Ferdinands Erdmans Štolls (biologs)

Ferdinands Erdmans Štolls Ferdinand Erdmann Stoll Personīgā informācija Dzimis 1874. gada 3. oktobrī Mangaļu pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad  Latvija) Miris 1966. gada 21. septembrī (91 gads) Hesele, Vācija Dzīves vieta Mangaļu pagasts, Rīga, Hesele Pilsonība Latvijas Republika, Vācijas Federatīvā Republika Tautība vācietis Nodarbošanās taksidermists, mikologs, ornitologs Vecāki Ferdinands Erdmans Štolls Bērni Katarina Bikeriha-Štolla

Ferdinands Erdmans Štolls (vācu: Ferdinand Erdmann Stoll; dzimis 1874. gada 3. oktobrī, miris 1966. gada 21. septembrī) bija taksidermists, autodidakts ornitologs un mikologs, publicējis dabas aizsardzībai veltītus darbus.

Dzimis 1874. gada 3. oktobrī Daugavgrīvas mācītājmuižā, Mangaļu pagastā pie Rīgas. Tēvs — Daugavgrīvas draudzes luterāņu mācītājs Ferdinands Erdmans Štolls, bet vectēvs Frīdrihs Erdmans Štolls bija viens no pirmajiem dabas pētniekiem mūsdienu Latvijas teritorijā. Pēc mācībām Rīgas pilsētas ģimnāzijā apguva dermoplastiku Berlīnē Linneja institūtā^[1]. No 1893. gada bija Rīgas Dabaspētnieku biedrības biedrs. No 1895. gada viņš bija šīs biedrības muzeja Ornitoloģijas nodaļas vadītājs. Latvijas Nacionālā dabas muzeja krājumā atrodas Štolla putnu olu kolekcija.

1910. gadā Sāmsalā nodibināja bioloģijas stacijas un līdz 1914. gadam tur veica putnu gredzenošanu ar uzrakstu NATURF. VEREIN RIGA KIELKOND RUSSIA.^[2] Pamatnodarbošanās šai laikā — taksidermija.

Viens no Rīgas Zooloģiskā dārza dibinātājiem 1912. gadā. No 1917. gada Štolls strādāja par dabaszinātņu skolotāju vairākās Rīgas skolās. Lasījis daudzas lekcijas gan Latvijā, gan arī ārzemēs.

1939. gadā F. E. Štolls emigrēja sākumā uz Poliju, vēlāk ar vienu meitu nonāca Vācijas Federatīvajā republikā. Otra viņa meita Katarina Bikericha-Štolla nonāca Vacijas Demokrātiskajā republikā, kur Potsdamā strādāja par sēņu inspektori. Pie viņas glabājās tēva akvareļi. Vēlāk tur nonāca arī Vācijā pēc kara zīmētie akvareļi. Sekojot sava tēva novēlējumam, K. Bikericha-Štolla sēņu zīmējumu un fotogrāfiju kolekciju 1998. gadā uzdāvināja Latvijas Universitātes Muzejam, kur tas glabājas arī šobrīd^[3].

1942. gadā F. E. Štolls VFR dibināja Putnu aizsardzības staciju Kranichbruch pie Šnābelas. Vēlāk Lērē Dabas aizsardzības un dzimtenes vēstures muzejā izveidoja un vadīja muzeja dabas nodaļu. 1955. gadā apbalvots ar Valsts nopelnu krustu (Bundesverdienstkreuz). Miris Heselē, Vācijā, 1966. gada 21. septembrī.

Nozīmīgas publikācijas Tier- und Pflanzenleben am Rigaschen Strande ("Dzīvnieku un augu dzīve Rīgas piekrastē") 1931. gadā un "Latvijas sēnes"^[4], kas 1934. gadā publicētas "Jaunā zinātnieka" sērijā.

Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Štolls pievērsās Latvijas sēņu izpētei. Tajā laikā viņš bija vienīgais cepurīšu sēņu pētnieks Latvijā. Viņš nevāca sēņu kolekciju, bet savus sēņu atradumus rūpīgi izpētīja, fotogrāfēja, zīmēja un izkrāsoja ar akvareļkrāsām. Zīmējumu lapās redzamas ne tikai pašas sēnes, bet tur atrodami arī dati par sēņu bazīdiju, asku un sporu izmēriem; visām sēnēm minētas to atradnes un ievākšanas laiks. Šajā sēņu akvareļu zīmējumu kolekcijā ir tādas retas un interesantas sēnes kā Elija mušmire — Amanita eliae, parazītiskā samtbeka — Boletus parasiticus, sekstainā zemeszvaigzne — Geaster pectinatus, Šveinica piepe — Polyporus schweinitzii, punktainā poronija — Poronia punctata, krokainā kazbārde — Sparassis crispa u.c. Štolls atklājis un aprakstījis jaunu sugu - kāpu tinteni (Coprinus dunarum Stoll). Sēņu akvareļu kolekcijā uz 1284 lapām ir 1119 sēņu sugu zīmējumi^[3]. Savus novērojumus F.E. Štolls publicēja Rīgas Dabaspētnieku biedrības izdevumā Korrespondenzblatt des Naturforscher Vereins zu Riga.^[5] Gadu no gada organizējis sēņu izstādes, tādējādi paplašinot iedzīvotāju zināšanas par sēnēm. Štolls izgatavoja arī sēņu vaska mulāžas. Līdz mūsdienām LU Muzejā saglabājusies un restaurēta tikai viena tāda, kur attēlotas divu sugu mušmires^[6].

1999. gada rudenī Latvijas Nacionālais dabas muzejs nevarēja sarīkot tradicionālo sēņu izstādi, jo vasaras beigās un rudenī bija liels sausums. Mežos sēņu vienkārši nebija. Tika nolemts izstādīt F. E. Štolla sēņu akvareļus. Šo izstādi apmeklēja arī F. E. Štolla bijušais skolnieks Dr. jur. Andrejs Dītrihs Lēbers. 2000. gadā Dabas muzejs ar viņa atbalstu izdeva grāmatu "Latvijas sēnes. F. E. Štolla akvareļi". Grāmatā iekļauta zinātnieka biogrāfija, svarīgāko publikāciju saraksts un 158 Latvijas sēņu akvareļi^[3]. Katrai Ferdinanda Štolla attēlotajai sēnei ir norādīta tās atrašanas vieta un gads. Lai grāmata varētu kalpot arī kā neliela rokasgrāmata sēņu pazīšanai, attēlotajām sēņu sugām norādītas to augtenes, substrāts, augšanas laiks, sastopamības biežums.

2023. gadā izdota Daigas Jamontes sastādīta grāmata "Ferdinants Erdmanis Štolls. Sēņu pasaule" ar Štolla akvareļu reprodukcijām no LU Muzeja krājuma^[7].