Viļņas guberņa

Виленская губерния Vilniaus gubernija Viļņas guberņa 1795 (1801) – 1915 (1918) Viļņas guberņas ģerbonis. Viļņas guberņas karte (1897) Pārvaldes centrs Viļņa Valoda(s) lietuviešu, baltkrievu, poļu, idišs Reliģija katoļticība, pareizticība, jūdaisms Valdība Autonoma teritorija Valdnieki gubernatori Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki  - Pēc Krievijas imperatora 1801. gada rīkojuma no Lietuvas guberņas tika sadalīta Viļņas un Grodņas guberņās 1801. gads  - Dibināta 1795 (1801)  - Likvidēta 1915 (1918)  - Pirmā pasaules kara sākumā 1915. gadā Vācijas karaspēks ieņēma Viļņu, 1918. gada 16. februārī tika pasludināta Lietuvas valsts atjaunošana 1915. gada vasara Platība  - 1897 41 907 km² Iedzīvotāju skaits  - 1897. gadā 1 591 000       Blīvums 38 /km²

Viļņas guberņa (krievu: Виленская губерния, lietuviešu: Vilniaus gubernija) bija Krievijas Impērijas guberņa (1795, 1801-1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidaustrumu daļa un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļa. Guberņas centrs bija Viļņa.

Pēc 1843. gada Viļņas guberņa ziemeļrietumos robežojās ar Kauņas guberņu, ziemeļaustrumos ar Vitebskas un Kurzemes guberņu, dienvidaustrumos ar Minskas guberņu, dienvidrietumos ar Grodņas un Suvalku guberņām. 1915. gadā Viļņas guberņas lielāko daļu okupēja vācu karaspēks, tomēr formāli tā pastāvēja līdz 1918. gada 16. februārim, kad tika atjaunota Lietuvas valsts.

Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts trešās dalīšanas 1795. gadā lielākā daļa no Žemaitijas kunigaitijas, Traķu vaivadijas un Viļņas vaivadija nonāca Krievijas Impērijas sastāvā un 1796. gada 12. decembrī tika izveidota Lietuvas guberņa.^[1] 1801. gada 9. septembrī pēc ķeizara Aleksandra I rīkojuma Lietuvas guberņa tika sadalīta un nodibināta Lietuvas Viļņas guberņa (Литовско-Виленская губерния) un Lietuvas Grodņas guberņa (Литовско-Гродненская губерния). Pēc Novembra sacelšanās apspiešanas Krievijas ķeizars Nikolajs I centās izskaust Lietuvas vārda lietošanu, pēc 1840. gadā guberņu vairs nedrīkstēja dēvēt par Lietuvas Viļņas guberņu,^[2] bet 1842. gada beigās viņš izdeva rīkojumu vēlreiz sadalīt lietuviešu apdzīvoto teritoriju divās daļās, izveidojot Kauņas guberņu un Viļņas guberņu.

Guberņas sadalīšana tika pabeigta 1843. gada jūlijā. Pēc septiņu apriņķu iekļaušanas jaunajā Kauņas guberņā, atlikušajai Viļņas guberņai pievienoja baltkrievu apdzīvotos Viļeikas un Dzisnas apriņķus no Minskas guberņas. Pirmā pasaules kara laikā vācu okupācijas iestādes Oberosta ietvaros atkal apvienoja lietuviešu apdzīvotās zemes vienā apgabalā.

Pēc Pirmā pasaules kara Lietuvas brīvības cīņu laikā Viļņas guberņas teritorija kļuva par strīdus objektu starp Lietuvas, Polijas un Krievijas valstīm. 1917. gada 11. decembrī Lietuvas Padome pasludināja Lietuvas valsts atjaunošanu savienībā ar Vācijas Impēriju, bet 1918. gada 16. februārī Lietuva pasludināja pilnīgu neatkarību. 1918. gada 16. decembrī Daugavpilī esošā Lietuvas padomju valdība pasludināja Lietuvas Sociālistiskās Padomju Republikas izveidi un Sarkanā armija sāka iebrukumu Lietuvā. 1919. gada 2. janvārī Lietuvas padome pārcēlās uz Kauņu, 1919. gada 5. janvārī boļševiki ieņēma Viļņu. Pēc 1920. gada 12. jūlijā noslēgtā Lietuvas — Krievijas miera līguma bijušās Viļņas guberņas lielākā daļa tika atzīta par piederīgu Lietuvai.^[3] Tomēr 1920. gada rudenī Polija okupēja gandrīz visu agrāko Viļņas guberņu un Kauņas guberņas ziemeļrietumu daļu, izveidojot starptautiski neatzīto Viduslietuvas Republiku (poļu: Litwa Środkowa). 1926. gadā to iekļāva atjaunotajā Viļņas vaivadijā (1926–1939).

• Ašmjanu apriņķis (Ошмянский уезд, Ашмянскі павет, Ašmenos apskritis)
• Disnas apriņķis (Дисненский уезд, Дзісненскі павет, Dysnos apskritis)
• Ļidas apriņķis (Лидский уезд, Лідскі павет, Lydos apskritis)
• Švenčoņu apriņķis (Свенцянский уезд, Свенцянскі павет, Švenčionių apskritis)
• Traķu apriņķis (Трокский уезд, Троцкі павет, Trakų apskritis)
• Viļeikas apriņķis (Вилейский уезд, Вілейскі павет, Vileikos apskritis)
• Viļņas apriņķis (Виленский уезд, Віленскі павет, Vilniaus apskritis)

Pirms sadalīšanas 1843. gadā Viļņas guberņas iedzīvotāju lielākā daļa bija lietuvieši. Pēc sadalīšanas un baltkrievu apdzīvoto Viļeikas un Dzisnas apriņķu pievienošanas lielākās etniskās grupas guberņā bija lietuvieši, poļi, baltkrievi un ebreji. Iedzīvotāju skaitīšanu dati liecina par strauju lietuviešu iedzīvotāju skaita samazināšanos no 50% 1862. gadā līdz 15% 1909. gadā, kas liecina par viņu asimilēšanos vai etniskās piederības apziņas maiņu.^[4]

• 
  Viļņas guberņa un tās apriņķi 1795. gadā
• 
  Viļņas guberņa 1820. gadā
• 
  Viļņas guberņa un tās apriņķi pēc sadalīšanas 1843. gadā
• 
  Viļņas guberņa 1897. gadā
• 
  Lietuvas—Krievijas miera līgumā Lietuvai pielemtā teritorija, ko anektēja Polija (tumšāk zaļajā krāsā)
• 
  Viduslietuvas zeme (Viļņas apgabals)

Valstis vai to daļas mūsdienu Lietuvas teritorijā
Pirms: Viļņas vaivadija	Lietuvas guberņa (1796—1801), Viļņas guberņa (1801—1915)	Pēc: Lietuvas Karaliste (1918), Viļņas apgabals (1920-1939), Lietuvas Republikas Aukštaitijas un Dzūkijas kultūrvēsturiskie novadi
Pirms: Traķu vaivadija	Lietuvas guberņa (1796—1801), Viļņas guberņa (1801—1915), daļēji Kauņas guberņa (1843—1917)	Pēc: Lietuvas Karaliste (1918), Viļņas apgabals (1920-1939), Lietuvas Republikas Dzūkijas un Aukštaitijas kultūrvēsturiskie novadi
Pirms: Augustavas vaivadija	Augustavas guberņa (1837–1867), Suvalku guberņa (1867—1914)	Pēc: Lietuvas Karaliste (1918), Lietuvas Republikas Suvalkijas un Dzūkijas kultūrvēsturiskie novadi
Pirms: Žemaitijas kunigaitija	Lietuvas guberņa (1796—1801), Viļņas guberņa (1801—1843), Kauņas guberņa (1843—1915)	Pēc: Lietuvas Karaliste (1918), Lietuvas Republikas Žemaitijas un Aukštaitijas kultūrvēsturiskie novadi
Pirms: Prūsijas Karalistes Mēmeles apriņķis	Austrumprūsijas provinces Mēmeles apriņķis (1772–1920)	Pēc: Tautu Savienības Francijas mandāta teritorija (1920—1923), Lietuvas Republikas Klaipēdas apgabals, Mazās Lietuvas kultūrvēsturiskais novads

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Viļņas guberņa.

s d l Krievijas Impērijas administratīvais iedalījums Ģenerālguberņas Pēterburgas Maskavas Azovas Austrumsibīrijas Baltijas Baltkrievijas Galīcijas1 Irkutskas Jaunkrievijas-Besarābijas Kijevas Lietuvas Mazkrievijas Orenburgas Orenburgas un Samaras Pieamūras Pleskavas un Mogiļevas Rietumsibīrijas Rjazaņas Sibīrijas Somijas Stepju Turkestānas Ufas un Simbirskas Varšavas Vladivostokas Vietniecības3 Arhangeļskas Braslavas Čerņigovas Harkovas Irkutskas Izjaslavas Jaroslavļas Jekaterinoslavas Kalugas Kaukāza Kazaņas Kijevas Kolivaņas Kostromas Kurzemes Kurskas Minskas Mogiļevas Novgorodas Novgorodas-Severskas Ņižņijnovgorodas Oloņecas Orlas Penzas Permas Pleskavas Podolijas Polockas Rēveles Rīgas Rjazaņas Saratovas Simbirskas Sloņimas Smoļenskas Tālo Austrumu Tambovas Toboļskas Tulas Tveras Ufas Viborgas Viļņas Vjatkas Vladimiras Vologdas Volīnijas Voroņežas Vozņesenskas Guberņas (1914) Krievijas Eiropas daļa Arhangelogorodas Arhangeļskas Astrahaņas Azovas Baltkrievijas Bekejas1 Belgorodas Besarābijas Čerņigovas Grodņas Harkovas Hersonas Holmas Ingermanlandes Jaroslavļas Jaunkrievijas Jekaterinoslavas Kalugas Kauņas Kazaņas Kostromas Kurskas Lietuvas Maskavas Mazkrievijas Minskas Mogiļevas Nikolajevas Novgorodas Ņižņijnovgorodas Oloņecas Orenburgas Orlas Penzas Permas Pēterburgas Petrogradas1 Pleskavas Polockas Poltavas Rjazaņas Samaras Saratovas Simbirskas Slobodu Ukrainas Smoļenskas Stavropoles Tambovas Taurijas Tulas Tveras Ufas Viborgas Viļņas Vitebskas Vladimiras Vologdas Voroņežas Vjatkas Ziemeļrietumu novads: Grodņas Kauņas Minskas Mogiļevas Viļņas Vitebskas Dienvidrietumu novads: Kijevas Podolijas Volīnijas Baltijas guberņas: Igaunijas Kurzemes Rēveles Rīgas Vidzemes Austrumgalīcija: Černovcu1 2 Ļvovas1 2 Peremišļas1 2 Tarnopoļas1 2 Polijas Karaliste Augustovas Kališas Kelces Krakovas Lomžas Ļubļinas Mazovijas Pjotrkovas Plockas Podlases Radomas Sandomiras Sedlces Suvalku Varšavas Kaukāza novads Baku Derbentas Erivaņas Gruzijas Gruzijas-Imerētijas Jeļizavetpoles Kaukāza Kutaisi Melnās jūras Šemahas Tiflisas Sibīrija Altaja1 Irkutskas Jeņisejas Sibīrijas Toboļskas Tomskas Somijas Lielkņaziste Abo-Bjerneborgas Kimmengordas(en) Kuopio Nīlandes Nīlandes-Tavastehusas Sanktmihelsas Savolaksas un Karēlijas(en) Tavastehusas(ru) Ūleaborgas Vāsas Viborgas Apgabali (1914) Krievijas Eiropas daļa Belostokas Besarābijas Donas karaspēka Orenburgas Tarnopoļas Taurijas Ufas Kaukāza novads Armēnijas Batumas Dagestānas Imerētijas Karsas Kaspijas Kaukāza apgabals Kubaņas Teras Vanas1 Sibīrija Amūras Aizbaikāla Kamčatkas Kvantunas Omskas Piejūras Sahalīnas Jakutijas Stepju un Vidusāzijas apgabali Aizkaspijas Akmoļinskas Fergānas Orenburgas Kirgīzu Samarkandas Semipalatinskas Semirečjes Sibīrijas Kirgīzu Sirdarjas Turgaja Turkestānas Uraļskas Apvidi Melnās jūras Suhumas Zakatalu Zeravšanas Citi Krievijas Amerika Sibīrijas cariste Slobodu kazaku pulki Atkarīgās teritorijas Abhāzijas kņaziste Avāru haniste Baku haniste Bogdhāna Mongolija(mn) Bekeja orda(ru) Buhāras emirāts Gūrijas kņaziste Hetmanāts Hivas haniste Imeretijas Karaliste Karabahas haniste Kartlijas-Kahetijas cariste Kokandas haniste Kurzemes un Zemgales hercogiste Moldāvijas kņaziste Nahičevanas haniste Rietumarmēnija1 Septiņu Salu Republika(en) Tabasaranu maisumāts(ru) Tališu haniste(ru) Tarki šamhalāts(ru) Urjanhaju novads(ru)1 Šeki haniste Širvanas haniste Valahijas kņaziste Žečpospolita Piezīmes: Slīprakstā izceltas uz 1914. gada 1. janvāri vēsturiskās, pārdēvētās vai likvidētās teritoriālās vienības. 1 Izveidota vai pārdēvēta pēc 1914. gada 1. janvāra; 2 Pagaidu guberņa Galīcijas ģenerālguberņā Pirmā pasaules kara laikā; 3 Līdz 1796. gadam.