Tuvie Austrumi

Tuvie Austrumi

Tradicionālie Tuvie Austrumi
Platība	7 207 575 km²
Iedzīvotāji	500 miljoni (2024. gadā)[1]
Blīvums	51,5 cilv./km²
Valstis	18
Valodas	aptuveni 60 valodas, no tām oficiālās valsts valodas atšķirīgās valstīs ir arābu valoda, grieķu valoda, ivrits, kurdu valoda, persiešu valoda un turku valoda
Laika zonas	no UTC+2 (Ēģiptē) līdz UTC+4:30 (Irānas vasaras laiks)
Lielākās pilsētas	Stambula Kaira Teherāna Bagdāde Rijāda

Tuvie Austrumi ir starpkontinentāls un ģeopolitisks reģions, kas aptver Dienvidrietumāziju bez Kaukāza valstīm, kā arī Ziemeļāfrikas valsti Ēģipti.^[a] Reģions atrodas krustcelēs starp Eiropu, Āziju un Āfriku. Tuvajiem Austrumiem ir arī nozīmīga vēsturiskā loma; tas ir seno civilizāciju šūpulis, kur radās un attīstījās Senā Divupe (Mezopotāmija) un Senā Ēģipte, kā arī šeit pirmsākumi meklējami tādām reliģijām kā jūdaisms, kristietība un islāms.^[2] Mūsdienās reģions izceļas ar stratēģisko nozīmi pasaules politikā un saimniecībā, īpaši kā enerģētisko resursu (naftas un dabasgāzes) piegādātājs.

Termina ‘Tuvie Austrumi’ lietojums ir daudzveidīgs un atkarīgs no konteksta. Tradicionāli tas ietver valstis no Ēģiptes un Levantes līdz Persijas līča valstīm un Irānai, tomēr dažās definīcijās šī teritorija tiek paplašināta vai sašaurināta. Piemēram, dažreiz Turcija, Irāna un Ziemeļāfrikas valstis atkarībā no konteksta tiek vai netiek iekļautas reģiona aprakstā. Šī terminoloģijas neskaidrība atspoguļo reģiona ģeopolitisko sarežģītību un kultūrvēsturisko daudzveidību.

Termins ‘Tuvie Austrumi’ radies 19. gadsimtā, Eiropas koloniālisma politikas laikā, lai raksturotu reģionu, kas atradās starp Eiropu un tā sauktajiem Tālo Austrumu reģioniem, piemēram, Japānu un Ķīnu. Šo terminu pirmo reizi popularizēja britu ģeogrāfi un stratēģi, īpaši Alfrēds Mahens, kurš 1902. gadā lietoja šo apzīmējumu, atsaucoties uz Persijas līča stratēģisko nozīmi.^[3] Toreiz termins ietvēra tikai Persijas līča valstis un teritorijas ap to.

Līdz ar Osmaņu impērijas sabrukumu 20. gadsimta sākumā un citu politisko notikumu attīstību termina ‘Tuvie Austrumi’ nozīme paplašinājās, aptverot plašāku Dienvidrietumāzijas un Ziemeļāfrikas teritoriju. Mūsdienās jēdziens ‘Tuvie Austrumi’ tiek lietots gan akadēmiskā, gan politiskā kontekstā, lai raksturotu šo ģeogrāfiski, kultūrvēsturiski un politiski nozīmīgo reģionu.

Termina ‘Tuvie Austrumi’ salīdzinājums ar citiem jēdzieniem:

• Tuvie Austrumi ir visplašāk lietotais termins, kas iekļauj ne tikai Dienvidrietumāziju, bet arī Ēģipti Ziemeļāfrikā; tā lietojums ir izplatīts gan politiskos, gan kultūras kontekstos;
• Dienvidrietumāzija ir termins, kas vairāk tiek lietots akadēmiskā kontekstā; atšķirībā no ‘Tuvo Austrumu’ termina, ‘Dienvidrietumāzija’ mazāk ietver kultūras vai politiskos aspektus;
• Lielie Tuvie Austrumi ir termins, kas radās 21. gadsimta sākumā, ASV prezidenta Džordža V. Buša otrās prezidentūras laikā, iekļaujot arī Ziemeļāfrikas valstis, Pakistānu, Afganistānu un Centrālāzijas valstis; lielā mērā pārklājas ar arābu pasauli;
• Vidējie Austrumi ir termins, kas vēsturiski ir radies, lai apzīmētu teritoriju starp Osmaņu impēriju un Britu Indiju; mūsdienās šo terminu vairāk attiecina uz Irānu, Pakistānu, Afganistānu un arī uz Indiju.

Terminu atšķirības atspoguļo gan reģiona daudzveidīgo kultūrvēsturisko mantojumu, gan dažādās interpretācijas, kas izriet no ģeopolitiskajiem skatījumiem. ‘Tuvie Austrumi’ joprojām ir plašāk lietotais apzīmējums, tomēr akadēmiskajā vidē pētnieki bieži izvēlas precīzākus terminus, piemēram, ‘Dienvidrietumāzija’.

Tuvie Austrumi ir Āfrikas un Eirāzijas apakšreģions. Tās teritorija plešas no Vidusjūras austrumu krasta līdz Persijas līcim. Parasti ar šo jēdzienu saprot dienvidrietumu Āzijas valstis no Irānas līdz Ēģiptei (Izraēla, Jordānija, Libāna, Sīrija un citas), tāpēc arī Ēģipte tiek uzskatīta par Tuvo Austrumu valsti, lai arī tā lielākoties atrodas Ziemeļāfrikā, nevis Āzijā. Tādas valstis kā Lībija, Tunisija un Maroka toties tiek uzskatītas par Ziemeļāfrikas valstīm. Mūsdienu valstis ir izveidojušās 20. gadsimtā un nemitīgi bijušas iesaistītas pilsoņu karos un savstarpējos konfliktos.

Austrumdaļā zeme ir neauglīgāka, toties mitrāka un auglīgāka tā ir Vidusjūras piekrastē.

Kopumā reģiona iedzīvotāju skaits pārsniedz 500 miljonus (2024. gada dati).^[1] Lielākajā daļā valstu iedzīvotāju skaits pieaug, pateicoties augstam dzimstības līmenim un, dažos gadījumos, imigrācijai — bagātās Persijas līča valstis, piemēram, Apvienotie Arābu Emirāti, Katara un Saūda Arābija, ir galvenie migrantu pievilcības punkti, piedāvājot darbavietas galvenokārt no Dienvidāzijas, Dienvidaustrumāzijas un citām arābu valstīm. Tajā pašā laikā konflikti un politiskā nestabilitāte ir izraisījuši lielas bēgļu plūsmas no Sīrijas, Irākas un Jemenas.

Reģionā ir liels jauno iedzīvotāju īpatsvars; aptuveni 60% iedzīvotāju ir jaunāki par 30 gadiem.^{[nepieciešama atsauce]}

Reģions ir etniski daudzveidīgs, ar vairākiem galvenajiem etniskajiem grupējumiem:

• Arābi veido lielāko etnisko grupu reģionā, kas dzīvo valstīs kā Saūda Arābija, Irāka, Jordānija, Libāna, Sīrija un Jemena.
• Persieši galvenokārt dzīvo Irānā.
• Turki ir galvenā etniskā grupa Turcijā.
• Kurdi ir ievērojama etniskā grupa, kas dzīvo Irānā, Irākā, Turcijā un Sīrijā.
• Ebreji ir galvenā etniskā un reliģiskā grupa Izraēlā.

Islāms ir dominējošā reliģija reģionā, ar lielāko daļu iedzīvotāju, kas ir musulmaņi. Islāms dalās divās galvenajās konfesijās: sunīti (vairākums Tuvajos Austrumos) un šīiti (lielākā daļa Irānā un ievērojama kopiena Irākā, Libānā un Bahreinā). Kristietība ir arī plaši pārstāvēta, ar ievērojamām kopienām Libānā, Sīrijā, Jordānijā, Palestīnā un Ēģiptē. Jūdaisms ir galvenā reliģija Izraēlā.

Tuvajos Austrumos ir augsts urbanizācijas līmenis, ar vairāk nekā 70% iedzīvotāju, kas dzīvo pilsētās. Dažās valstīs, piemēram, Katarā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Kuveitā, lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo pilsētās, pateicoties straujai urbanizācijai un ekonomiskajai attīstībai.

Izglītības līmenis un ekonomiskās iespējas variē plašā diapazonā starp valstīm. Bagātākas valstis, piemēram, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti, ir ieguldījušas ievērojamus līdzekļus izglītībā un infrastruktūrā, kamēr konflikta zonās, kā Sīrijā un Jemenā, izglītības un ekonomiskie apstākļi ir krietni pasliktinājušies.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tuvie Austrumi.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)