1601. gads
Izskats
Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Iemesls: Jāpadara krietni līdzīgāku citiem gadu rakstiem Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
- Šis raksts ir par 1601. gadu. Par citām jēdziena 1601 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Tūkstošgades: | |
Gadsimti: | |
Desmitgades: | |
Gadi: |
Latvija |
Gregora kalendārs | 1601 MDCI |
Ab urbe condita | 2354 |
Armēņu kalendārs | 1050 ԹՎ ՌԾ |
Asīriešu kalendārs | 6351 |
Bahāju kalendārs | −243 — −242 |
Bengāliešu kalendārs | 1008 |
Berberu kalendārs | 2551 |
Budistu kalendārs | 2145 |
Birmiešu kalendārs | 963 |
Bizantiešu kalendārs | 7109—7110 |
Ķīniešu kalendārs | 庚子年 (Metāla žurka) 4297 vai 4237 — līdz — 辛丑年 (Metāla vērsis) 4298 vai 4238 |
Koptu kalendārs | 1317—1318 |
Etiopu kalendārs | 1593—1594 |
Ebreju kalendārs | 5361—5362 |
Hindu kalendāri | |
- Vikram Samvat | 1657—1658 |
- Shaka Samvat | 1523—1524 |
- Kali Juga | 4702—4703 |
Holocēna kalendārs | 11601 |
Igbo kalendārs | 601—602 |
Irānas kalendārs | 979—980 |
Islāma kalendārs | 1009—1010 |
Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 10 dienas |
Korejas kalendārs | 3934 |
1601. (MDCI) bija parastais gads, kas sākās pirmdienā (pēc Gregora kalendāra). 1601. gads bija pirmais XVII gadsimta gads.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. janvāris — pirmā diena 17. gadsimtā
- 10. janvāris — Anglijas Ost-Indijas kompānija ieguva monopoltiesības tirdzniecībai Indostānas pussalā, Indoķīnā un Dienvid-Austrumāzijas salās.
- 8. februāris — grāfs Esekss un viņa sabiedrotie izgāja Londonas ielās lai organizētu sacelšanos, taču viņa spēki tika viegli izklīdināti. Slepenā padome piesprieda Eseksam nāvessodu, kas februāra beigās tika arī izpildīts.
Nezināmi datumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Anglijas parlaments noprotestēja karalienes praksi tirgot patentus uz monopoltiesībām tirdzniecībā.
- Lerma nosūtīja uz Anglijas krastiem 50 kuģu lielu floti, taču tā cieta vētrā. Spāņu militārā vienība izsēdās Īrijas krastā pie Kinsales, taču tika sakauta. Mauntdžojs pie Kinsales sakāva īrus.
- spāņi sāk Ostendes (Flandrijā) aplenkumu.
- Francijā dibināta tirdzniecības komisija.
- Francija zaudē Salucco apriņķi un iegūst Dienvidburgundiju. Francijai no Pjemontas tiek pievienotas Bressa un Bjužeja.
- Transilvānijas magnāti, kas bija sazvērestībā ar moldāvu bajāriem, iebruka Valahijā un kaujā sakāva Mihaju. Mihajs bēga, bet drīz vien tika nogalināts.
- Baltkrievu zemnieki sāk sacelšanos Vitebskas un Polockas apgabalos un pievienojas kazaku nodaļām.
- Nurhaci pabeidza čžurčžeņu cilšu apvienošanu un izveidoja karaspēku («astoņkarogu karaspēks»).
- Učane pilsētnieku sacelšanās pret Čeņ Finu.
- Sučžou audēju sacelšanās Ge Sjaņa vadībā.
- Ķīna izlēma izvest savu karaspēku no Korejas, bet Korejas valdnieks lūdza to nedarīt, norādot uz saspīlēto iekšējo stāvokli.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. janvāris — Baltasars Grasiāns, spāņu rakstnieks (miris 1658.)
- 17. augusts — Pjērs Fermā (Pierre de Fermat), franču matemātiķis (miris 1665.)
- 22. septembris — Austrijas Anna (Anne d'Autriche), Francijas karaliene (mirusi 1666.)
- 27. septembris — Luijs XIII (Louis XIII), Francijas karalis (miris 1643.)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 17. februāris — Varlaāms, Rjazaņas un Muromas arhibīskaps
- 12. augusts — Mihajs Drosmīgais (Mihai Viteazul), Valahijas un Moldāvijas hospodars (dzimis 1558.)
- 24. oktobris — Tiho Brahe, dāņu astronoms (dzimis 1546.)
Kalendārs
[labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1601 |