Aizkraukles pagasts
Aizkraukles pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Aizkraukles pilsētu un Skrīveru, Kokneses un Sērenes pagastiem, kā arī Ogres novada Krapes pagastu .
| Aizkraukles pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Aizkraukles novads |
| Centrs: | Aizkraukle |
| Kopējā platība:[1] | 89,3 km2 |
| • Sauszeme: | 85,8 km2 |
| • Ūdens: | 3,5 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 914 |
| Blīvums (2024): | 10,7 iedz./km2 |
| Mājaslapa: | www |
 Aizkraukles pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba
labot šo sadaļuReljefs
labot šo sadaļuReljefa formas
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuAšķere, Daugava, Karikste, Maizīte, Mazā Atradze, Pulksteņupīte.
Ūdenstilnes
labot šo sadaļuPurvi
labot šo sadaļuVēsture
labot šo sadaļu1935. gadā Aizkraukles pagasta platība bija 68,4 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Aizkraukles un Karikstes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Aizkraukles ciemam pievienoja lielāko daļu Karikstes ciema. 1951. gadā ciema teritorijas dienviddaļā izveidojās Pētera Stučkas pilsētciemats. 1961. gadā Aizkraukles ciemu likvidēja, tā teritoriju pievienojot Pētera Stučkas pilsētciematam kā tā lauku teritoriju. 1967. gadā pilsētciemats ieguva pilsētas statusu un Stučkas vārdu. 1975. gadā Stučkas pilsētas lauku teritorija tika reorganizēta par Aizkraukles ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] 2001. gadā Aizkraukles pagasts apvienojās ar Aizkraukles pilsētu, izveidojot Aizkraukles novadu.[5]
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Aizkraukles ciems (pagasta centrs), Aizkraukles muiža, Aizkraukles stacija, Aizpuri, Papardes.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Rihards Tomsons (1834—1893), latviešu uzņēmējs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks. Pirmās Tautas atmodas darbinieks, viens no Rīgas Latviešu biedrības dibinātājiem un tās priekšnieks (1870—1871). Zemkopības almanaha "Vārpa" (1874) un avīzes "Darbs" (1875—1876) izdevējs.
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Apskates vietas
labot šo sadaļu- Aizkraukles luterāņu baznīca
- Aizkraukles Kristus Spēka luterāņu baznīca
- Aizkraukles muiža
- Aizkraukles muižas parks
- Aizkraukles viduslaiku pils
- Aizkraukles purvs
- Augstkalnu ozols
- Cepļa dolomīta atsegums
- Daugavas ielejas dabas parks
- Lejasžagaru senkapi
- Meļķitāru muldakmens
- Piemiņas plāksne pirmajā pasaules karā kritušajiem
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Veidne:Pmlp2020
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Aizkraukle laiku griežos». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 22. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 22. aprīlī.
- ↑ OSP
| Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
.png){kind=link}