Jump to content

transeo

E Victionario

Appellatio pronuntiatusque

[+/-]
API: /ˈtraːnseoː/(classice)
Syllabificatio phonetica: trāns·e·ō — morphologica: trāns-e-o

Notatio

[+/-]
Latine: trāns +

Verbum temporale

[+/-]

trāns|eō, īre, iī vel īvī, itum

  1. (Intrans.) Ultra īre.
  2. (Trans.) Transgredi.

Coniugatio

[+/-]

Verbum finitum

­
Thema Vox activa
trāns- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. trānseō trānseam   trānsībam trānsīrem trānsībō  
II. sing. trānsīs trānseās trānsī! trānsībās trānsīrēs trānsībis trānsītō!
III. sing. trānsit trānseat   trānsībat trānsīret trānsībit trānsītō!
I. plur. trānsīmus trānseāmus   trānsībāmus trānsīrēmus trānsībimus  
II. plur. trānsītis trānseātis trānsīte! trānsībātis trānsīrētis trānsībitis trānsītōte!
III. plur. trānseunt trānseant   trānsībant trānsīrent trānsībunt trānseuntō!
Thema Vox passiva
trāns- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. trānseor trānsear   trānsībar trānsīrer trānsībor  
II. sing. trānsīris trānseāris trānsīre! trānsībāris trānsīrēris trānsīberis trānsītor!
III. sing. trānsītur trānseātur   trānsībātur trānsīrētur trānsībitur trānsītor!
I. plur. trānsīmur trānseāmur   trānsībāmur trānsīrēmur trānsībimur  
II. plur. trānsīminī trānseāminī trānsīminī! trānsībāminī trānsīrēminī trānsībiminī
III. plur. trānseuntur trānseantur   trānsībantur trānsīrentur trānsībuntur trānseuntor!
Thema Vox activa
trānsi- Tempus perfectum plusquam perfectum futurum
exactum
Persona indicativ. coniunct. indicativ. coniunct.
I. sing. trānsiī trānsierim trānsieram trānsīssem trānsierō
II. sing. trānsīstī trānsieris trānsierās trānsīssēs trānsieris
III. sing. trānsiit trānsierit trānsierat trānsīsset trānsierit
I. plur. trānsiimus trānsierimus trānsierāmus trānsīssēmus trānsierimus
II. plur. trānsīstis trānsieritis trānsierātis trānsīssētis trānsieritis
III. plur. trānsiērunt
trānsiēre
trānsierint trānsierant trānsīssent trānsierint

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Vox
activa
trānsīre trānsīsse trānsitūrum,
-am, -um esse
trānsiēns   trānsitūrus,
-a, -um­
Vox
passiva
trānsīrī trānsitum,
-am, -um esse
trānsitum īrī   trānsitus,
-a, -um
 

Gerundium Gerundivum Supinum
trānseundī trānseundus, -a, -um trānsitum trānsitū

Formae aliae

[+/-]
Tempus perfectum -īvīdilatare ▼
Tempus perfectum -īvīcollabi ▲

Usus

[+/-]
  1. Usurpatur absolute aut cum accusativo termini et praepositionibus ad, in, per.
    in Italiam transire
  2. Usurpatur cum accusativo.
    Alpes transire

Dictiones collatae

[+/-]
Composita

Dictiones derivatae

[+/-]

Translationes

[+/-]