Šaha olimpiāde

Šaha olimpiāde ir Starptautiskās Šaha federācijas organizētas valstu un teritoriju komandu sacensības, kas notiek ik pēc diviem gadiem.

Pirmā šaha olimpiāde bija neoficiāla. Tika mēģināts iekļaut šahu 1924. gada olimpiskajās spēlēs Parīzē, bet tas neizdevās, jo bija grūtības nošķirt amatierus no profesionāliem sportistiem. Sacensības tomēr notika, turklāt arī Parīzē un vienlaikus ar Olimpiskajām spēlēm. Pirmās šaha olimpiādes noslēguma dienā 1924. gada 20. jūlijā tika nodibināta Starptautiskā Šaha federācija. Latvijas šahisti Hermanis Matisons un Fricis Apšenieks šajās sacensībās izcīnīja attiecīgi pirmo un otro vietu, labi startēja arī Kārlis Bētiņš.

Otrā neoficiālā šaha olimpiāde notika 1926. gadā Budapeštā.

Pirmā oficiālā šaha olimpiāde notika 1927. gadā Londonā. Līdz 1939. gadam sacensības notika neregulāri ik pēc gada vai diviem, bet kopš 1950. gada - regulāri ik pēc diviem gadiem.

Latvijas šahisti pirms Otrā pasaules kara aktīvi piedalījās šaha olimpiādēs. Lielākais panākums bija Prāgā izcīnītā 6. vieta. PSRS izlases sastāvā Mihails Tāls ir 8 reizes kļuvis par olimpiādes uzvarētāju komandu vērtējumā (1958-1962, 1966, 1972-1974, 1980-1982), kā arī izcīnījis 5 zelta un 2 sudraba individuālās medaļas. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija regulāri piedalās šaha olimpiādēs. Lielākie panākumi tika izcīnīti Manilā 1992. gadā, kad vīriešu komanda ieņēma 5. vietu, bet sievietes bija 12. vietā.

Pasaules šaha olimpiādes vīriešiem

Npk	Sacensību vieta	Gads	I vieta	II vieta	III vieta	Sacensību sistēma	Dalībnieki komandā	Komandas	Dalībnieki	Partijas	Latvijas vieta
-	Parīze	1924	Čehoslovākija	Ungārija	Šveice	Kombinētā	-	18	54	347	4.
-	Budapešta	1926	Ungārija	Dienvidslāvija	Rumānija	Riņķa	4	4	59	24	-
1	Londona	1927	Ungārija 40	Dānija 38½	Apvienotā Karaliste 36½	Riņķa	4	16	70	480	-
2	Hāga	1928	Ungārija 44	ASV 39½	Polija 37	Riņķa	4	17	86	544	14.
3	Hamburga	1930	Polija 48½	Ungārija 47	Vācija 44½	Riņķa	4	18	88	612	10.
4	Prāga	1931	ASV 48	Polija 47	Čehoslovākija 46½	Riņķa	4	19	93	684	6.
5	Folkestona	1933	ASV 39	Čehoslovākija 37½	Zviedrija 34	Riņķa	4	15	71	420	9.
6	Varšava	1935	ASV 54	Zviedrija 52½	Polija 52	Riņķa	4	20	99	760	9.
-	Minhene	1936	Ungārija	Polija	Vācija	Riņķa	8	21	208	1680	6.
7	Stokholma	1937	ASV 54½	Ungārija 48½	Polija 47	Riņķa	4	19	94	684	11.
8	Buenosairesa	1939	Vācija 36	Polija 35½	Igaunija 33½	4 kvalif. + 2 fināli	4	27	133	928	7.
9	Dubrovnika	1950	Dienvidslāvija 45½	Argentīna 43½	VFR 40½	Riņķa	4	16	84	480	-
10	Helsinki	1952	PSRS 21	Argentīna 19½	Dienvidslāvija 19	3 kvalif. + 3 fināli	4	25	140	740	-
11	Amsterdama	1954	PSRS 34	Argentīna 27	Dienvidslāvija 26½	4 kvalif. + 2 fināli	4	26	149	916	-
12	Maskava	1956	PSRS 31	Dienvidslāvija 26½	Ungārija 26½	4 kvalif. + 3 fināli	4	34	197	1220	-
13	Minhene	1958	PSRS 34½	Dienvidslāvija 29	Argentīna 25½	4 kvalif. + 3 fināli	4	36	207	1368	-
14	Leipciga	1960	PSRS 34	ASV 29	Dienvidslāvija 27	4 kvalif. + 3 fināli	4	40	232	1600	-
15	Varna	1962	PSRS 31½	Dienvidslāvija 28	Argentīna 26	4 kvalif. + 3 fināli	4	38	220	1452	-
16	Telaviva	1964	PSRS 36½	Dienvidslāvija 32	VFR 30½	7 kvalif. + 4 fināli	4	50	294	1820	-
17	Havana	1966	PSRS 39½	ASV 34½	Ungārija 33½	7 kvalif. + 4 fināli	4	52	301	1944	-
18	Lugāno	1968	PSRS 39½	Dienvidslāvija 31	Bulgārija 30	7 kvalif. + 4 fināli	4	53	314	1912	-
19	Zīgene	1970	PSRS 27½	Ungārija 26½	Dienvidslāvija 26	6 kvalif. + 5 fināli	4	60	360	2280	-
20	Skopje	1972	PSRS 42	Ungārija 40½	Dienvidslāvija 38	8 kvalif. + 4 fināli	4	63	373	2666	-
21	Nica	1974	PSRS 46	Dienvidslāvija 37½	ASV 36½	8 kvalif. + 5 fināli	4	75	445	3088	-
22	Haifa	1976	ASV 37	Nīderlande 36½	Anglija 35½	Šveices - 13 kārtas	4	48	286	1248	-
-	Tripole	1976	Salvadora	Tunisija	Pakistāna	Šveices - 13 kārtas	4	34	~200	~884	-
23	Buenosairesa	1978	Ungārija 37	PSRS 36	ASV 35	Šveices - 14 kārtas	4	66	388	1848	-
24	Valleta	1980	PSRS 39	Ungārija 39	Dienvidslāvija 35	Šveices - 14 kārtas	4	82	483	2296	-
25	Lucerna	1982	PSRS 42½	Čehoslovākija 36	ASV 35½	Šveices - 14 kārtas	4	92	545	2580	-
26	Saloniki	1984	PSRS 41	Anglija 37	ASV 35	Šveices - 14 kārtas	4	88	521	2464	-
27	Dubaija	1986	PSRS 40	Anglija 39½	ASV 38½	Šveices - 14 kārtas	4	108	641	3024	-
28	Saloniki	1988	PSRS 40½	Anglija 34½	Nīderlande 34½	Šveices - 14 kārtas	4	107	620	2956	-
29	Novi Sada	1990	PSRS 39	ASV 35½	Anglija 35½	Šveices - 14 kārtas	4	108	636	3020	-
30	Manila	1992	Krievija 39	Uzbekistāna 35	Armēnija 34½	Šveices - 14 kārtas	4	102	617	2852	5.
31	Maskava	1994	Krievija 37½	Bosnija un Hercegovina 35	Krievija2 34½	Šveices - 14 kārtas	4	124	716	3472	19.
32	Erevāna	1996	Krievija 38½	Ukraina 35	ASV 34	Šveices - 14 kārtas	4	114	665	3160	20.
33	Elista	1998	Krievija 35½	ASV 34½	Ukraina 32½	Šveices - 13 kārtas	4	110	634	2860	14.
34	Stambula	2000	Krievija 38	Vācija 37	Ukraina	Šveices - 14 kārtas	4	126	768	3528	34.
35	Bleda	2002	Krievija 38½	Ungārija 37½	Armēnija 35	Šveices - 14 kārtas	4	135	802	3748	42.
36	Kalvija	2004	Ukraina 39½	Krievija 36½	Armēnija 36½	Šveices - 14 kārtas	4	129	763	3572	33.
37	Turīna	2006	Armēnija 36	Ķīna 34	ASV 33	Šveices - 13 kārtas	4	148	873	3836	28.
38	Drēzdene	2008	Armēnija 19	Izraēla 18	ASV 17	Šveices - 11 kārtas	4	146	729	3204	44.
39	Hantimansijska	2010	Ukraina 19	Krievija 18	Izraēla 17	Šveices - 11 kārtas	4	149	741	3240	69.
40	Stambula	2012	Armēnija 19	Krievija 19	Ukraina 18ñ	Šveices - 11 kārtas	4	157	779	3424	28.
41	Trumse	2014	Ķīna 19	Ungārija 17	Indija 17	Šveices - 11 kārtas	4	177	882	3776	35.
42	Baku	2016	ASV 20	Ukraina 20	Krievija 18	Šveices - 11 kārtas	4	170	891	3660	17.
43	Batumi	2018	Ķīna 18	ASV 18	Krievija 18	Šveices - 11 kārtas	4	184	914	4036	45.
44	Čennai	2022	Uzbekistāna 19	Armēnija 19	IndijaII 18	Šveices - 11 kārtas	4	188	937	4071	45.
45	Budapešta	2024	Indija 21	ASV 17	Uzbekistāna 17	Šveices - 11 kārtas	4	188	975	4072	28.

• 1924., 1926., 1936. un 1976. (Tripole) notikušās sacensības tiek uzskatītas par neoficiālām šaha olimpiādēm, tādēļ tām nav piešķirts kārtas numurs.

Pasaules šaha olimpiādes sievietēm

Npk	Sacensību vieta	Gads	I vieta	II vieta	III vieta	Sacensību sistēma	Dalībnieces komandā	Komandas	Dalībnieces	Partijas	Latvijas vieta
1	Emena	1957	PSRS 10½	Rumānija 10½	VDR 10	3 kvalif. + 3 fināli	2	21	43	258	-
2	Splita	1963	PSRS 25	Dienvidslāvija 24½	VDR 21	Riņķa	2	15	41	210	-
3	Oberhauzene	1966	PSRS 22	Rumānija 20½	VDR 17	Riņķa	2	14	41	182	-
4	Ļubļina	1969	PSRS 26	Ungārija 20½	Čehoslovākija 19	Riņķa	2	15	43	210	-
5	Skopje	1972	PSRS 11½	Rumānija 8½	Ungārija 8	4 kvalif. + 3 fināli	2	23	69	264	-
6	Medeljina	1974	PSRS 13½	Rumānija 13½	Bulgārija 13	5 kvalif. + 3 fināli	2	26	75	314	-
7	Haifa	1976	Izraēla 17	Anglija 11½	Spānija 11½	4 kvalif. + 3 fināli	3	23	90	396	-
8	Buenosairesa	1978	PSRS 16	Ungārija 11	VFR 11	4 kvalif. + 4 fināli	3	32	125	672	-
9	Valleta	1980	PSRS 32½	Ungārija 32	Polija 26½	Šveices - 14 kārtas	3	42	161	861	-
10	Lucerna	1982	PSRS 33	Rumānija 30	Ungārija 26	Šveices - 14 kārtas	3	45	176	924	-
26	Saloniki	1984	PSRS 32	Bulgārija 27½	Rumānija 27	Šveices - 14 kārtas	3	51	202	1050	-
27	Dubaija	1986	PSRS 33½	Ungārija 29	Rumānija 28	Šveices - 14 kārtas	3	49	193	1008	-
28	Saloniki	1988	Ungārija 33	PSRS 32½	Dienvidslāvija 28	Šveices - 14 kārtas	3	56	221	1176	-
29	Novi Sada	1990	Ungārija 35	PSRS 35	Ķīna 29	Šveices - 14 kārtas	3	64	258	1338	-
30	Manila	1992	Gruzija 30½	Ukraina 29	Ķīna 28½	Šveices - 14 kārtas	3	62	251	1302	12.
31	Maskava	1994	Gruzija 32	Ungārija 31	Ķīna 27	Šveices - 14 kārtas	3	81	317	1678	27.
32	Erevāna	1996	Gruzija 30	Ķīna 28½	Krievija 28½	Šveices - 14 kārtas	3	74	294	1551	34.
33	Elista	1998	Ķīna 29	Krievija 27	Gruzija 27	Šveices - 13 kārtas	3	72	282	1404	13.
34	Stambula	2000	Ķīna 32	Gruzija 31	Krievija 28½	Šveices - 14 kārtas	3	86	338	1803	18.
35	Bleda	2002	Ķīna 29½	Krievija 29	Polija 28	Šveices - 14 kārtas	3	91	364	1890	-
36	Kalvija	2004	Ķīna 31	ASV 28	Krievija 27½	Šveices - 14 kārtas	3	87	345	1806	23.
37	Turīna	2006	Ukraina 29½	Krievija 28	Ķīna 27½	Šveices - 13 kārtas	3	103	425	1992	17.
38	Drēzdene	2008	Gruzija 18	Ukraina 18	ASV 17	Šveices - 11 kārtas	4	111	548	2420	28.
39	Hantimansijska	2010	Krievija 22	Ķīna 18	Gruzija 16	Šveices - 11 kārtas	4	115	565	2508	31.
40	Stambula	2012	Krievija 19	Ķīna 19	Ukraina 18	Šveices - 11 kārtas	4	127	628	2724	18.
41	Trumse	2014	Krievija 20	Ķīna 18	Ukraina 18	Šveices - 11 kārtas	4	136	673	2924	39.
42	Baku	2016	Ķīna 20	Polija 17	Ukraina 17	Šveices - 11 kārtas	4	134	692	2876	44.
43	Batumi	2018	Ķīna 18	Ukraina 18	Gruzija 17	Šveices - 11 kārtas	4	149	739	3252	36.
44	Čennai	2022	Ukraina 18	Gruzija 18	IndijaI 17	Šveices - 11 kārtas	4	162	800	3468	47.
45	Budapešta	2024	Indija 19	Kazahstāna 18	ASV 17	Šveices - 11 kārtas	4	169	909	3679	31.

• Sākot ar 1984. gadu numerācija sieviešu šaha olimpiādēm tika pielīdzināta vīriešu olimpiādes numerācijai.

• Visvairāk reizes vīriešu šaha olimpiādēs ir piedalījušies lielmeistari Euhenio Torre (Filipīnas) - 23 (1970-2006, 2010-2016), Lajošs Portišs (Ungārija) - 20 (1956-1974, 1978-1988, 1992-1996, 2000) un Heiki Vesterinens (Somija) - 19 (1962-1996, 2006).
• Visvairāk reizes sieviešu šaha olimpiādēs ir piedalījusies Bulgārijas lielmeistare Margarita Voiska - 19 (1980-2016). Pa 15 reizēm ir piedalījušās vairākas šahistes, tajā skaitā Pasaules eksčempione Maija Čiburdanidze, kas ir pārstāvējusi PSRS un Gruziju (1978-2004, 2008), Tatjana Lemačko, kas ir pārstāvējusi Bulgāriju un Šveici (1974, 1978-1998, 2004, 2008-2010), Jana Bellina, kas ir pārstāvējusi Čehoslovākiju un Angliju (1966-1972, 1976-1996, 2006), Marina Makropulu, kas ir pārstāvējusi Rumāniju un Grieķiju (1982, 1988-2014), Barbara Hunde, kas ir pārstāvējusi Vāciju un Šveici (1978-1988, 1992-1994, 2000-2008, 2012-2014), Spānijas šahiste Njevesa Garsija (1974-2000, 2004) un Bangladešas šahiste Rani Hamida (1986, 1990, 1994-2018), kura arī trīs reizes savas valsts izlases sastāvā ir piedalījusies vīriešu šaha olimpiādēs (1984, 1988, 1992).
• Starp Latviju pārstāvošiem šahistiem rekordiste ar 12 piedalīšanās reizēm ir Ilze Bērziņa (1998-2000, 2004-2024), viņai seko Normunds Miezis ar 11 piedalīšanās reizēm (1998-2014, 2022-2024). 14 reizes olimpiādēs ir piedalījies Aleksejs Širovs, kas ir pārstāvējis Latviju un Spāniju (1992-2000, 2004-2016, 2022-2024).
• Latvijas pārstāvji ir izcīnījuši vairākas individuālās medaļas šaha olimpiādēs: Vladimirs Petrovs - zelts (1931) un bronza (1939), Movša Feigins - bronza (1933) un sudrabs (1936), Volfgangs Hāzenfuss - bronza (1931), Kārlis Ozols - bronza (1936), Ilze Bērziņa - bronza (2010).

• Tabulas, statistika vietnē olimpbase.org