Pāriet uz saturu

Trillera filma

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par kinožanru. Par dramaturģijas un literatūras žanru skatīt rakstu trilleris.
Kadrs no Alfreda Hičkoka trillera filmas "Rebeka"

Trillera filma ir filmu žanrs, kas skatītājos rada spriedzi, neziņu un satraukumu. Trillera filmu varoņi bieži saskaras ar kādu izaicinājumu, briesmām, maldināšanu un draudiem. Trilleri veidoti, lai izraisītu spēcīgu skatītāju reakciju, izmantojot neparedzamus notikumu pavērsienus, strauju filmas tempu, kā arī spriedzes un vardarbības ainas.[1]

Asa sižeta trilleris

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asa sižeta trilleris ir trillera un asa sižeta filmas sajaukums, kurā galvenais varonis saskaras ar bīstamiem pretiniekiem, šķēršļiem vai situācijām. Asa sižeta trillerus raksturo sacīkstes ar laiku, ieroči, sprādzieni, vardarbība un izteikts antagonists. Piemēri: "Netīrais Harijs" (1971), "Bēglis" (1993), "Ātrums" (1994), "Karaliskā cīņa" (2000), "Tumšais bruņinieks" (2008), "Nolaupītā" (2008), kā arī filmu sērija "Cietais rieksts".

Džallo (itāļu: giallo) ir itāļu trilleri, kas satur mistērijas, kriminālfilmas, trilleru un šausmu filmu elementus. Filmās parasti centrālo lomu spēlē varonis, kuram jāatklāj nezināms slepkava. Žanrs bija populārs 20. gadsimta 60. un 70. gados, kad vairākas žanra filmas veidoja Dario Ardžento un Mario Bava. Piemēri: La ragazza che sapeva troppo (1963), 6 donne per l'assassino (1964), Non si sevizia un paperino (1972), "Dziļi sarkans" (1975), "Tumsa" (Tenebrae, 1982) un "Opera" (Opera, 1987).

Erotiskais trilleris

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Erotiskajos trilleros nozīmīgs uzsvars likts uz erotiku un varoņu seksuālajām attiecībām. Erotiskie trilleri kļuva populāri 1980. gados ar filmām Dressed to Kill (1980), Body Heat (1981), "Liktenīgais valdzinājums" (1987) un "Mīlas jūra" (Sea of Love, 1989). Citi nozīmīgākie piemēri: "Pamatinstinkts" (1992), "Atklājums" (Disclosure, 1994), Jade (1995), "Acis plaši aizvērtas" (1999), "Neuzticīgā" (2002), "Griezumā" (2003), "Iekāre, piesardzība" (2007) un "Hloja" (Chloe, 2009).

Komēdijtrilleris

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komēdijtrilleru filmās apvienots humors un spriedze. Piemēri: "Tievais vīrs" (1934), "Lēdija izzūd" (1938), "Šarāde" (1963), "Doktors Streindžlavs" (1964), Silver Streak (1976), "Killers no Grospointas skolas" (Grosse Pointe Blank, 1997), Kiss Kiss Bang Bang (2005), "Reiz Brigē" (2008), "Foršie džeki" (2016) un "Spēļu nakts" (2018).

Krimināltrilleris

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krimināltrilleri apvieno trilleru un kriminālfilmu elementus. Krimināltrilleri piedāvā spriedzes pilnu stātu par veiksmīgu vai neveiksmīgu noziegumu un parasti koncentrējas uz pašu noziegumu veicēju. Raksturojošākās tēmas ir slepkavības, laupīšanas, vajāšanas, apšaudes. Piemēri: "Dubultā apdrošināšana" (1944), "Asfalta džungļi" (1950), "Slepkavība" (1956), "Ļaunuma pieskāriens" (1958), "Franču sakarnieks" (1971), "Ķīniešu kvartāls" (1978), "Seja ar rētu" (1983), "Sadursme" (1995), "Septiņi" (1995), "Losandželosa konfidenciāli" (1997), "Memento" (2000) un "Kur sirmgalvjiem nav vietas" (2007).

Pārdabiskais trilleris

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārdabiskie trilleri sevī iekļauj pārdabiskus un fantāzijas elementus, savienojumā ar spriedzi un negaidītiem notikumu pavērsieniem. Varoņiem var būt kādas pārdabiskas spējas. Piemēri: "Mirusī zona" (1983), "Aiz dzīvības robežas" (Flatliners, 1990), "Jēkaba kāpnes" (Jacob's Ladder, 1990), "Kritušais eņģelis" (Fallen, 1998), "Sestais prāts" (1999), "Neievainojamais" (Unbreakable, 2000), "Frekvence" (2000), "Konstantīns" (2005), "Atslēga" (2005) un "Ragi" (Horns, 2013).

Politiskais trilleris

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politisko trilleru darbība notiek uz politiskās varas cīņas fona, stāsta pamatā ir augstas likmes un spriedze. Žanrs bieži liek auditorijai aizdomāties un saprast politikas nozīmi. Šo stāstu likme ir milzīga, un valsts liktenis bieži ir viena cilvēka rokās. Politiskā korupcija, organizētā noziedzība, terorisms un karadarbība ir nozīmīgas politisko trilleru tēmas. Piemēri: "Sliktā slava" (1946), Seven Days in May (1964), "Topāzs" (Topaz, 1969), "Z" (1969), "Šakāļa diena" (1973), "Visi prezidenta vīri" (1976), Missing (1982), No Way Out (1987), "Sarkanā oktobra meklējumos" (The Hunt for Red October, 1990), "Dzīvības pierādījums" (Proof of Life, 2000), "Uzticīgais dārznieks" (2005), "Tulks" (2005), "Varas spēles" (2009), "Rēgu rakstnieks" (2010) un "Argo" (2012).

Psiholoģiskais trilleris

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Psiholoģiskajos trilleros bieži konflikts starp varoņiem ir nevis fizisks, bet gan mentāls un emocionāls. Bieži varoņi nejaušības vai ziņkārības dēļ tiek ierauti bīstamā konfliktā vai situācijā, kuru viņi nav gatavi atrisināt. Šajā apakšžanrā parasti ir drāmas elementi, jo notiek reālistisku varoņu padziļināta attīstība, kuriem jātiek galā ar emocionālām cīņām. Vairākos psiholoģiskos trillerus veidojis Alfreds Hičkoks, kā, piemēram, "Aizdomas" (1941), "Šaubu ēna" (1943), "Svešinieki vilcienā" (1951), "Logs uz sētu" (1954) un "Vertigo" (1958). Citi piemēri: "Rozmarijas bērns" (1968), "Taksists" (1976), "Zilais samts" (1986), "Dīvainās spēles" (1997), "Talantīgais misters Riplijs" (1999), "Cīņas klubs" (1999), "Malholanda ceļš" (2001), "Donijs Darko" (2001), "Bezmiegs" (2002), "Identitāte" (2003), "Mašīnists" (2004), "Slēgtā sala" (2010), "Neatrodamā" (2014), "Nakts reportieris" (2014) un "Džokers" (2019).

Sazvērestību trilleris

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sazvērestību trilleros varonis parasti sastopas ar lielu, spēcīgu ienaidnieku grupu, kuras patieso apmēru apzinās tikai viņš. Piemēri: "Mandžūru kandidāts" (1962), The Parallax View (1974), "Trīs dienas Kondora dzīvē" (1975), "Visi prezidenta vīri" (1976), Marathon Man (1976), "Mežāzis 1" (1978), "Kenedija slepkavām pa pēdām" (1991), "Absolūtā vara" (Absolute Power, 1997), "Valsts ienaidnieks" (1998), "Da Vinči kods" (2006), "Starptautiskie darījumi" (2009).

Sociālais trilleris

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sociālais trilleris izmanto spriedzi, lai pievērstu uzmanību varas ļaunprātīgai izmantošanai un apspiešanas gadījumiem sabiedrībā. Piemēri: "Netīrā jaukā dzīve" (Dirty Pretty Things, 2002) un "Prom!" (2017), "Mēs" (2019), "Parazīts" (2019).

Spiegu filmās galvenais varonis parasti ir valdības aģents, kurš veic darbības, kas vērstas pret citu valdību vai teroristiem. Spiegu filmas ir nozīmīgs žanrs britu kino, no kurām zināmākā ir Džeimsa Bonda filmu sērija, kā arī vairākas Alfreda Hičkoka un Kerola Rīda filmas. Piemēri: "39 soļi" (1935), "Trešais cilvēks" (1949), Our Man in Havana (1959), "Uz ziemeļiem caur ziemeļrietumiem" (1959), "Spiegu spēle" (Spy Game, 2001), "Panamas drēbnieks" (The Tailor of Panama, 2001), "Rekrūtis" (The Recruit, 2003), "Labais gans" (2006), "Hanna" (2011), "Skārdnieks, drēbnieks, zaldāts, spiegs" (2011) un "Spiegu tilts" (2015), kā arī filmu sērija "Neiespējamā misija".

Šausmu trilleri

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šausmu trilleri apvieno trilleru un šausmu filmu elementus. Piemēri: "Psiho" (1960), "Žokļi" (1975), "Svešais" (1979), "Mirdzums" (1980), "Jēru klusēšana" (1991), "Citi" (2001), "28 dienas vēlāk" (2002), "Prom!" (2017) un "Dvēseļu kolekcionārs" (2024).

Tehnotrilleri ir spriedzes filmas, kurās uzsvars likts uz tehnoloģijām. Piemēri: Futureworld (1976), WarGames (1983), "Terminators" (1984), "Hakeri" (1995), "Tīmeklis" (The Net, 1995), "Trīspadsmitais stāvs" (The Thirteenth Floor, 1999), "Eksistence" (1999), "Matrikss" (1999), "Supernova" (Supernova, 2000), "Es, robots" (2004), "Ērgļa acs" (Eagle Eye, 2008), "Pirmkods" (2011) un Ex Machina (2015).

Tiesu trilleris ir spriedzes filma, kurā galvenie varoņi bieži ir juristi vai apsūdzētie un galvenā uzmanība tiek pievērsta izmeklēšanas procesam un tiesas prāvai. Piemēri: "Apsūdzības lieciniece" (1957), "Kas nogalina lakstīgalu..." (1962), "Spriedums" (1982), "Daži labi vīri" (1992), "Pelikānu lieta" (1993), "Filadelfija" (1993), "Pirmatnējās bailes" (1996), "Laiks nogalināt" (1996), "Lietusvīrs" (1997) un "Maikls Kleitons" (2007).

  1. Ira Konigsberg. The Complete Film Dictionary (2nd ed. izd.). Penguin Group, 1997. ISBN 978-0-670-10009-5.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]