Harijs Poters

Pirmo grāmatu šajā sērijā "Harijs Poters un Filozofu akmens" 1997. gadā Londonā publicēja izdevniecība Bloomsbury Publishing, bet darbība tajā risinās 1991. gadā. Latviski šo darbu 2001. gadā Ingus Josta tulkojumā klajā laida apgāds "Jumava".^[1] Latvijā izdotajām grāmatām izmantotas ASV izdevniecības Scholastic Harija Potera sērijas vāku ilustrācijas.

Tematiski grāmatu mērķauditorija varētu būt vidēja vecuma un vecāki bērni, tomēr, kā to apliecina miljoniem pārdoto eksemplāru visā pasaulē, šie darbi spēj piesaistīt visu vecumu lasītājus. Pēc Dž. K. Roulingas grāmatām tiek uzņemtas arī filmas, no kurām pirmā tika izdota 2001. gadā, bet pēdējā — 2011. gadā.

Kā to apgalvo pati autore, stāsta par burvju zēnu ideju viņa radusi, braucot vilcienā no Mančestras uz Londonu. Kādā intervijā televīzijas kanālam BBC World viņa stāsta, ka rakstīšana bieži notikusi dažādās kafejnīcās, malkojot kafiju. Tā kā rakstniece tolaik — 1991. gadu vidū — bija tikko šķīrusies no sava vīra, ar mazu bērnu uz rokām un bez naudas, apstākļi rakstīšanai bijuši divtik grūti.

Grāmatas sarakstītas trešās personas stāstījumā, bet teicēja klātbūtne nav jūtama. Tā kā grāmatu galvenais varonis ir Harijs, notiekošais lielā mērā atainots no viņa skatpunkta.

Katra grāmata aptver Cūkkārpas Raganības un burvestību arodskolā pavadītu vienu mācību gadu, kur Harijs un viņa skolasbiedri apgūst buršanos, burvju mikstūru gatavošanu, dažādu burvju augu kopšanu un kalambola spēlēšanu. Harijam nemitīgi jāpārvar dažādas grūtības, mācoties sadzīvot ar savu nejauko audžuģimeni un ienaidniekiem skolā, un viņam nemitīgi jācīnās par savu dzīvību, konfrontējoties ar ļauno burvi Lordu Voldemortu un tā sabiedrotajiem.

Grāmatas ir tikušas pielīdzinātas daudziem pasaulē slaveniem darbiem, tostarp, K.S. Lūisa "Nārnijas hronikai", Dž. R. R. Tolkīna "Gredzenu pavēlniekam", un citiem. Roulingas darbos apspēlētā tēma par Harija dzīvi tālā internātskolā un ļaunajiem radiniekiem un aizbildņiem mājās (Dērslijiem) dažiem lasītājiem var atgādināt Roalda Dāla darbus. Grāmatu stilu ietekmējis Anglijā vēsturiski izplatītā "internāta romāna" žanrs. Vēl daži uzskata, ka grāmatas par Poteru pielīdzināmas "Zvaigžņu karu" filmām, jo arī to galvenais varonis Lūks Debesgājējs līdz noteiktam vecumam, kad uzzina par savu likteni cīnīties pret ļauno, mitinās kopā ar savu tanti un onkuli; bez tam Lords Voldemorts līdzinās Zvaigžņu karu ļaunajam tēlam Palpatīnam u.c. Daudz līdzību manāms ar Tolkīna slavenajiem fantastikas žanra darbiem. Abu autoru grāmatās ir tumsas pavēlnieks un labs, vecs un vieds burvis — "Gredzenu pavēlniekā" un "Hobitā" tas ir Gendalfs, bet "Harijā Poterā" — Baltuss Dumidors; tāpat arī abu rakstnieku stāstos parādās goblini, burvju gredzeni un apmetņi, kam piemīt spēja valkātāju padarīt neredzamu, u.tml. Runājot par intelektualitāti, jāmin Harija Potera pasaku vides saistība ar reālo pasauli, kas parādās vairākās detaļās — piemēram, burvju pasaules dažādu garšu zirnīši Bertie Bott's Every Flavour Beans, iedvesmoja Kalifornijas saldumu ražotājus Jelly Belly radīt un laist apgrozībā īstu produktu ar tādu pašu nosaukumu.

•  
  1. "Harijs Poters un Filozofu akmens"
•  
  2. "Harijs Poters un Noslēpumu kambaris"
•  
  3. "Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis"
•  
  4. "Harijs Poters un Uguns biķeris"
•  
  5. "Harijs Poters un Fēniksa ordenis"
•  
  6. "Harijs Poters un Jauktasiņu Princis"
•  
  7. "Harijs Poters un Nāves dāvesti"

Pamatraksts: Harijs Poters (filmu sērija)

• 2001: "Harijs Poters un Filozofu akmens"
• 2002: "Harijs Poters un Noslēpumu kambaris"
• 2004: "Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis"
• 2005: "Harijs Poters un Uguns biķeris"
• 2007: "Harijs Poters un Fēniksa ordenis"
• 2009: "Harijs Poters un Jauktasiņu Princis"
• 2010: "Harijs Poters un Nāves dāvesti: Pirmā daļa"
• 2011: "Harijs Poters un Nāves dāvesti: Otrā daļa"

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Harijs Poters.
• Dž. K. Roulingas mājaslapa (angliski)