Senatne — Vikipēdija

Senatne ir latviešu kora dziesma jauktajam korim ar Raiņa vārdiem. 1904. gadā to sacerēja komponists Emīls Dārziņš. Tajā pašā gadā vienā tonalitātē ar Emīla Dārziņa romantisko kordziesmu arī Emilis Melngailis sacerēja episki nosvērtu šīs dziesmas versiju.

Tapšanas vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1897. gadā advokātu un žurnālistu Jāni Pliekšānu apcietināja par piederību organizācijai "Jaunā strāva" un pēc ilgākas izmeklēšanas 1899. gadā izsūtīja uz Slobodsku Vjatkas guberņā. Trimdā tapa viņa pirmais dzejoļu krājums, kurā bija iekļauts arī dzejolis "Senatne". Dzejas krājumu ar nosaukumu "Tālas noskaņas zilā vakarā" izdeva pēc autora atgriešanās dzimtenē 1903. gadā.

Emīls Dārziņš šajā laikā finansiālo grūtību dēļ bija pārtraucis studijas Pēterburgas konservatorijā un strādāja par dziedāšanas skolotāju Natālijas Draudziņas ģimnāzijā un Ata Ķeniņa meiteņu skolā Rīgā. Savukārt Emilis Melngailis 1901. gadā bija beidzis Pēterburgas konservatorijas kompozīcijas klasi un darbojās Pēterburgas vācu avīzē St. Petersburger Zeitung.

Dziesma vairākkārt bijusi iekļauta Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku programmā.

Dziesmas vārdi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

..Tur burvīgā gaismā viss zaigo un laistās,
Ik skaņa tur dziesmās un saskaņās saistās;

Pār pļavām, pār mežiem tur meitenes līgo,

No kalna uz kalnu jāņugunis spīgo;

Visapkārt kā noslēpums drūmi guļ sils;
Tur glāžu kalns mirgo, tur ūdens pils;

Iz niedoļa nāras saldsērīgi smejas,
Un mēnesnīcā tur laumas vij dejas;

Bez saulītes vakarā bāri tur dzied,

Tie bargu kungu gaitās iet...

Bet melnā čūska maļ jūrā miltus,
Tos jāēd būs tiem, kam vara un viltus;

Tur karā jāj bāliņš - aust asiņains rīts,

Pret ienaidniekiem ass zobens trīts,

Tad augšā kāps pilskalns iz senseniem laikiem,
Iz simtgadu miega caur dūmiem un tvaikiem.

Dies saulīte atkal trīskrāsaina:

Drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana.^[1]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senatne. — E. Dārziņš, 1904 dziesmas atskaņojums Rīgas 810. gadu jubilejas lielkoncertā "Meistars. Dziesma. Leģenda" Mežaparka estrādē 2011. gada 20. augustā, virsdiriģents Jānis Zirnis.
Senatne. — E. Melngailis, 1904

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Senatne no Raiņa dzejas krājuma "Tālas noskaņas zilā vakarā" (1903)

s d l Latviešu dziesmu svētku repertuāra dziesmas

Jāņa Cimzes un Dāvida Cimzes	Rīga dimd (1873) Saules meita (1873) Kas tie tādi, kas dziedāja (1873) Jāņa dziesma (1873) Maza biju, neredzēju (1873) Kur mājo (1873) Karavīri bēdājās (1873) Līgo, laiva, uz ūdeņa (1873) Nu ar Dievu, Vidzemīte (1873) Ozolīti, zemzarīti (1880) Div' dūjiņas gaisā skrēja (1880) Krauklīts sēž ozolā (1888) Saulīt tecēj' tecēdama (1888) Meitiņ' sēdēj' aiz ūdeņa (1888) Ej, bāliņi, lūkoties (1895) Kas tie tādi sijātāji (1926) Pūtin pūta melnais mednis (1926)

Baumaņu Kārļa	Tēvijas dziesma (1873) Daugavas zvejnieku dziesma (1873) Latviski lai atskan dziesmas (1880) Trimpula (Kā Daugava vaida) (1880) Mūsu Tēvs debesīs (1880) Dievs, svētī Latviju (1895)

Jurjānu Andreja	Ej, saulīte, drīz pie Dieva (1880) Svētku himna (1888) Tēvijai (1888) Līgaviņa kā rozīte (1888) Kur tu skriesi, vanadziņi (1888) Ak Jeruzaleme, modies (1895) Gods Dievam augstībā (1895) Līgojat, līksmojat (1895) Latvijā (1895) Bandinieka rudzi auga (1895) Aiz upītes es uzaugu (1895) Dievs, dod mūsu tēvu zemei (1895) Mūsu Tēvs debesīs (1910) Nevis slinkojot un pūstot (1910) Stādīju ieviņu (1910) Tautiešam roku devu (1910) Pūt, vējiņi (1910) Latvji, brāļi (1910) Rindām auga ozoliņi (1926) Kur gāji, puisīti (1931) Toli dzeivoj (1931) Precēj' mani precinīki (1931) Lūk, roze zied (1933) Uz augšu (1933)

Jāzepa Vītola	Bērzs tīrelī (1888) Lūgšana (1888) Beverīnas dziedonis (1895) Sniedziņš sniga, putināja (1895) Tu, kas mīti debesīs (1910) Dieva lūgums (1910) Kur, priedīte, tavas skujas (1910) Ceļinieks (1910) Gaismas pils (1910) Aun, meitiņa, baltas kājas (1910) Mana tēvija (1910) Trīs jaunas māsas (1926) Karogs (1926) No atzīšanas koka (1926) Gājēja dziesma naktī (1931) Karaļmeita (1931) Upe un cilvēka dzīve (1931) Saules svētki (1931) Svēti, Dievs, šo zemi dzimto (1938) Rīgā pirku sirmu zirgu (1938) Nakts (1938)

Vīgneru Ernesta	Strauja upe (1888) Pūt, vējiņi (1895) Līgo dziesmas (1926)

Emīla Dārziņa	Mēness starus stīgo (1910) Senatne (1926) Mūžam zili (1926) Sapņu tālumā (1926)

Emiļa Melngaiļa	Ai, manu kumeļu (1910) Dzērāj' puisis bēdājās (1910) Mūsu Tēvs debesīs (1926) Daba un dvēsele (1926) Bārenītes slavināšana (1926) Rožu dārzs (1926) Vīrs, kam vara (1926) Bij man vienas rozes dēļ (1926) Man māmiņa piesacīja (1926) Dievs, dod Latvju zemītei (1931) Cekulaina zīle (1931) Kungi brauca Vāczemē (1931) Tautumeita mellacīte (1931) Jāņu vakars (1931) Pyuti, pyuti (1931) Ver vārtus, Mēnesi (1931) Prom pa ceļu (1931) Pirmo dziesmu svētku piemiņai (1933) Saki jel, Saulīte (1933) Svešā zemē (1938) Lokatiesi, mežu gali (1938) Karavīra līgaviņa (1938) Tautai (1938) Senatne (1938) Tumša nakte, zaļa zāle

Alfrēda Kalniņa	Imanta (1910) Latvju himna (1926) Brīvība (1926) Dzimtenē (1926) Rāmavas ozols (1926) Līgsmošana (1926) Darbs un dziesma (1926) Dziedot dzimu (1938) Kas tie tādi spēka vīri (1938)

Jēkaba Graubiņa	Laimiņai pavaicāju (1931) Trīcēj' kalni (1931) Līksmības dziesma (1938) Kūko, zelta dzeguzīte (1938) Taisām tiltu pār Daugavu (1938)

Pētera Barisona	Dziesmas lielas (1933) Dzimtenei (1938) Dziesmai šodien liela diena (1948)