Parīzes līgums

Parīzes līgums jeb Līgums par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas izveidi (EOTK) tika parakstīts 1951. gada 18. aprīlī Parīzē un stājās spēkā 1952. gada 23. jūlijā. Tas bija būtisks solis Eiropas integrācijas procesā pēc Otrā pasaules kara. Tas veicināja Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) izveidi ar Romas līgumu 1957. gadā, kas vēlāk pārtapa par Eiropas Savienību.

Līguma galvenais mērķis bija ekonomiskā un politiskā stabilitāte Eiropā, novēršot vēl vienu karu starp Eiropas valstīm, īpaši starp Franciju un Vāciju (Rietumvāciju). Ideja bija radīt kopīgu tirgu ogļu un tērauda rūpniecībai, kas tolaik bija būtiskas kara materiālu nozares, tādējādi padarot nākotnes karus ekonomiski neiespējamus.

EOTK līguma termiņš bija 50 gadi, un tas beidzās 2002. gada 23. jūlijā. Pēc tā izbeigšanas EOTK institūcijas un uzdevumi tika integrēti Eiropas Savienībā.

Sākotnējās dalībvalstis bija:

• Francija
• Rietumvācija
• Itālija
• Beļģija
• Nīderlande
• Luksemburga

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)