Voznesenska

Voznesenska
pilsēta
Вознесенськ
Cara paviljons (altanka) Ostrovska parkā Voznesenskā
Karogs Ģerbonis
Voznesenska Rādīt kartē "Ukraina" Voznesenska Rādīt kartē "Mikolajivas apgabals"
Koordinātas: 47°34′21″N 31°18′43″E / 47.57250°N 31.31194°E / 47.57250; 31.31194Koordinātas: 47°34′21″N 31°18′43″E / 47.57250°N 31.31194°E / 47.57250; 31.31194
Valsts	Ukraina
Apgabals	Mikolajivas apg.
Rajons	Voznesenskas rajons
Dibināta	1795. gadā
Platība
• Kopējā	22,56 km2
Iedzīvotāji (2021)[1]
• kopā	34 050
• blīvums	1 525/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indekss	55500—56518
Tālruņu kods	+380-5134
Mājaslapa	voz.gov.ua
Voznesenska Vikikrātuvē

Voznesenska (ukraiņu: Вознесенськ) ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Mikolajivas apgabalā. Izvietojusies apgabala rietumdaļā, Dienvidbugas krastā pie Mertvovidas ietekas, 90 km no apgabala centra Mikolajivas. Voznesenskas rajona centrs.

Līdz 15. gadsimtam pie Mertvovidas ietekas Dienvidbugā atradās Zelta Ordas cietoksnis Čičakleja. Pēc tam, kad Lietuvas dižkunigaitis Vītauts 1392. gadā pakļāva Mežonīgo Lauku, viņš pavēlēja sagrautā nocietinājuma vietā uzbūvēt Sokolecas cietoksni. Cietoksnis vēlāk nonāca Polijas varā, bet pēc tam to iekaroja Zaporižjas Sečas kazaki.

18. gadsimta sākumā cietokšņa vietā atradās kazaku apmetne Sokoli (Соколи). 1795. gadā pēc Katrīnas II pavēles tika dibināta Vozņesenskas pilsēta (nosaukta par godu Debesbraukšanas dienai — krievu: Вознесение Господне), kas kļuva par jaunizveidotās Vozņesenskas vietniecības (guberņas) centru.^[2] Mūsdienās nozīmīgs vieglās un pārtikas rūpniecības centrs.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Voznesenska.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)

s d l Mikolajivas apgabala pilsētas Baštanka Južnoukrajinska Mikolajiva Nova Odesa Novijbuha Očakiva Pervomajska Sņihurivka Voznesenska

s d l Krievijas Impērijas guberņas, vietniecības un lielākās pilsētas (1897) Pēterburga (galvaspilsēta, 1 264 900 iedzīvotāju) Maskava (1 038 600) Varšava (626 000) Odesa (403 800) Lodza (314 000) Rīga (282 200) Kijeva (247 700) Harkova (174 000) Tbilisi (159 600) Viļņa (154 500) Saratova (137 100) Kazaņa (130 000) Rostova pie Donas (119 500) Tula (114 700) Astrahaņa (112 900) Jekaterinoslava (112 800) Baku (111 900) Kišiņeva (108 500) Helsinki (93 000) Nikolajeva (92 000) Minska (90 900) Ņižņijnovgoroda (90 100) Samara (90 000) Orenburga (72 400) Jaroslavļa (71 600) Daugavpils (69 675) Vitebska (65 900) Tallina (64 572) Liepāja (64 489) Jekaterinodara (65 600) Caricina (55 200) Pētera I guberņas pirms impērijas dibināšanas (1708) Arhangelogorodas guberņa Azovas guberņa Ingermanlandes guberņa Kazaņas guberņa Kijivas guberņa Maskavas guberņa Sibīrijas guberņa Smoļenskas guberņa Katrīnas I laika guberņas (1727) Arhangeļskas guberņa Belgorodas guberņa Pēterburgas guberņa Kazaņas guberņa Kijivas guberņa Maskavas guberņa Novgorodas guberņa Rīgas guberņa Sibīrijas guberņa Smoļenskas guberņa Tallinas (Rēveles) guberņa Voroņežas guberņa Katrīnas II laika vietniecības (dibināšanas gads) Arhangeļskas (1784) Braclavas (1793) Čerņigovas (1781) Harkovas (1780) Izjaslavas (1793) Irkutskas (1783) Jaroslavļas (1777) Jekaterinoslavas (1783) Kaukāza (1785) Kazaņas (1781) Kalugas (1776) Kijevas (1781) Kolivaņas (1783) Kostromas (1778) Kurskas (1779) Minskas (1795) Mogiļevas (1777) Ņižņijnovgorodas (1779) Novgorodas (1776) Novgorodas-Severskas (1781) Oloņecas (1784) Orlas (1778) Penzas (1780) Permas (1781) Podolijas (1795) Polockas (1777) Pleskavas (1777) Rīgas (1783) Rjazaņas (1778) Saratovas (1781) Simbirskas (1780) Sloņimas (1796) Smoļenskas (1775) Tallinas (Rēveles, 1783) Tveras (1775) Toboļskas (1782) Tulas (1777) Ufas (1781) Viļņas (1795) Vladimiras (1778) Voznesenskas (1795) Vologdas (1780) Volīnijas (1795) Voroņežas (1779) Viborgas (1783) Vjatkas (1780) Ģenerālguberņas (1775–1917), parasti sastāvēja no vairākām guberņām vai apgabaliem Pēterburgas Maskavas Baltkrievijas (1775-1856) Sibīrijas ģenerālguberņa (1802-1822), kas sadalīta Rietumsibīrijas (1822-1882) un Austrumsibīrijas (1822-1884), tā savukārt Amūras (1887-1917) un Irkutskas (1887-1917) ģenerālguberņās Lietuvas (1794-1912) Kijevas (1832-1912) Mazkrievijas (1802-1856) Jaunkrievijas (1802-1873) Orenburgas (1851-1881) Baltijas (līdz 1876) Varšavas (1874-1917) Turkestānas (1867-1917) Stepes ģenerālguberņa ar galvaspilsētu Omsku (1882-1917) Kaukāza vietniecība ar galvaspilsētu Tbilisi (1801–1917) Somijas (1809–1917)