Rokenrola slavas zāles biedra statuss ir viena no prestižākajām profesionālajām atzinībām starptautiskajā populārās mūzikas industrijā.

1983. gadā pēc ierakstu kompānijas Atlantic Records dibinātāja un vadītāja Ahmeta Erteguna (Ahmet Ertegun), žurnāla Rolling Stone dibinātāja un galvenā redaktora Jana S. Vennera (Jann S. Wenner) un citu mūzikas industrijas pārstāvju iniciatīvas tika nodibināta bezpeļņas organizācija Rokenrola slavas zāles fonds (Rock and Roll Hall of Fame Foundation), kas uzsāka nopelniem bagātu mūziķu uzņemšanu simboliskā Rokenrola slavas zālē. Pēc pārrunām ar vairāku rokenrola vēsturē nozīmīgu ASV pilsētu administrācijām, par slavas zāles mājvietu tika izraudzīta Klīvlenda – pilsēta, kuras ieguldījums rokenrola attīstībā visvairāk saistīts ar vietējās radiostacijas WJW dīdžeja Alana Frīda (Albert James “Alan” Freed) darbību 20. gs. 50. gados. A. Frīds bija viens no pirmajiem jaunā mūzikas žanra popularizētajiem lielajās radiostacijās, kā arī tiek uzskatīts par apzīmējuma “rokenrols” ieviesēju; 1952. gadā A. Frīds Klīvlendā sarīkoja vienu no pirmajiem koncertiem rokenrola vēsturē.

1995. gadā Ēri ezera krastā pilsētas centrā tika atklāta arhitekta I. M. Pei (I. M. Pei; Ieoh Ming Pei) projektēta Rokenrola slavas zāles un muzeja ēka ar multifunkcionālām izstāžu, kino un koncertu zālēm, konferenču centru u. tml. Muzeja pastāvīgā ekspozīcija veltīta rokmūzikas un tai radniecīgu žanru vēsturiskajiem, mākslinieciskajiem, sociālajiem, politiskajiem un citiem aspektiem un slavas zālē uzņemtajiem mūziķiem, muzejā apskatāmas arī periodiski mainīgas izstādes, kas veltītas roka vēstures personībām, notikumiem un tendencēm. Apmeklētājiem ir pieejama viena no pasaulē apjomīgākajām rokmūzikai veltītajām bibliotēkām, kā arī sabiedriski izglītojošu nodarbību programmas.

Pirmā Rokenrola slavas zāles biedru uzņemšanas ceremonija notika 1986. gadā Ņujorkā un tajā tika godināti agrīnā ritmblūza un rokenrola mūziķi Elviss Preslijs (Elvis Presley); Rejs Čārlzs (Ray Charles); Čaks Berijs (Chuck Berry); Džeimss Brauns (James Brown); Sems Kuks (Sam Cooke); Fetss Domino (Fats Domino); Litls Ričards (Little Richard); The Everly Brothers; Badijs Hollijs (Buddy Holly) un Džerijs Lī Lūiss (Jerry Lee Lewis), kā arī rokenrola priekšgājēji Džims Jensijs (Jim Yancey); Roberts Džonsons (Robert Johnson); Džimijs Rodžerss (Jimmie Rodgers) un mūzikas industrijas veterāni A. Frīds, Sems Filipss (Sam Philips) un Džons Hemonds (John Hammond).

Mūsdienās roka vēsturnieku komisija ik gadu izvirza 10–12 dažādu paaudžu mūziķus un grupas, kas darbojušies vai darbojas roka vai tam mākslinieciski tuvos žanros (pops, souls, R&B, hiphops, elektroniskā mūzika u. c.), un nozares profesionāļu žūrijas balsojuma rezultātā 5–7 no šiem pretendentiem kļūst par Slavas zāles biedriem. Balsojumam tiek nominēti kandidāti, kuru pirmais ieraksts izdots vismaz pirms 25 gadiem; atlasē nav nacionālu vai ģeogrāfisku ierobežojumu, tomēr ar retiem izņēmumiem izvirzīti tiek mūziķi, kuri guvuši ievērību ASV un Lielbritānijā.

Slavas zāles biedrus uzņem kategorijā Izpildītāji (Performers), kurā ietilpst vokālisti, instrumentālisti, solo mākslinieki un grupas, un kategorijā Agrīnās ietekmes (Early Influences) – pārsvarā blūza, džeza, kantrī un folka mūziķi, kuru radošā darbība notikusi 20. gs. pirmajā pusē un veicinājusi rokenrola rašanos. Par biedriem kļūst arī ierakstu sesiju un koncertu pavadītājmūziķi, kam piešķirta Balva par muzikālu izcilību (Award for Musical Excellence), kā arī dziesmu autori, producenti, dīdžeji, žurnālisti, ierakstu kompāniju vadītāji, menedžeri un citi mūzikas industrijas pārstāvji, kuri saņēmuši Ahmeta Erteguna balvu par mūža ieguldījumu (Ahmet Ertegun Award for Lifetime Achievement).

1994. gadā Ēriks Kleptons (Eric Clapton) kļuva par pirmo izpildītāju, kurš Rokenrola slavas zālē uzņemts trīsreiz: kā grupas The Yardbirds dalībnieks (1992), kā grupas Cream dalībnieks (1993) un kā solomākslinieks (1994).

Kaut arī gadskārtējais balsojums un svinīgā jauno biedru uzņemšanas ceremonija piesaista plašu mūzikas industrijas un publikas uzmanību, pretendentu izvirzīšanas procesa necaurspīdīgums un kritēriju neskaidrība regulāri izpelnās kritiku.