Valožina

Valožina
Tiškeviču pils Valožinā
Karogs Ģerbonis
Valožina
Koordinātas: 54°05′05″N 26°31′28″E / 54.08472°N 26.52444°E / 54.08472; 26.52444Koordinātas: 54°05′05″N 26°31′28″E / 54.08472°N 26.52444°E / 54.08472; 26.52444
Valsts	Baltkrievija
Apgabals	Minskas apgabals
Rajons	Valožinas rajons
Pilsētas tiesības	?
Iedzīvotāji (2024)[1]
• kopā	10 015
Laika josla	EET (UTC+3)
Mājaslapa	www.volozhin.gov.by
Valožina Vikikrātuvē

Valožina (baltkrievu: Валожын) jeb Voložina (krievu: Воложин) ir pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabala Valožinas rajona centrs.

Rakstos pirmoreiz minēta 14. gadsimtā. Atradās Lietuvas lielkņazistes sastāvā. Līdz pat 20. gadsimtam pilsēta piederēja Tiškeviču dzimtai. Apdzīvotā vieta pievienota Krievijai pēc Polijas Otrās dalīšanas 1793. gadā. 19. gadsimtā Valožina kļuva par ievērojamu ebreju kultūras centru. No 1807. līdz 1892. gadam, kad varas iestādes to slēdza, pilsētā atradās Valožinas ješiva — pirmā tāda tipa ebreju garīgā skola, pēc kuras parauga tika dibinātas citas ješivas. No 1919. līdz 1939. gadam Valožina atradās Polijas sastāvā. Tika iekļauta Baltkrievijas PSR Molotova-Ribentropa pakta rezultātā. Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada 25. jūnija līdz 1944. gada 5. jūlijam pilsēta atradās vācu okupācijā, gandrīz visi pilsētas ebreju iedzīvotāji tika iznīcināti holokaustā. Kopš 1991. gada - neatkarīgās Baltkrievijas sastāvā.

Valožinas ješivā mācījies ebreju dzejnieks Haims Bjaliks (חיים נחמן ביאליק‎)(1873-1934).

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Valožina.
• Valožina vietnē "Baltkrievijas globuss" Arhivēts 2013. gada 29. martā, Wayback Machine vietnē. (krieviski)

Šis ar Baltkrieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

s d l Baltkrievijas pilsētas Galvaspilsēta Minska Apgabala pakļautības pilsētas - apgabala centri Bresta Gomeļa Grodņa Mogiļeva Vitebska Citas apgabala pakļautības pilsētas Babruiska Baranaviči Novopolocka Pinska Žodzina Rajona pakļautības pilsētas - rajona centri Asipoviči Astravjeca Ašmjani Barisava Bihava Bjaroza Bjerazino Braslava Buda-Kašaļova Čačerska Čašņiki Čavusi Čerikava Červjeņa Dobruša Dokšici Drahičina Dubrovna Dzjaržinska Dzjatlava Hancaviči Haradoka Hlibokaje Hojņiki Horki Ivaceviči Ivanava Ivje Jeļska Kaļinkaviči Kemeņeca Kapiļa Kascjukoviči Kiravska Kļecka Kļičava Kļimaviči Kobrina Kričava Kruhlaje Krupki Lahojska Luņiņeca Ļahaviči Ļepjeļa Ļida Ļubaņa Maladzječna Malarita Marjina Horka Masti Mazira Mjadzela Mjori Mscislava Narovļa Navahrudaka Ņasviža Orša Pastavi Pjetrikava Polocka Pružani Rahačova Rečica Saļihorska Sjanno Slavharada Sloņima Slucka Smaļaviči Smarhoņa Starija Darohi Stoļina Stovbci Svislača Svjetlahorska Ščučina Šklova Talačina Uzda Valožina Vavkaviska Viļejka Vjerhņadzvinska Vjetka Žabinka Žitkaviči Žlobina Citas rajona pakļautības pilsētas Baraņa Bjarozavka Bjelaazjorska Davidharadoka Dzisna Faņipaļa Kosava Mikaševiči Novalukomļa Skidzeļa Turava Vasiļeviči Visokaje Zaslavje

1. ↑ Q125194897.