Pāriet uz saturu

Jelgava: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versijaJaunāka versija →
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
140. rindiņa: 140. rindiņa:


=== Etniskais sastāvs ===
=== Etniskais sastāvs ===
{| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;"
{{bar box
|- style="background:#ccc;"
|width = 300px
| colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Liepājā 2020. gadā.<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB_2020.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200324070840/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB_2020.pdf |date={{dat|2020|03|24||bez}} }} Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Pilsonības un Migrācijas Lietu Pārvaldes (PMLP) dati 2020. gada 1. janvārī.</ref>'''
|float = middle
| rowspan="9" |{{#invoke:chart|pie chart
|title = Iedzīvotāju etniskais sastāvs Jelgavā 2020. gadā<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2020] pmlp.gov.lv</ref>
|radius= 100
|titlebar = #ddd
|units suffix =
|bars =
{{bar percent|Latvieši (36 243)|green|59.8}}
|Latvieši green
| slice 2 = 14078 : Krievi : red
{{bar percent|Krievi (15 549)|yellow|25.6}}
| slice 3 = 2805 : Baltkrievi : yellow
{{bar percent|Baltkrievi (3009)|violet|5.0}}
| slice 4 = 1321 : Ukraiņi : aqua
{{bar percent|Ukraiņi (1527)|blue|2.5}}
{{bar percent|Poļi (1033)|orange|1.7}}
|Poļi orange
{{bar percent|Lietuvieši (840)|red|1.4}}
|Lietuvieši
| slice 7 = 1940 : Cita un neizvēlēta : black
{{bar percent|Romi (705)|green|1.2}}
|hide group legends=yes
{{bar percent|Cita tautība (1092)|purple|1.8}}
| percent = true
}}
}}
kopā 56 062
{{legend|green|Latvieši}}
{{legend|red|Krievi}}
{{legend|yellow|Baltkrievi}}
{{legend|aqua|Ukraiņi}}
{{legend|orange|Poļi}}
{{legend|blue|Lietuvieši}}
{{legend|black|Cita un neizvēlēta}}
|-
! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība
! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti
! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits
|-
| [[Latvieši]]
| style="text-align:center;"| 61,5%
| style="text-align:center;" | 34 496
|-
| [[Latvijas krievi|Krievi]]
| style="text-align:center;"| 25,1%
| style="text-align:center;" | 14 078
|-
| [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]]
| style="text-align:center;"| 5,0%
| style="text-align:center;" | 2 805
|-
| [[Ukraiņi]]
| style="text-align:center;"| 2,4%
| style="text-align:center;" | 1 321
|-
| [[Poļi]]
| style="text-align:center;"| 1,7%
| style="text-align:center;" | 952
|-
| [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]]
| style="text-align:center;"| 1,4%
| style="text-align:center;" | 761
|-
| Cita un neizvēlēta
| style="text-align:center;"| 2,9%
| style="text-align:center;" | 1 649
|}


=== Cilvēki ===
=== Cilvēki ===

Versija, kas saglabāta 2021. gada 17. februāris, plkst. 23.40

Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Jelgava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jelgava
Republikas pilsēta
Jelgavas centrālā daļa
Jelgavas centrālā daļa
Karogs: Jelgava
Karogs		Ģerbonis: Jelgava
Ģerbonis
Jelgava (Latvija)
Jelgava
Jelgava
Koordinātas: 56°38′54″N 23°42′50″E / 56.64833°N 23.71389°E / 56.64833; 23.71389Koordinātas: 56°38′54″N 23°42′50″E / 56.64833°N 23.71389°E / 56.64833; 23.71389
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pilsētas tiesības kopš 1573. gada
Citi
nosaukumi		 vācu: Mitau
poļu: Mitawa
lietuviešu: Mintauja
krievu: Митава
Administrācija
 • Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (LZS)
Platība[1]
 • Kopējā 60,6 km2
 • sauszeme 57,7 km2
 • ūdens 2,9 km2
Iedzīvotāji (2024)[2]
 • kopā 54 701
 • blīvums 948,7 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-30(01-18)
Mājaslapa www.jelgava.lv
Jelgava Vikikrātuvē
Jelgavas Dome
Jelgavas autoosta

Jelgava ir pilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas. 13. gadsimta vidū Livonijas ordeņa mestrs Konrāds no Mandernas pavēlēja celt krustnešu pili uz Garās salas Upmales zemē, lai izveidotu krusta karotāju atbalsta punktu cīņai ar zemgaļiem. Pils uzcelšana 1265. gadā tiek uzskatīta par Jelgavas dibināšanas brīdi. Pilsētas tiesības Jelgava ieguva 1573. gadā un ilgu laiku bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas galvaspilsēta. Otrā pasaules kara laikā gāja bojā gandrīz visa pilsētas vēsturiskā apbūve.

Nosaukums

Vēsturiskais Jelgavas nosaukums ir Mītava (vācu: Mitau)[nepieciešama atsauce]. Tas ir latviskas izcelsmes vārds, kas apzīmē mīšanas jeb maiņas vietu. No 17. gadsimta latviešu valodā pilsētas nosaukums ir "Jelgava"[nepieciešama atsauce].

Nosaukums "Jelgava" visbiežāk tiek saistīts ar jēdzienu "pilsēta". Pēc senākiem valodnieku uzskatiem (ieskaitot Jāni Endzelīnu) Jelgavas nosaukums cēlies no lībiešu valodas vārda jālgab, kas apzīmē pilsētu. Mūsdienu valodnieki atzīst, ka vārds jālgab lībiešu valodā radies no latviešu valodas vārda "jelgava". Pēc biežāk paustā viedokļa "jelgava" apzīmēja nocietinātu, grūti pieejamu vietu, pretstatā jēdzienam "pilsēta", kas apzīmējis lielu, atklātu apdzīvotu vietu. Ar "jelgavu" saistīti arī citi vietvārdi Latvijā — Jelgavas kalns (Turaidā, Kalncempjos), Jalgavas kalns (Sēlpilī), Jelgavkalns (Rencēnos), Jelgavkrasti (Liepupē),[4] kā arī Jaunjelgava.

Ģerbonis

Pamatraksts: Jelgavas ģerbonis

Jelgava savu ģerboni ieguva vienlaicīgi ar pilsētas tiesībām 1573. gadā, tajā bija attēlots staltbriedis, vēlāk alnis. 1579. gadā ģerboni papildināja ar Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieka Stefana Batorija ģerboni. 1925. gada aprakstā ģerboņa dzīvnieks ir nosaukts par briedi, uz tā kakla ir vairodziņš ar Latvijas mazo ģerboni. Padomju laikā Latvijas mazā vairodziņa vietā ģerboņa apakšējā daļā bija novietota viļņota josla, kā Latvijas PSR karogā.

2002. gada 11. jūlija Heraldikas komisija izmainīja Jelgavas ģerboņa aprakstu: "Purpura laukā aļņa galva dabiskā krāsā, uz kakla valsts mazais ģerbonis (bez zvaigznēm)".[5]

  • 1756. gada pilsētas zīmogs
    1756. gada pilsētas zīmogs
  • 18. gs. beigu zīmogs
    18. gs. beigu zīmogs
  • 1846. gada pilsētas ģerbonis
    1846. gada pilsētas ģerbonis

2016. gada 13. decembrī tika apstiprināts Jelgavas pilsētas lielais ģerbonis.[6]

Vēsture

Pamatraksts: Jelgavas vēsture
Skats pāri Lielupei uz Jelgavas pili un pilsētu (J.L. Radecka akvarelis, 1840).
Jelgavas tirgus laukums ar rātsnamu (1890).
Jelgavas kopskats no Jāņa baznīcas torņa (1917).

Jelgava izveidojusies 13. gadsimtā ap krustnešu būvēto pili ar nosaukumu Mītava. Pilsētas tiesības Jelgavai ir no 1573. gada. No 1578. līdz 1795. gadam Jelgavas pils bija Kurzemes un Zemgales hercogu galvenā rezidences vieta. 1775. gadā Jelgavā nodibināja akadēmisko ģimnāziju jeb "Pētera akadēmiju" (Academia Petrina). Pēc Kurzemes hercogistes inkorporācijas Krievijas impērijas sastāvā 1795. gadā Jelgava kļuva par Kurzemes guberņas administratīvo centru. 1812. gada kara laikā Jelgavu okupēja Napoleona armija. Pēc kara beigām Jelgava izveidojās par lielu satiksmes mezglu pie Krievijas impērijas rietumu robežas. Pāri purviem un mežiem cauri Olainei izbūvēja lielceļu Rīga-Jelgava (1837), kas sazarojās lielceļos Jelgava-Tērvete (1837), Jelgava-Šauļi (1839) un Jelgava-Dobele (1849). Uz Rīgu regulāri sāka kursēt diližansi un Lielupes upju tvaikonis. 1868. gadā atklāja Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, ko tālāk izbūvēja līdz Mažeiķiem (1873), notika pilsētas industrializācija. 1895. gadā Jelgavā advokāta J. Čakstes vadībā notika IV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. 1904. gadā pabeidza būvēt dzelzceļa līniju Krustpils-Jelgava-Tukums-Ventspils.

Bermontiādes laikā Jelgavas pilī atradās Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas galvenā mītne, kuru tā pirms atkāpšanās nodedzināja. Latvijas armija Jelgavu atbrīvoja 1919. gada 21. novembrī. Otrā pasaules kara beigās Sarkanā armija pavērsa uzbrukumu no Šauļiem 1944. gada 28. jūlijā Jelgavas un Tukuma virzienā, lai ielenktu vācu armijas grupu "Ziemeļi". Vācu armija Jelgavu pasludināja par "cietoksni", tomēr pēc pamatīgas bombardēšanas Sarkanā armija no 30. jūlija līdz 7. augustam ielu kaujās ieņēma Lielupes kreiso krastu. Augustā vācu armija no jauna uzbruka Jelgavai no ziemeļiem, bet nespēja to ieņemt. Līdz 10. oktobrim Jelgava atradās frontes zonā un tika gandrīz pilnīgi nopostīta. Pēc kara beigām pilsētu vairāku desmitu gadu laikā pilnīgi pārbūvēja.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām 2020. gadā pilsētā bija 56 062 iedzīvotāji.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.
1450ap 1000
1642ap 3000
17579 948
189735 131
191445 700
192528 321
193534 099
194330 809
194515 800
195936 270
197967 333
198974 105
199770 962
200766 051
201065 106
201263 534
201462 572

Etniskais sastāvs

Iedzīvotāju etniskais sastāvs Liepājā 2020. gadā.[8]
Latvieši: 34 496 (61.2%)Krievi: 14 078 (25.0%)Baltkrievi: 2 805 (5.0%)Ukraiņi: 1 321 (2.3%)Poļi: 952 (1.7%)Lietuvieši: 761 (1.4%)Cita un neizvēlēta: 1 940 (3.4%)

kopā 56 062

  Latvieši
  Krievi
  Baltkrievi
  Ukraiņi
  Poļi
  Lietuvieši
  Cita un neizvēlēta
Tautība Procenti Iedz. skaits
Latvieši 61,5% 34 496
Krievi 25,1% 14 078
Baltkrievi 5,0% 2 805
Ukraiņi 2,4% 1 321
Poļi 1,7% 952
Lietuvieši 1,4% 761
Cita un neizvēlēta 2,9% 1 649

Cilvēki

Jelgavā dzimuši:

Sadraudzības pilsētas

Jelgavai ir sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:[9]

Kultūra

Ledus skulptūru festivāls

Jelgavā regulāri notiek starptautisks Ledus skulptūru festivāls, Studentu folkfestivāls, Lieldienu pastaiga, Latvijas Stādu dienas, Uzņēmēju dienas, Jelgavas pilsētas svētki, Vasaras saulgrieži Jelgavā, zāļu tirgus, Starptautiskā kaķu izstāde "Jelgavas Kaķis", Sporta diena, Starptautiskais Smilšu skulptūru festivāls, Vispārējie Latvijas piena, maizes un medus svētki un Piena paku laivu regate, Mācību gada sākums, Metāla svētki, Azemitologa svētki, Rudens gadatirgus "Miķeļdienu gaidot", Latvijas Amatierteātru festivāls "No aktiera nāk joki", Studentu dienas, Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinības, Gada nogales svētki.

Pilsētā darbojas šādi muzeji: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs, vēstures ekspozīcijas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī, Latvijas Lauksaimniecības universitātes muzejs, Rundāles pils muzeja ekspozīcija Jelgavas pilī "Kurzemes un Zemgales hercogu kapenes", Latvijas dzelzceļa muzeja Jelgavas ekspozīcija, psihiatriskās slimnīcas "Ģintermuiža" muzejs, Ugunsdzēsības ekspozīcija. Bibliotēkas: Jelgavas pilsētas bibliotēka (Akadēmijas ielā 26), Pārlielupes bibliotēka (Loka maģistrāle 17), Miezītes bibliotēka (Dobeles šoseja 100), bērnu bibliotēka "Zinītis" (Lielā iela 15).

Apskatāmi šādi kultūrvēsturiski objekti: Jelgavas pils (Lielā iela 2), Viesnīca "Jelgava" (Lielā iela 6), Akademia Petrina (Akadēmijas iela 10), Jelgavas vecpilsēta, Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis (Akadēmijas iela 1), Svētās Annas baznīca (Lielā iela 22a), Bezvainīgās jaunavas Marijas katedrāle (Katoļu iela 11), Svētā Simeona un Svētās Annas pareizticīgo katedrāle (Raiņa iela 5), Svētā Jāņa baznīca (Jāņa iela 1), Jelgavas baptistu baznīca (Mātera iela 54), Mīlestības aleja (Dobeles šosejas malā), Villa Medem (Uzvaras parka teritorijā), Valdekas pils (Rīgas iela 22), Jelgavas stacija (Stacijas iela 1).

Zaļās teritorijas un parki: Jelgavas pils parks, Stacijas parks, Raiņa parks, Hercoga Jēkaba laukums, Skvērs Mātera ielā, Alunāna parks, Svētbirze, Ozolpils parks, Valdekas parks, Ozolskvērs, Uzvaras parks, Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas parks, Lielupes palienes pļavas, Langervaldes mežs, Grēbnera parks, mežs pie RAF dzīvojamā masīva, mežs pie Jelgavas apvedceļa.

Sports

Zemgales Olimpiskais centrs

Jelgavā atrodas vairāki sporta kompleksi: Zemgales Olimpiskais centrs (Kronvalda ielā 24), kurā ietilpst sporta spēļu halle, vieglatlētikas stadions, futbola laukumi, pludmales volejbols, BMX trase, trenažieru zāle, kafejnīca. Sporta un atpūtas komplekss "Zemgale" (Rīgas ielā 11), tajā ietilpst hokeja laukums, slidošana, boulings, tenisa korti, viesnīca, konferenču zāle, pirts ar atpūtas telpu. Jelgavas Tenisa centrs (Lietuvas šosejā 68a) ar tenisa inventāra veikalu un nomu. Jelgavas pilsētas sporta nams (Raiņa ielā 6), ietilpst cīņas sports, grupu sporta spēļu treniņu nodarbības, aerobika. Jelgavas pilsētas sporta halle (Mātera ielā 44a) ar sporta spēļu, trenažieru un aerobikas zālēm. LLU sporta nams (Raiņa ielā 1) ar baseinu studentu sportam. Sporta komplekss "Rullītis" (Akas ceļā 1) tehniskajiem sporta veidiem.

Sporta servisa centrs (Raiņa ielā 6) sporta pasākumu organizēšanai. Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skola (Lapskalna ielā 18b), novirzieni: vieglatlētika, futbols, basketbols, smaiļošana un kanoe airēšana, džudo, šahs. Jelgavas Specializētā peldēšanas skola (Raiņa ielā 1). Jelgavas Ledus sporta skola. Bendija klubs.[10]

Skatīt arī

Atsauces

  1. ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. ↑ 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  703. lpp.
  4. ↑ Konstantīns Karulis, "Latviešu etimoloģijas vārdnīca", Rīga, Avots 2001, šķirklis "pilsēta"
  5. ↑ «Pilsētas ģerbonis». Jelgava.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 5. decembrī. Skatīts: 2012. gada 20. aprīlī.
  6. ↑ Jelgavas pilsētas lielais ģerbonis
  7. ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  8. ↑ [1] Arhivēts 2020. gada 24. martā, Wayback Machine vietnē. Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Pilsonības un Migrācijas Lietu Pārvaldes (PMLP) dati 2020. gada 1. janvārī.
  9. ↑ http://www.jelgava.lv/pilseta/par-jelgavu/fakti--statistika/index.php?cmd=get&cid=52223 Arhivēts 2011. gada 5. decembrī, Wayback Machine vietnē. pp. 32—34
  10. ↑ Bendijs — ātrākā spēle uz ledus[novecojusi saite]

Ārējās saites

Valstspilsētas
Novadu pilsētas
Republikas pilsētas
Novadi
Novadu centri
Bijušie novadu centri
Norādīta vieta, kur atrodas novada administrācija; 1 novada dome atrodas ārpus novada teritorijas.
Pilsētas
Pagasti
Ciemi
Galvenās hercogu rezidences1
Pilsētas
Miesti
Jelgavas virspilskunga iecirknis
Bauskas, Dobeles pilskunga iecirkņi
Kuldīgas virspilskunga iecirknis
Grobiņas, Ventspils pilskunga iecirkņi
Tukuma virspilskunga iecirknis
Talsu pilskunga iecirknis
Sēlpils virspilskunga iecirknis
Piezīmes
1sākotnēji hercogs Gothards kā Livonijas vietvaldis un gubernators rezidēja Rīgas pilī (1562—1566), savā testamentā viņš 1587. gadā norādīja, ka hercogu rezidences būs Sēlpils un Kuldīga, vēlāk Jelgava
2 Kurzemes hercoga Vilhelma rezidence (1596—1616)
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jelgava&oldid=3369984"