšvoltas prezidentu.
• 7. augusts — Helsinkos notika pirmā pasaules vieglatlētikas čempionāta atklāšana.
• 18. augusts — Viesuļvētra Alīsija postīja Teksasas krastu, nogalinot 22 cilvēkus un radot zaudējumus vairāku miljardu dolāru apjomā.
• 21. augusts — Manilā neilgi pēc atgriešanās no trimdas tika noslepkavots Filipīnu opozīcijas līderis Benigno Akvino (jaunākais).
• 30. augusts — STS-8: Džions S. Blafords kosmosa kuģī Challenger kļuva par pirmo melnādaino amerikāni kosmosā.

• 1. septembris — Aukstais karš: Korejas pasažieru lidmašīnu pēc ielidošanas Padomju gaisa telpā notrieca Padomju Savienības iznīcinātājlidmašīna. Visi 269 cilvēki gāja bojā.
• 4. septembris — seši vīri šķērso 48 stundās kājām zem ūdens šķērsoja Sidnejas ostu, veicot 82,9 km.
• 6. septembris — Padomju Savienība atzina Korejas lidmašīnas notriekšanu, apgalvojot, ka piloti nezināja, ka tā ir civilā lidmašīna.
• 16. septembris — Donna Grifitsa Pīršorā, Anglijā beidza šķaudīt pēc nepārtrauktas 978 dienu šķaudīšanas (kopš 1981. gada 13. janvāra).
• 23. septembris — Jaunkaledonijā izcēlās nemieri starp vietējiem kanakiem un franču kolonistiem. Francijas valdība atsauca neatkarības solījumus.
• 25. septembris — Labirinta cietuma bēgšana. 38 īru republikāņu cietumnieki, bruņojušies ar 6 šautenēm nolaupīja pārtikas piegādes auto un izbēga no Labirinta cietuma. Tā ir lielākā bēgšana no cietuma Britānijas vēsturē kopš Otrā pasaules kara.
• 25.—26. septembris — padomju militārais virsnieks Staņislavs Petrovs novērsa vispasaules kodolkaru.
• 27. septembris — Interešu kopās net.unix-wizards un net.usoft tika oficiāli paziņots par GNU projektu.

• 4. oktobris — Ričards Noubls uzstādīja jaunu ātruma rekordu uz zemes — 1019,47 km/h, braucot ar Thrust 2 Melnās klints tuksnesī, Nevadā.
• 9. oktobris — Rangūnas spridzināšanas laikā tika nogalināts Dienvidkorejas ārlietu ministrs Lī Bum Suks un vēl 21 cilvēks.
• 19. oktobris — Grenādas premjerministram Morisam Bišopam un 40 viņa līdzcilvēkiem tika izpildīts nāvessods nošaujot.
• 21. oktobris — 17. Vispārīgajā svaru un mēru konferencē tika definēts metrs kā attālums, ko gaisma vakuumā veic 1/299 792 458 sekundes daļā, piesaistot to gaismas ātrumam.
• 22. oktobris — Bonnā, Rietumvācijā notika demonstrācija par atteikšanos no kodolieročiem.
• 23. oktobris — vienlaicīgi pašnāvnieku uzbrukumi iznīcināja Francijas un ASV armijas barakas Beirūtā, nogalinot 241 ASV un 58 Francijas karavīrus un 6 Libānas civiliedzīvotājus.
• 25. oktobris — ASV spēki iebruka Grenādā pēc Dominikas premjerministres Jevgēņijas Čārlzas lūguma.
• 25. oktobris — tika izlaista Microsoft Word pirmā versija.
• 27. oktobris — pāvests Jānis Pāvils II cietumā apmeklē Memetu Ali Agdžu — cilvēku, kas viņu sašāva, lai tam piedotu.
• 30. oktobris — Argentīnā notika pirmās demokrātiskās vēlēšanas pēc 7 gadu militāras pārvaldes.

• 2. novembris — sākās Able Archer 83, NATO mācības, kuras daudzas padomju amatpersonas uztvēra kā kodoluzbrukumu, izraisot pēdējo kodolkrīzi Aukstā kara laikā.
• 11. novembris — Ronalds Reigans kļuva par pirmo ASV prezidentu, kurš vērsies pie Japānas parlamenta.
• 15. novembris — Kipras turku daļa deklarēja savu neatkarību.
• 17. novembris — tika dibināta Zapatistas Nacionālā atbrīvošanas armija.
• 30. novembris — Ņujorkā tika atvērts Trampa tornis.

• 10. decembris — Argentīnā tika atjaunota demokrātija pēc militāras pārvaldes, par prezidentu tika iecelts Rauls Alfonsīns.

• Čadas pilsoņu karš (1965—1993)
• Aukstais karš
• Namībijas neatkarības karš (1966—1988)
• Otrā Malaizijas krīze (1967—1989)
• Dienvidāfrikas robežu karš (1965—1989)
• Ziemeļīrijas konflikts (1969—1994)

• 11. janvāris — Adrians Sutils (Adrian Sutil), vācu autosportists
• 19. janvāris:
  • Hikaru Utada (宇多田 ヒカル, Utada Hikaru), japāņu dziedātāja
  • Justina Kovalčika (Justyna Kowalczyk), poļu distanču slēpotāja
• 24. janvāris — Skots Spīds (Scott Speed), ASV autosportists

• 2. februāris — Karolīna Klifta (Carolina Klüft), zviedru vieglatlēte
• 4. februāris — Hanibāls Bariss (Hannibal Buress), ASV komiķis, aktieris un rakstnieks
• 7. februāris — Kristians Klīns (Christian Klien), Austrijas autosportists
• 21. februāris — Melānija Lorāna (Mélanie Laurent), franču aktrise, modele, režisore, dziedātāja un rakstniece
• 23. februāris — Emilija Blanta (Emily Blunt), angļu aktrise

• 27. marts — Vasīlijs Košečkins (Василий Кошечкин), krievu hokejists

• 4. aprīlis:
  • Ēriks Andrē (Eric André), ASV komiķis un aktieris
  • Bens Gordons (Ben Gordon), Apvienotās Karalistes un ASV basketbolists
• 12. aprīlis — Lūks Kibets (Luke Kibet), Kenijas vieglatlēts
• 13. aprīlis — Nikola Kuka (Nicole Cooke), Apvienotās Karalistes riteņbraucēja
• 15. aprīlis — Iļja Kovaļčuks (Илья Ковальчук), krievu hokejists
• 20. aprīlis — Miranda Kera (Miranda Kerr), Austrālijas modele un uzņēmēja
• 23. aprīlis — Daniela Hantuhova (Daniela Hantuchová), slovāku tenisiste
• 25. aprīlis — Deniss Matvejevs (Денис Владимирови�� Матвеев), Krievijas kosmonauts
• 26. aprīlis — Juris Šics, latviešu kamaniņu braucējs
• 30. aprīlis — Tatjana Hifnere (Tatjana Hüfner), vācu kamaniņu braucēja

• 2. maijs — Tina Maze (Tina Maze), slovēņu kalnu slēpotāja
• 3. maijs — Lorela O'Hāra (Loral O'Hara), ASV kosmonaute
• 5. maijs — Henrijs Kevils (Henry Cavill), britu aktieris
• 6. maijs — Dani Alviss (Daniel Alvess), Brazīlijas futbolists

• 8. jūnijs — Kima Kleistersa (Kim Clijsters), Beļģijas tenisiste
• 16. jūnijs — Kļims Šipenko (Клим Алексеевич Шипенко) Krievijas kinorežisors, kinoproducents, scenārists, kosmonauts
• 19. jūnijs — Marks Selbijs (Mark Selby), Anglijas snūkerists
• 24. jūnijs — Jasmina Moghbeli (Jasmin Moghbeli), ASV kurdu kosmonaute, helikoptera pilote
• 27. jūnijs — Alsu (Алсу), Krievijas tatāru dziedātāja

• 10. jūlijs — Dmitrijs Peteļins (Дмитрий Александрович Петелин), Krievijas kosmonauts
• 13. jūlijs — Liu Sjans (劉翔), Ķīnas vieglatlēts
• 16. jūlijs — Ketrīna Kēfa (Katrina Kaif, कैटरीना कैफ़), Apvienotās Karalistes un Indijas aktrise un modele

• 20. augusts — Endrū Gārfīlds (Andrew Garfield), ASV angļu aktieris
• 23. augusts — Sergejs Kuds-Sverčkovs (Сергей Кудь-Сверчков), Krievijas kosmonauts

• 14. septembris — Eimija Vainhausa (Amy Winehouse), angļu dziedātāja (mirusi 2011. gadā)
• 25. septembris — Donalds Glovers (Donald Glover), ASV aktieris, režisors un reperis

• 11. oktobris — Ruslans Ponomarjovs (Русла́н Пономарьо́в), Ukrainas šahists
• 15. oktobris — Bruno Senna (Bruno Senna), Brazīlijas autosportists
• 17. oktobris — Felisita Džonsa (Felicity Jones), angļu aktrise
• 19. oktobris — Rebeka Fērgusone (Rebecca Ferguson), zviedru aktrise

• 8. novembris — Blanka Vlašiča (Blanka Vlašić), horvātu augstlēcēja
• 17. novembris — Kateržina Emonsa (Kateřina Emmons), čehu sporta šāvēja
• 18. novembris — Žilija Dikurno (Julia Ducournau), franču kinorežisore
• 19. novembris — Ādams Draivers (Adam Driver), ASV aktieris

• 13. decembris — Haza El Mansūrī (هَزَّاع ٱلْمَنْصُوْرِي, Hazā al-Mansūrī), Apvienoto Arābu Emirātu kosmonauts
• 20. decembris — Džona Hills (Jonah Hill), ASV aktieris un režisors

• 8. janvāris — Gerhards Barkhorns (Gerhard Barkhorn), vācu lidotājs (dzimis 1919. gadā)
• 15. janvāris — Meirs Lanskis (Meyer Lansky), ASV gangsteris (dzimis 1902. gadā)
• 24. janvāris — Džordžs Kjūkors (George Cukor), amerikāņu kinoaktieris (dzimis 1899. gadā)
• 25. februāris — Tenesijs Viljamss (Tennessee Williams), ASV rakstnieks (dzimis 1911. gadā)
• 1. marts — Arturs Kestlers (Arthur Koestler), britu rakstnieks (dzimis 1905. gadā)
• 8. marts — Viljams Voltons (William Walton), britu komponists (dzimis 1902. gadā)
• 17. marts — Haldans Kefers Hartlains (Haldan Keffer Hartline), ASV psihologs (dzimis 1903. gadā)
• 18. marts — Umberto II (Umberto II), Itālijas karalis (dzimis 1904. gadā)
• 30. aprīlis — Džordžs Balančins (George Balanchine), amerikāņu horeogrāfs (dzimis 1904. gadā)
• 22. maijs — Alberts Klods (Albert Claude), beļģu biologs (dzimis 1899. gadā)
• 1. jūlijs — Ričards Bakminsters Fulers (Richard Buckminster Fuller), ASV arhitekts (dzimis 1895. gadā)
• 29. jūlijs:
  • Luiss Bunjuels (Luis Buñuel), Spānijas kinorežisors (dzimis 1900. gadā)
  • Deivids Nivens (David Niven), britu aktieris (dzimis 1910. gadā)
• 9. septembris — Luiss Monti (Luis Felipe Monti), Argentīnas itāliešu futbolists un treneris (dzimis 1901. gadā)
• 10. septembris:
  • Fēlikss Blohs (Felix Bloch), Šveicē dzimis fiziķis (dzimis 1905. gadā)
  • Džons Brovers Minočs (Jon Brower Minnoch), smagākais jebkad dzīvojušais vīrietis (dzimis 1941. gadā)
• 25. septembris — Leopolds III (Leopold III), Beļģijas karalis (dzimis 1901. gadā)
• 26. oktobris — Alfreds Tarskis (Alfred Tarski), ebreju izcelsmes poļu/ASV matemātiķis un loģiķis (dzimis 1901. gadā)
• 5. decembris — Roberts Oldričs (Robert Aldrich), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1918. gadā)

• Ekonomikā — Žerārs Debro
• Fizikā — Subrahmanjans Čandrasekars un Viljams Alfrēds Faulers
• Fizioloģijā vai medicīnā — Barbara Maklintoka
• Ķīmijā — Henrijs Taube
• Literatūrā — Viljams Goldings
• Miera veicināšanā — Lehs Valensa

Janvāris P O T C P S Sv 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31	Februāris P O T C P S Sv . 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28	Marts P O T C P S Sv . 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31	Aprīlis P O T C P S Sv . 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30	Maijs P O T C P S Sv 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31	Jūnijs P O T C P S Sv . 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs P O T C P S Sv . 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31	Augusts P O T C P S Sv . 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31	Septembris P O T C P S Sv . 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30	Oktobris P O T C P S Sv 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31	Novembris P O T C P S Sv . 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30	Decembris P O T C P S Sv . 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1983. gads