imbuturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of imbuō.
Participle
[edit]imbūtūrus (feminine imbūtūra, neuter imbūtūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | imbūtūrus | imbūtūra | imbūtūrum | imbūtūrī | imbūtūrae | imbūtūra | |
| genitive | imbūtūrī | imbūtūrae | imbūtūrī | imbūtūrōrum | imbūtūrārum | imbūtūrōrum | |
| dative | imbūtūrō | imbūtūrae | imbūtūrō | imbūtūrīs | |||
| accusative | imbūtūrum | imbūtūram | imbūtūrum | imbūtūrōs | imbūtūrās | imbūtūra | |
| ablative | imbūtūrō | imbūtūrā | imbūtūrō | imbūtūrīs | |||
| vocative | imbūtūre | imbūtūra | imbūtūrum | imbūtūrī | imbūtūrae | imbūtūra | |