Burundija

Burundijas Republika
Burundijas Republika Republika y’Uburundi; République du Burundi
Karogs	Ģerbonis
	Devīze: "Ubumwe, Ibikorwa, Iterambere" (rundu); "Unité, Travail, Progrès" (franču); "Vienotība, Darbs, Progress" 1
	Himna: Burundi bwacu (Mūsu Burundija);
	Location of Burundija Burundijas atrašanās vieta Dienvidu Āfrikā
Galvaspilsēta	Gitega; 3°26′S 29°54′E / 3.433°S 29.900°E
Lielākā pilsēta	Bužumbura
Valsts valodas	kirundi, franču valoda
Valdība	Unitāra prezidentāla republika
Neatkarība	no Beļģijas
Platība
Iedzīvotāji
IKP (PPP)	2010. gada aprēķins
TAI (2007)	0,394 (174)
Valūta	Burundijas franks (BIF)
Laika josla	CAT (UTC+2)
Interneta domēns	.bi
ISO 3166-1 kods	108 / BDI / BI
Tālsarunu kods	+257
1	Pirms 1966. gada, "Ganza Sabwa".

The printable version is no longer supported and may have rendering errors. Please update your browser bookmarks and please use the default browser print function instead.

Burundija^[3] (kirundi: Uburundi, franču: Burundi, izrunā [buˈɾundi]), oficiāli Burundijas Republika (Republika y’Uburundi, République du Burundi), ir valsts Āfrikā. Robežojas ar Ruandu ziemeļos, ar Tanzāniju austrumos un ar Kongo Demokrātisko Republiku rietumos. Valsts galvaspilsēta no 2018. gada 24. decembra ir Gitega, valsts lielākā pilsēta ir iepriekšējā galvaspilsēta Bužumbura.^[1] Burundija atrodas uz plakankalnes starp Kongo un Nīlas baseiniem.

Aptuveni 80% no iedzīvotājiem ir hutu, bet no atlikušajiem lielākā daļa ir tutsi.^[4] Aptuveni 1% veido arī teritorijas pirmiedzīvotāji no tva pigmeju cilts. Valsts valodas ir kirundi un franču valoda. Plaši tiek izmantota arī svahili valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība, galvenokārt Romas Katoļu baznīca, kā arī daudzi ir palikuši pie tradicionālajām ticībām. Valūta ir Burundijas franks.

Burundija ir līdzīga savām kaimiņvalstīm, kuras tāpat kā Burundija ir biezi apdzīvotas un nabadzīgas. Lielas problēmas Burundijas iedzīvotājiem sagādā milzīgais bēgļu skaits, kas devies prom no sagrautās Ruandas. Burundija ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē un ar vienu no mazākajiem IKP uz vienu iedzīvotāju.

Vēsture

Pirmie Burundijas iedzīvotāji bija pigmeji, kurus ap 1000. gadu izspieda ieceļojušās zemkopju hutu ciltis.

15.—16. gadsimtā reģionā ieceļoja lopkopju tutsi ciltis. No 16. gadsimta Burundija pastāvēja kā neatkarīga karaliste, kurā aristokrātija sastāvēja galvenokārt no tutsi, taču 1903. gadā to pakļāva vācu kolonizatori, un pēc Pirmā pasaules kara tā nonāca Beļģijas pārvaldībā. Pēc Otrā pasaules kara ar ANO lēmumu tā kļuva par Beļģijas aizbilstamās teritorijas Ruandas-Urundi sastāvdaļu un tās bija apvienotas vienā valstī. Beļģija saglabāja tutsi virsvadību šajā apvienotajā zemē. 1962. gadā Burundija ieguva neatkarību.

No neatkarības iegūšanas 1962. gada līdz prezidenta vēlēšanām 1993. gadā Burundiju pārvaldījuši vairāki tutsi izcelsmes militāri diktatori, kuri augstus posteņus uzticēja tikai savai etniskajai grupai. Šie gadi saistās ar abpusēju etniski politisku vardarbību, kad hutu vairākas reizes mēģināja iegūt varu, bet tika apspiesti. 1969. gadā šāda mēģinājuma rezultāti tika nogalināti ap 50 000 cilvēku, pārsvarā hutu tautības.^[5] Šai periodā notika arī vairāki asiņaini valsts apvērsumi, kas saistījās ar cīņu starp aristokrātiju un armiju. 1972. gadā hutu vadoņi, kurus atbalstīja žandarmērija, mēģināja izveidot neatkarīgu republiku valsts dienvidos. Sacelšanās laikā tika noslepkavoti gandrīz visi rajonā esošie tutsi, kā arī tie hutu, kas neatbalstīja sacelšanos. Tika nogalināti ap 1000 cilvēku. Nemiernieki apvienojās ar kaimiņvalsts Zairas opozicionāriem un uzbruka valsts centrālajiem rajoniem, nogalinot vēl vairākus tūkstošus tutsi. Prezidents Mikombero vērsās pēc militāras palīdzības pie Zairas diktatora un, kamēr tā spēki kontrolēja stratēģiskos punktus, nosūtīja savu armiju pret nemierniekiem. Armija un tās sabiedrotās tutsi jauniešu paramilitārās grupas, tāpat kā nemiernieki, pamatā slepkavoja pretiniekus pēc etniskās piederības, īpaši iznīcinot hutu izglītotos slāņus, kuri varētu nākotnē konkurēt par varu. Starp armijas nogalinātajiem bija arī tutsi monarhistu līderis, kādreizējais karalis Ntare V. Valdības spēku nogalināto kopējais skaits nav precīzi aplēšams, Rietumu avoti to vērtē starp 80 un 210 tūkstošiem,^[5] vietējie avoti atkarībā no to simpātijām nosauc ekstrēmākus skaitļus. Starptautiskās organizācijas notikušo vērtē kā genocīdu. Pēc šiem notikumiem arī vietējā policija un žandarmērija nonāca tutsi rokās. Tomēr 1988. gadā izcēlās jaunas sadursmes ar ap 20 000 upuru.^[5]

1993. gadā Burundijā notika demokrātiskas prezidenta vēlēšanas, kurās uzvaru guva hutu Demokrātu frontes līderis Melhiors Ndadaje, pēc pāris mēnešiem prezidentu nogalināja tutsi minoritātes pārstāvji, kas noveda pie pilsoņu kara un jauna genocīda sākuma, kurš ar īsiem pārtraukumiem turpinājās līdz 2005. gadam. Hutu spēki šī kara laikā nogalināja vismaz 25 000 tutsi, taču tie, būdami labāk bruņoti un pieredzējušāki, nodarīja pretiniekiem daudz lielākus zaudējumus. ANO vērtē kopējo nogalināto skaitu uz 260 tūkstošiem, vairums no kuriem bija mierīgie iedzīvotāji.^[5] Stāvokli pasliktināja līdzīgs, bet vēl asiņaināks pilsoņu karš ar genocīdu kaimiņu Ruandā un citu kaimiņvalstu bandītisku grupu iejaukšanās, īpaši no Zairas, kuras Burundijas tuvumā esošo valsts daļu Zairas valdība praktiski nekontrolēja.

2005. gadā ar kara beigām pie varas Burundijā nāca prezidents Pjērs Nkurunziza, valstī uz laiku tika ievesti ANO miera spēki. Prezidents tiek apvainots diktatorismā un cilvēktiesību pārkāpumos,^[6] un protestējošā opozīcija nepiedalās vēlēšanās. 2015. gadā notika neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums, kurš šoreiz nenoveda pie nopietnām etniskām sadursmēm.

Lai gan situācija valstī ir uzlabojusies, Burundija vēl joprojām tiek uzskatīta par nestabilu, tādēļ daudzas valstis neiesaka saviem pilsoņiem doties uz to tūrisma ceļojumos.

Ģeogrāfija

Burundija atrodas Āfrikas centrālajā daļā uz austrumiem no Kongo Demokrātiskās Republikas uz plakankalnes starp Kongo un Nīlas baseiniem. Plakankalnes augstums svārstās no 772 līdz 2 670 metriem virs jūras līmeņa, bet vidējais augstums sasniedz 1 707 metrus virs jūras līmeņa. Ar kopējo platību 27 834 km², tā ir 146. lielākā valsts pasaulē. Izmēra ziņā tā ir līdzīga Haiti un Ekvatoriālai Gvinejai. Augstākā virsotne valstī ir Hehas kalns (2670 m). Lielākais ezers valstī ir Tangaņikas ezers.

Klimats

Burundija atrodas subekvatoriālajā klimata joslā. Pēc Kepena klimata klasifikācijas Burundijā valda silts tropiskais musonu klimats (Am). Burundijā gadā ir divas lietus sezonas, kuras ilgst no februāra līdz maijam un no septembra līdz novembrim, kā arī divi sausuma periodi kuri ilgst no jūnija līdz augustam un no decembra līdz janvārim. Vidējā gaisa temperatūra gadā svārstās no 23 °C līdz 17 °C un temperatūra ir pārsvarā mēreni silta, taču ir atkarībā no atrašanās vietas, kalnainajos apvidos ir vēsāks, bet līdzenumā temperatūra sausuma periodos var pārkāpt 30 °C.

Demogrāfija

Iedzīvotāju vairākums ir zemkopji. Auglīgajos apvidos dzīvo un strādā daudz cilvēku, jo kopumā augsne ir mazauglīga. Zemes lauciņi ir pietiekami lieli, lai apgādātu ģimeni ar pārtiku. Vienīgi tad, ja ir neražas gads, var iestāties bads. Dažās vietās zemi izmanto pārāk intensīvi, tur sākas augsnes erozija.

Reliģija

Ap 62 % iedzīvotāju ir Romas katoļi, 5 % anglikāņi, 10 % sunnīti un 23 % piekopj āfrikāņu reliģijas.

Kultūra

Burundijas iedzīvotāji (tutsi un hutu) no paaudzes paaudzē ar mutvārdiem nodod stāstus, dziesmas un mūziku. Tutsi tautas dejas ir viens no kultūras spilgtākajiem piemēriem. Šāds piemērs ir arī 12 vai 15 bundzinieku lielās grupas, kad visi vienlaikus rībina bungas, neizmantojot nevienu citu instrumentu.