Grahoļsku pilskalns

Grahoļsku pilskalns
Pilskalna 3D modelis
Grahoļsku pilskalns
Atrašanās vieta	Feimaņu pagasts, Rēzeknes novads, Latvija
Koordinātas	56°14′48.8″N 27°01′02.8″E / 56.246889°N 27.017444°E / 56.246889; 27.017444Koordinātas: 56°14′48.8″N 27°01′02.8″E / 56.246889°N 27.017444°E / 56.246889; 27.017444

Grahoļsku pilskalns atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā. 2018. gada 26. jūlijā ziņas par iepriekš nezināmu pilskalnu Feimaņu pagasta Grahoļskos sniedza Kroma kolna bruolistes vadītājs A. Lubāns.

2018. gada 15. augustā, pārbaudot vietu, tas tiešām izrādījās jauns, iepriekš nezināms pilskalns. Grahoļsku (mūsdienu kartē Grohoļski, agrākajās kartēs arī: Гридольская, Grochoļski, Grachaļskije, Gricholsɮkaje, Грохольские) ciems mūsdienās pamests. Pilskalns atrodas ap puskilometru uz austrumiem no Grahoļsku ciema kādreizējās vietas. Pilskalna tuvumā, uz dienvidaustrumiem no tā, bijušas mežsarga mājas.

Pilskalns ierīkots apmēram ziemeļaustrumu – dienvidrietumu virzienā orientētā, lapu kokiem apaugušā paugurā. Gan uz paša pilskalna, gan arī plašā apkārtnē iestādītas lapegles. Ierīkojot pilskalnu, paugura dienvidrietumu gals, kas bijis augstāks par paugura ziemeļaustrumu turpinājumu, nodalīts ar dziļu, ap 10 m platu pārrakumu. No tā izsviestās zemes bērtas pārrakuma ārmalā, respektīvi, dienvidrietumu pusē, un tagad veido lēzenu un izplūdušu valni. Grāvja dibenā ir divas lielas, jau jaunākos laikos raktas, šobrīd aizaugušas bedres. Pārrakums un no tā izmestās zemes daļēji izlīdzinājušās, jo pilskalns un tā tuvākā apkārtne agrākos laikos intensīvi izmantota lauksaimniecībā — arta. No grāvja dibena līdz pilskalna plakuma malai ir ap 5 m liels stāvinājums, bet izplūdušais valnis ārpus grāvja ir nepilnu metru augsts. Pret šo pusi pārrakums ir nepilnu metru dziļš. Pilskalna plakums ir izlīdzināts, nedaudz viļņots, to klāj manāmi melns kultūrslānis. Plakuma garums ziemeļaustrumu – dienvidrietumu virzienā ir ap 80 m, platums — ap 20 – 25 m, plakuma augstums virs tuvākās apkārtnes ap 10 – 12 m. Plakuma centrālajā daļā ir ap metru dziļa un caurmērā ap metru liela bedre, kas uzrāda vismaz pusmetru biezu kultūrslāni. Šķiet, ka šī bedre būtu saistāma ar agrāku laiku mantraču darbībām. Plakuma ziemeļaustrumu daļā kurmju rakumos tika atrastas divas keramikas lauskas. Arī A. Lubāns pilskalnā bija atradis divas lauskas. Pilskalna ziemeļaustrumu gals norobežots ar 3 – 4 m dziļu, vairāk nekā desmit metrus platu pārrakumu, kas abās kraujajās pilskalna nogāzēs vairs neturpinās. Iespējams, ka zeme no šī pārrakuma mesta uz āru, tomēr noteikts valnis tur nav saskatāms. Šī pārrakuma pašā rietumu galā, vidū, ir izcilnis, kas pārrakumu sadala divās daļās. Abas pilskalna sānu nogāzes jau no dabas ir bijušas pietiekami stāvas, lai tajās neveidotu terases, tomēr šīs nogāzes nav vienmērīgi nolaidenas.

Pilskalna rietumu pusē ir purvaina leja, caur kuru kādreiz izrakts novadgrāvis. Zeme tur ir tumša, tomēr šķiet, ka tas nav kultūrslānis, bet gan purva augsne. Pilskalna dienvidu un dienvidaustrumu pusē, kalna pakājē, ir vairākas izteiktas aparas, kas veido it kā grāvjus un terases. Visizteiktākās tās ir uz dienvidiem no pilskalna dienvidrietumu gala pārrakuma. Tur ir trīs, cita virs citas atrodamas, grāvju iezīmētas aparas, kas vedina uz līdzību ar pilskalna terasēm, tomēr šinī gadījumā tās noteikti ir kādreizējās lauksaimniecības liecības un nav saistītas ar pilskalna izveidi. Aparas turpinās pa pašu kalna pakāji vēl tālāk uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem.

Intensīvais kultūrslānis un atrastās tuvāk nenosakāmas bezripas keramikas lauskas liecina, ka Grahoļsku pilskalns varētu būt bijusi ilgstoši apdzīvota dzelzs laikmeta dzīvesvieta. Ap 2 km uz dienvidrietumiem no Grahoļsku pilskalna, Zolvu ezera krastā, atrodas Krupenišķu pilskalns un Krupenišķu uzkalniņu kapulauks.^[1]

• Grahoļsku pilskalns