Latvijas Sabiedriskais medijs
 | |
| Raida kopš | 2025. gada 2. janvāra |
|---|---|
| Valoda | Latviešu, krievu, angļu, baltkrievu, ukraiņu, poļu |
| Īpašnieks | Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome |
| Adrese | Doma laukums 8, Rīga, LV-1050 |
| Mājaslapa | lsm.lv |
.jpg)
Latvijas Sabiedriskais medijs jeb saīsinājumā LSM ir Latvijas raidorganizācija, kas kopš 2025. gada 1. janvāra apvieno Latvijas Televīziju un Latvijas Radio, lai veidotu 21. gadsimtam atbilstošu multivides saturu, attīstītu modernus sabiedriskās televīzijas un radio raidījumus, kā arī kopīgu piedāvājumu internetā.[1] Procesa rezultātā turpina pastāvēt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmu un pakalpojumu zīmoli, nodrošinot saturu latviešu valodā, angļu valodā un kopumā 11 mazākumtautību valodās. Jaunā raidorganizācija darbību uzsāka ar 865 darbiniekiem un kopējo apstiprināto budžetu 51,359 miljonu eiro apmērā.[2]
Latvijas Sabiedriskais medijs iesākumā funkcionēja kā Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio kopīgi uzturēta interneta platforma lsm.lv, nodrošinot audiovizuālu saturu latviešu, krievu un angļu valodā. Portāls sāka darboties 2013. gada 3. februārī. 2014. gada beigās Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio portāli sāka darboties zem lsm.lv domēna. 2024. gada 12. augustā Latvijas Sabiedriskais medijs atklāja LSM+, sabiedrisko mediju saturu citās valodās, ne tikai latviešu valodā. Sižeti angļu, krievu, ukraiņu, baltkrievu un poļu valodās tagad ir sagrupēti vienuviet.
2024. gada novembra vidū Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sēdē vienbalsīgi ievēlēja LSM valdi uz pieciem gadiem. Ilggadējā kanāla TV3 Latvija vadītāja Baiba Zūzena apstiprināta valdes priekšsēdētājas amatā, Ieva Aile apstiprināta valdes locekļa amatā programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos, Inese Tanne — valdes locekļa amatā finanšu pārvaldības jautājumos, Ilze Ogle — valdes locekļa amatā personāla pārvaldības jautājumos, bet Ingemārs Vekteris — valdes locekļa amatā tehnoloģiju pārvaldības jautājumos.[2]
Organizatoriskie šķēršļi medija izveidošanai
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Neskatoties uz iesākto televīzijas un radio sadarbošanos interneta portāla izveidei, tālāka sabiedriskās televīzijas un radio integrācija ir saskārusies ar organizatoriskiem šķēršļiem, neskatoties uz Latvijas Republikas mediju pārrauga — Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes deklarētajiem mērķiem tuvināt un integrēt esošos sabiedriskos medijus. Integrāciju kavē gan abu esošo raidorganizāciju administratoru, gan darbinieku pretestība.[3]
2025. gada 4. februārī Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" LSM valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena sacīja, ka jaunajai apvienotā sabiedriskā medija valdei līdz gada beigām jānāk klajā ar priekšlikumu medija ēkai. Zūzena skaidro, ka pašlaik notiek esošo divu ēku Zaķusalā un Doma laukumā apsekošana, un arī tajās plānotas investīcijas, lai rūpētos par darbinieku drošību. Tāpat neslēpj, ka šis process saistīts ar būtiskām investīcijām un vairījās prognozēt, kā tas atrisināsies. Tāpēc īstermiņā abas medija daļas — radio un televīzija — turpinās darboties atsevišķās ēkās.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Memorands Latvijas Sabiedriskā medija atbalstam». Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. 2013.02.08. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014.10.29..
- ↑ 2,0 2,1 «Vienotajā Latvijas Sabiedriskajā Medijā nākamā gada sākumā strādās 865 darbinieki». tvnet.lv (latviešu). 2024-12-28. Skatīts: 2025-02-13.
- ↑ «Dimants: nekas nenotiek “no zila gaisa”». Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. 2014.10.31. Skatīts: 2014.11.02..
- ↑ «Zūzena: LSM valde līdz gada beigām nāks klajā ar priekšlikumu medija ēkai». lsm.lv (latviešu). 2025-02-04. Skatīts: 2025-02-12.