Pāriet uz saturu

Silva Kaputikjana

Vikipēdijas lapa
Silva Kaputikjana
Սիլվա Կապուտիկյան
Silva Kaputikjana
Personīgā informācija
Dzimusi 1919. gada 20. janvārī
Valsts karogs: Armēnija Erevāna, Armēnija
Mirusi 2006. gada 25. augustā (87 gadi)
Valsts karogs: Armēnija Erevāna, Armēnija
Pilsonība Karogs: Armēnija Armēnija
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Tautība armēniete
Dzīvesbiedrs Ovaness Širazs
Bērni Ara Širazs
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstniece, dzejniece, politiskā aktīviste
Valoda austrumarmēņu[1][2]
krievu[3]
Žanri liriskā dzeja[1]
Apbalvojumi PSRS Valsts prēmija
Mesropa Maštoca medaļa

Silva Kaputikjana (armēņu: ; 1919. gada 20. janvāris—2006. gada 25. augusts) bija armēņu dzejniece un politiskā aktīviste. Viena no pazīstamākajām divdesmitā gadsimta armēņu rakstniecēm,[4] atzīta par "vadošo Armēnijas dzejnieci"[1] un "divdesmitā gadsimta armēņu dzejas dižo dāmu".[5] Lai gan Kaputikjana bija Komunistiskās partijas locekle, viņa bija ievērojama armēņu nacionālo centienu aizstāve.[6] [7]

Viņas pirmais dzejoļu krājums tika publicēts 1940. gadu vidū. 1950. gados viņa jau ieņēma nozīmīgu lomu Padomju Armēnijas literatūrā. Bez armēņu valodas viņa rakstīja arī krievu valodā, un daudzi viņas darbi tika tulkoti citās valodās, ieskaitot latviešu. Vēlākā padomju periodā viņa bieži pievērsās politiskiem un citiem jautājumiem.

  1. 1,0 1,1 1,2 Bardakjian, Kevork B. (redaktors). «Silva Kaputikyan». A Reference Guide to Modern Armenian Literature, 1500-1920: With an Introductory History. Detroit : Wayne State University Press, 2000. 228–9. lpp. ISBN 9780814327470.
  2. «Սիլվա Կապուտիկյան [Silva Kaputikyan]». writers.am (armēņu). 2012. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 26. oktobris.
  3. «Events Marking 90th Anniversary of Silva Kaputikyan Held in Yerevan». Hetq Online. 2009. gada 20. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 26. oktobris.
  4. Veidne:Žurnāla atsaucel
  5. Panossian, 2006, 337. lpp.
  6. Susan Pattie. Cyprus and the Politics of Memory: History, Community and Conflict. I.B.Tauris, 2012. 163. lpp.
  7. Malkasian, 1996, 49. lpp.

Bibliogrāfija

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]