Kaut Motown izdeva gandrīz tikai melnādainu mūziķu ieskaņojumus, B. Gordija mērķis bija radīt mūziku, kas uzrunātu visplašāko auditoriju, neatkarīgi no etniskās piederības. 60. gadu sākuma ASV rasu situācijā un mūzikas industrijā tā joprojām bija drosmīga biznesa iecere. Tās īstenošanai Motown radīja zīmīgu un viegli atpazīstamu skanējumu, kurā saplūdinātas R&B, gospeļa, dūvapa, soula un popmūzikas iezīmes.
Kompānijas repertuāru lielākoties veidoja uzmundrinoši optimistiskas strauja tempa dziesmas ar uzsvērtu un bagātīgi sinkopētu, dejošanai piemērotu ritmiku, viegli uztveramām melodijām, izteiksmīgu vokālistu sniegumu un izsmalcinātu producējumu, kas tuvāks nevis agrīnā R&B emocionālajam raupjumam, bet eiforiski hedoniskai popmūzikai, ar ko bija viegli identificēties dažādai publikai. Atbilstoši orientācijai uz starprasu meinstrīma apriti, dziesmu teksti bija izteikti romantiski, taču bez R&B un soulam raksturīgās seksualitātes akcentēšanas un specifiskas afroamerikāņu geto tematikas.
Darbības sākumperiodā vairums Motown izpildītāju bija plašākai publikai nepazīstami Detroitas jaunieši. Lai izvairītos no asociācijas ar piederību konkrētai rasei, viņu personības tika saglabātas anonīmas, skaņuplašu noformējumā, kā arī radiostacijām un presei izsūtītajos reklāmas materiālos iztiekot bez fotogrāfijām un mūziķu izcelsmes pieminēšanas. Savukārt vēlāk, kad Motown mākslinieki sāka gūt plašus panākumus, tiem tika izstrādāts košs un elegants ģērbšanās stils un izsmalcināta priekšnesumu horeogrāfija. Uzskatīdams, ka šie mūziķi nacionālā mērogā pārstāv afroamerikāņu sabiedrību, B. Gordijs piesaistīja “šarma skolotāju”, kas viņiem mācīja labas manieres un pašprezentācijas iemaņas.
Izteikti industriālo kompānijas darbības modeli B. Gordijs aizguva no Detroitas autorūpniecībā izmantotā konveijera principa – mūzika tika radīta precīzi saskaņotā un augsti efektīvā vairāku “cehu” sadarbībā. Kompānijas algoti autori, starp kuriem īpaši ražīgs un veiksmīgs bija Braiena Holanda (Brian Holland), Lamonta Dozjē (Lamont Dozier) un Edija Holanda (Eddie Holland) trio, sacerēja dziesmas, savukārt Motown sesijmūziķu grupa, kas pazīstama ar neformālu nosaukumu The Funk Brothers, ieskaņoja to instrumentālo pavadījumu. Kāds no daudzajiem vokālistiem tās iedziedāja, bet reizi nedēļā jaunos ieskaņojumus izvērtēja īpašā kvalitātes kontroles sanāksmē. Viss process norisēja nelielā namā, kura pirmajā stāvā atradās garāžas telpā iekārtota studija, bet otrajā – B. Gordija ģimenes dzīvoklis. Lielāko panākumu periodā 60. gados Motown studija strādāja 24 stundas diennaktī.