Eesti Energia

AS Eesti Energia
Tips	Akciju sabiedrība
Darbības joma	enerģētika
Dibināts	1939. gads (mūsdienu formā 1998. gadā)
Galvenais birojs	Tallina,  Igaunija
Pakalpojumi	Elektroenerģijas, siltuma un degvielas ražošana
Īpašnieks(-i)	Igaunijas valsts
Tīmekļa vietne	enefit.com

AS Eesti Energia (darbojas ar zīmolu Enefit) ir Igaunijas valstij piederošs enerģētikas uzņēmums, kas nodarbojas ar elektroenerģijas, siltuma un degvielas ražošanu, sadali un pārdošanu. Uzņēmums ir dibināts 1939. gadā. Tā galvenais birojs atrodas Tallinā.

Uzņēmuma grupas darbība izvērsta Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Jordānijā un ASV. Baltijas jūras reģionā uzņēmums iesaistīts elektroenerģijas tirgū, Igaunijā — arī gāzes tirgū, bet starptautiski tas darbojas degvielas tirgū.

Eesti Energia ir pasaulē vadošais degslānekļa pārstrādes uzņēmums, kas savas tehnoloģijas eksportē arī uz citām valstīm.^[1] Grupai piederošās Narvas spēkstacijas nodrošina lielāko daļu Igaunijā saražotās elektroenerģijas (11 TWh gadā). Ar atjaunīgo enerģiju nodarbojas Eesti Energia meitas uzņēmums Enefit Green.

Uzņēmuma priekštecis bija akciju sabiedrība Elektrikeskus, kas dibināta 1939. gada 8. maijā. Uzņēmuma mērķis bija veikt Igaunijas elektrifikāciju. Tika uzbūvētas elektrolīnijas, kā arī sākta jaunu elektrostaciju projektēšana.

1945. gadā uzņēmums tika pārdēvēts par Eesti Energia. 1949. gada 22. janvārī darbu sāka elektrostacija Kohtla-Jervē. Tā bija pirmā spēkstacija, kas izmantoja jaunu degslānekļa pārstrādes tehnoloģiju.^[1]

Strauja attīstība notika 1960. un 1970. gados kad tika izveidotas un darbu sāka jaunas elektrostacijas. Pie Narvas līdz 1973. gadam tika uzbūvēts unikālu degslānekļa spēkstaciju komplekss, kura kodolu veidoja Narvas elektrostacijas. 1980. gadā Eesti Energia uzsāka naftas produktu ieguvi no degslānekļa.

1998. gadā Eesti Energia tika reorganizēts no valsts uzņēmuma uz akciju sabiedrību. 1998. un 1999. gadā no Eesti Energia atdalīti un privatizēti elektrības sadales uzņēmumi Läänemaa Eletrivõrk un Narva Elektrivõrk. 1999. gadā Igaunijas valdība 51 % degslānekļa ieguves uzņēmuma Eesti Põlevkivi kapitāldaļu nodeva Eesti Energia meitas uzņēmumam Narva Elektrijaamad.

1995. gadā Igaunijas valdība sāka sarunas ar Northern States Power Company meitas uzņēmumu NRG Energy par kopuzņēmuma dibināšanu ar Eesti Energia meitas uzņēmumu AS Narva Elektrijaamad, kas pārvaldīja Narvas elektrostacijas. 2000. gadā noslēgts līgums, NRG Energy iegūstot 49 % kapitāldaļu uzņēmumā Narva Elektrijaamad. Šo darījumu asi kritizēja iedzīvotāji un politiskā opozīcija. Kad NRG Energy galīgajā termiņā neveica darījuma maksājumu, 2002. gada 8. janvārī Igaunijas valdība atcēla vienošanos. 2002. gada 21. augustā NRG Energy Londonas tiesā iesniedza prasību atlīdzināt zaudējumus no atceltā darījuma 100 miljonu sterliņu mārciņu apmērā, taču šī prasība tika noraidīta.

2003. gadā Igaunijas valdība nodeva atlikušās 49 % Eesti Põlevkivi kapitāldaļas Eesti Energia. Arī Narva Elektrijaamad 51 % kapitāldaļu tika nodota Eesti Energia. 2000. gadā Eesti Energia un Latvenergo paziņoja par plānu apvienot uzņēmumus, lai izveidotu Baltic Power Group. Šis darījums tomēr tika apturēts, jo Latvijas likumdošana aizliedza Latvenergo privatizāciju, kā arī sakarā ar nenoteiktību NRG darījumā. 2003. gadā Eesti Energia mēģināja privatizēt Lietuvas elektrības sadales uzņēmumus Rytu Skirstomieji Tinklai un Vakaru Skirstomieji Tinklai.^[2] Kaut gan Eesti Energia tika izpildījusi privatizācijas kritērijus un bija vienīgais solītājs privatizācijas pēdējā posmā, Lietuvas valdība apturēja privatizāciju.

2005. gada 1. decembrī Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazausks vizītē Igaunijā tikās ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāju Sandoru Līvu, lai apspriestu Eesti Energia dalību ierosinātajā Visaginas AES projektā. 2006. gada 8. martā Lietuvos Energija, Eesti Energia un Latvenergo vadītāji tikšanās laikā Ignalinā parakstīja saprašanās memorandu par gatavošanos jauna kodolreaktora būvniecībai Lietuvā. Eesti Energia veda sarunas sešus gadus; tomēr projekts tika apturēts pēc Lietuvas valdības maiņas 2012. gada beigās.

2006. gadā Eesti Energia sāka tirdzniecību Nord Pool Spot elektroenerģijas biržā, iegādājoties Somijas tirdzniecības uzņēmumu Solidus Oy. Tajā pašā gadā sākta elektroenerģijas pārdošana Latvijā un gadu vēlāk Lietuvā. Uzņēmums 2006. gadā sāka degslānekļa aktivitātes starptautiski. Tajā gadā Jordānijā tika izveidots meitas uzņēmums Jordan Oil Shale Energy. Saprašanās memorands starp Eesti Energia un Jordānijas valdību tika parakstīts 2006. gada 5. novembrī. Koncesijas līgums tika parakstīts 2010. gada 11. maijā Jordānijas premjerministra Samira Zaida al-Rifai un Igaunijas premjerministra Andrusa Ansipa klātbūtnē. 2011. gada martā Eesti Energia iegādājās 100 % Jūtā bāzēta degslānekļa ieguves uzņēmuma Oil Shale Exploration Company (tagad Enefit American Oil) kapitāldaļu.

2009. gadā Eesti Energia un Somijas minerālu ieguves un apstrādes iekārtu un tehnoloģiju uzņēmums Outotec izveidoja kopuzņēmumu Enefit Outotec Technology, lai attīstītu degslānekļa eļļas ražošanas tehnoloģijas; Eesti Energia jaunajā uzņēmumā ieguva 60 % kapitāldaļu. Kopuzņēmums tika veidots uz Outotec pētnieciskās laboratorijas Frankfurtē bāzes.^[3] 2009. gada jūnijā AS Eesti Põlevkivi tika pārdēvēts par Eesti Energia Kaevandused. 2009. gada Eesti Energia ieviesa zīmolu Enefit darbībai ārzemēs.

Lai īstenotu ES Trešo enerģētikas paketi, 2009. gada 28. augustā Igaunijas valdība nolēma no Eesti Energia nodalīt un izpirkt pārvades sistēmas operatoru Elering. Darījums tika pabeigts 2010. gada 28. janvārī. 2010. gadā Igaunijas valdība apsvēra Londonas Fondu biržā veikt Eesti Energia akciju sākotnējo publisko piedāvājumu, tomēr šis plāns tika atlikts.

2016. gadā Eesti Energia pieņēma jaunu stratēģisko plānu palielināt ieņēmumus un rentabilitāti laikā, kad enerģijas cenas ir zemas. Piecos gados bija paredzēts dubultot alternatīvās enerģijas ražošanu. Tika plānota vēja, saules, biomasas un degslānekļa gāzes enerģijas ražošanas palielināšana.^[4] Īstenojot stratēģisko plānu, jūnijā visi Eesti Energia atjaunīgās enerģijas ražotāji tika apvienoti vienā uzņēmumā Enefit Taastuvenergia OÜ (tagad Enefit Green).^[5] Gatavojoties apvienot Narvas elektrostacijas un degslānekļa eļļas operācijas vienā uzņēmumā, 1. jūlijā Eesti Energia Narva Elektrijaamad tika pārdēvēts par Enefit Energiatootmine. 2016. gadā Eesti Energia Tehnoloogiatööstus AS tika apvienots ar Eesti Energia Hoolduskeskus AS un Eesti Energia Testimiskeskus AS, iegūstot jaunu nosaukumu Enefit Solutions AS. 2016. gada jūnijā Eesti Energia Kaevandused AS pārdēvēja par Enefit Kaevandused AS. 30. novembrī grupa par aptuveni 100 tūkstošiem EUR iegādājās 10 % SIA Enefit Power & Heat Valka kapitāldaļu, tādējādi kļūstot par Eesti Energia pilnībā piederošu uzņēmumu. Decembrī Enefit Power & Heat Valka kapitāldaļas tika pārdotas citam meitas uzņēmumam Enefit Taastuvenergia OÜ.^[4] 2017. gada janvārī pie Enefit Energiatootmine tika pievienots Eesti Energia Õlitööstus AS, kas no degslānekļa ražoja šķidro degvielu un retores gāzi. 2018. gada 29. maijā paziņots, ka Enefit Green iegādāsies atjaunīgās enerģijas uzņēmumu Nelja Energia (4 Energia), kas darbojas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.^[6] 6. novembrī darījumu atļāva Igaunijas konkurences padome, un Nelja Energia iegāde tika pabeigta.

2020. gada 2. jūlijā Tootsi vēja parks tika atdalīts kā Eesti Energia meitas uzņēmums. 2020. gada 31. decembrī energoražošanas uzņēmumu Enefit Energiatootmine AS pārdēvēja par Enefit Power AS, un ar to apvienoja degslānekļa ieguves un degslānekļa eļļas pārdošanas uzņēmumu Enefit Kaevandused AS, ko likvidēja. 2020. gada 31. decembrī tika dibināts meitasuzņēmums Enefit Connect OÜ, kas attīstu un pārvaldītu elektrotīklus, interneta tīklu, elektromobiļu uzlādes tīklu un lielu daļu Igaunijas ielu apgaismojuma.

2021. gadā Enefit Green veica sākotnējo publisko piedāvājumu, piedāvājot 17,3 % akciju; 21. oktobrī tā akcijas sāka kotēt Nasdaq Tallinn biržas Galvenajā sarakstā. 2023. gada 10. novembrī meitasuzņēmumu Enefit Connect OÜ pārdēvēja par Enefit OÜ. Eesti Energia nolēma 2023. gada beigās pārdot biomasas koģenerācijas uzņēmumus Igaunijā un Latvijā un granulu ražošanas uzņēmumu Latvijā, kas ļautu vēl vairāk koncentrēties uz stratēģisko pamatdarbību — vēja un saules enerģijas attīstību Baltijas valstīs un Polijā. Novembrī ar Igaunijas uzņēmumu Utilitas tika parakstīts Paides un Valkas (SIA Enefit Power & Heat Valka centralizētās siltumapgādes uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas līgums. Decembrī Igaunijas uzņēmums Warmeston OÜ nopirka koģenerācijas staciju un granulu ražotni Brocēnos.

2024. gada 1. janvārī Eesti Energia nodeva visas darbības, kas saistītas ar klientu apkalpošanu un enerģētikas pakalpojumiem meitasuzņēmumam Enefit OÜ, ko 19. janvārī pārreģistrēja par akciju sabiedrību Enefit AS. Grupa pārgāja uz vienotu zīmolu Enefit (līdz tam Enefit izmantoja biznesam ārvalstīs, bet Igaunijā — Eesti Energia). 2024. gada 31. maijā Eesti Energia paziņoja, ka pārdod savu Somijas klientu portfeli Somijas uzņēmumam Oomi, lai pievērstos klientiem Baltijā un Polijā; savukārt Enefit Green turpināja darbību Somijā elektroenerģijas ražošanā.

Eesti Energia meitas uzņēmumi (2024. gada martā):^[7]

• Enefit Power AS — elektroenerģijas ražošana un šķidrās degvielas un retores gāzes ražošana no degslānekļa. Uzņēmums pārvalda Narvas elektrostacijas (Baltijas elektrostaciju un Igaunijas elektrostaciju), kas darbojas ar degslānekli. Abas elektrostacijas dod 95 % Igaunijā saražotās elektroenerģijas un apgādā Narvu ar siltumu. Uzņēmums arī pārdod vieglos pelnus, ko izmanto lauksaimniecībā un celtniecības materiālu ražošanā. Uzņēmums nodarbojas arī degslānekļa ieguvi, ko piegādā Narvas elektrostacijām un citiem klientiem; tas pārvalda divas raktuves, divus karjerus un dzelzceļa transporta struktūrvienību.
  • Narva Soojusvõrk AS (100 %) — siltuma sadale un pārdošana Narvā
  • Orica Eesti OÜ (35 %) — sprāgstvielu ražošana un pārdošana; kopuzņēmums ar Austrālijas sprāgstvielu uzņēmumu Orica
• Enefit AS (100 %) — elektroenerģijas pārdošana gala lietotājiem
  • Enefit SIA (100 %, Latvija)
  • Enefit UAB (100 %, Lietuva)
  • Enefit Sp. z o.o. (100 %, Polija)
  • Enefit Oy (100 %, Somija)
  • Enefit AB (100 %, Zviedrija)
• Elektrilevi OÜ (100 %) — elektrības sadales tīkla operators
  • Imatra Elekter AS — elektroenerģijas sadales pakalpojumi Lēnes un Pērnavas apriņķī, kā arī Vīmsi pagastā
• Enefit Solutions AS (100 %) — ražo, piegādā un apkalpo iekārtas un konstrukcijas enerģētikas un rūpniecības objektiem
• Enefit U.S., LLC (100 %, ASV) — pārvaldītājsabiedrība
  • Enefit American Oil Co. (100 %, ASV) — šķidrās degvielas ražošana degslānekļa ASV Jūtas štatā
• Attarat Holding OÜ (100 %) — pārvalda 10 % kapitāldaļu vairākās Nīderlandē reģistrētās sabiedrības, kas Jordānijā nodarbojas ar degslānekļa ieguvi un tā izmantošanu Ataratas elektrostacijā
• Enefit Jordan B.V. (65 %, Nīderlande) — degslānekļa projekta attīstīšana Jordānijā
• Enefit Green AS (77,2 %) — atjaunīgās enerģijas ražošana
• Enefit Outotec Technology OÜ (60 %) — degslānekļa eļļas ražošanas tehnoloģiju attīstīšana un licencēšana; kopuzņēmums ar Metso struktūrvienību Vācijā.

• [https://www.enefit.com Eesti Energia globālā vietne
• Eesti Energia vietne

s d l Baltijas 30 vērtīgākie uzņēmumi 2024. gadā Revolut Holdings Europe Vilniaus prekyba Thermo Fisher Scientific Baltics Swedbank Baltics Latvenergo SEB Bank Group Willgrow Ignitis grupė Luminor Bank Telia Group Latvijas valsts meži Eesti Energia Baltic Classifieds Group ORLEN Lietuva Enefit Green Tele2 Group Bitė group LHV Group Lietuvos geležinkeliai Infortar Riigi Kinnisvara Bifinity Tallink Grupp Mikrotīkls Gren Group Biotechpharma Viru Keemia Grupp Utilitas Rimi Group IKI Lietuva Pēc investīciju baņķieru sabiedrības Prudentia un biržas Nasdaq Baltijas biroju apkopotā saraksta Baltic TOP 30.