1990. gads Latvijā

• Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā tika atvērts Padomju Savienībā pirmais oficiālais valūtas maiņas punkts.

• 11. janvāris — LPSR Augstākā Padome pieņēma labojumus LPSR Konstitūcijā, kas ļāva pilsoņiem apvienoties partijās un sabiedriskajās organizācijās, savukārt Latvijas Komunistisko partiju pielīdzināja citām partijām un sabiedriskajām organizācijām.
• 13. janvāris — notika Latvijas Zaļās partijas dibināšanas kongress. Tā pamatā bija 1987. gada dibinātais Vides aizsardzības klubs.

• 15. februāris:
  • Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību (par — 177 balsis, pret — 48, atturas — 14), kurā atzina 1940. gada 21. jūlija Latvijas Saeimas deklarāciju par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā par nelikumīgu kopš pieņemšanas brīža un, pamatojoties uz LPSR AP 1989. gada 28. jūlija deklarāciju Par Latvijas valsts suverenitāti, iestājās par to, ka jāveic pasākumi, lai Latvijas PSR pārveidotu par brīvu un neatkarīgu valsti tādu valstu savienībā, kas iet humānu demokrātiska sociālisma ceļu un savas attiecības ar citām valstīm veido uz līguma pamatiem.^[1]
  • LPSR AP pieņēma likumu par grozījumiem LPSR Konstitūcijā, atzīstot par oficiālo valsts simboliku sarkanbaltsarkano karogu, 1921. gadā apstiprināto valsts ģerboni un himnu "Dievs, svētī Latviju". Likums stājās spēkā 27. februārī.
• 27. februāris — saskaņā ar LPSR konstitūcijas labojumiem par Latvijas PSR karogu oficiāli kļūst sarkanbaltsarkanais karogs, pie LPSR AP ēkas svinīgā ceremonijā akadēmiķis Jānis Stradiņš pacēla sarkanbaltsarkano karogu. Tāpat karogs tiek pacelts virs LPSR Ministru padomes un Rīgas pilsētas padomes ēkām.

• 2. marts — LPSR AP lēmums atzina par nepieciešamu dibināt Latvijas PSR centrālo banku un piešķirt tai oficiālo nosaukumu "Latvijas Banka". LPSR AP pieņēma likumu "Par bankām".
• 15. marts - Rīgā tiek atjaunota Prezidiju konventa darbība.
• 18. marts — notika Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas, kurās uzvaru guva LTF izvirzītie kandidāti.
• 19. marts:
  • LPSR AP priekšsēdētājs noteica delegācijas sastāvu sarunām ar PSRS vadību par Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atgūšanu. Delegācijā ietilpa Ilmārs Bišers, Vilnis Edvīns Bresis, Andrejs Eizāns, Anatolijs Gorbunovs, Dainis Īvāns, Jānis Lucāns, Vladimirs Martinsons, Pjotrs Ņefedovs, Jānis Peters, Eižens Počs, Jānis Vagris un Mavriks Vulfsons.
  • LPSR Ministru Padome nolēma pārdēvēt Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitāti par Latvijas Universitāti, bet Arvīda Pelšes Rīgas Politehnisko institūtu — par Rīgas Tehnisko universitāti.
• 20. marts — Maskavā Anatolijs Gorbunovs tikās ar Mihailu Gorbačovu. Galvenā tēma — LPSR AP vēlēšanu rezultāti un perspektīvas turpmākajām attiecībām starp Latviju un Padomju Savienību. PSRS puse piedāvāja jaunu savienības līguma ideju, ņemot vērā dažādu republiku vēsturiskās, politiskās un ekonomiskās īpatnības. Latvijas puse uzsvēra nepieciešamību kļūt par starptautisko tiesību subjektu. Tika panākta vienošanās turpināt jautājuma izskatīšanu dažādos aspektos ar komisiju un darba grupu piedalīšanos.
• 21. marts — LTF organizētajā jaunievēlēto Augstākās Padomes deputātu sanāksmē Zinātņu akadēmijā notika debates par ceļu uz neatkarīgu Latviju, it īpaši ar valsts varas atjaunošanu uz 1918. gada 18. novembra Latvijas Republikas platformas.
• 22.—24. marts — LTF atbalstīto deputātu iniciatīvas grupa sāka gatavot Neatkarības deklarāciju.
• 26. marts — Neatkarības deklarācijas turpmāko izstrādi pārņēma Augstākās Padomes LTF frakcijas valststiesisko jautājumu darba grupa.

• 3. aprīlis — Aģentūrai "LATINFORM" tika atjaunots vēsturiskais nosaukums "LETA".
• 5. aprīlis — Rīgas pilsētas partijas komitejas birojs pieņēma lēmumu pārtraukt pilsētas vakara avīzes "Rīgas Balss" iespiešanu, jo tā "atklāti uzstājas pret PSKP idejiski politisko līniju".
• 7. aprīlis — Alfrēds Rubiks tika iecelts par LKP pirmo sekretāru, nomainot šajā amatā Jāni Vagri.
• 21. aprīlis — Rīgā, Daugavas stadionā notika visu Latvijas PSR pašvaldību sapulce, kas deva mandātu Augstākajai Padomei 1990. gada 4. maijā pieņemt Neatkarības deklarāciju.^[2]
• 22. aprīlis — Pareizticīgo katedrālei Rīgā tika uzlikti krusti. Tos dāvināja Voldemārs un Mirdza Feldmaņi no Vācijas.
• 23. aprīlis — Vislatvijas tautas deputātu sapulce Daugavas stadionā, kurā piedalās 8086 visu līmeņu deputāti, pieņēma aicinājumu atjaunot Latvijas valstisko neatkarību.
• 24. aprīlis — Rīgā pretim Bastejkalnam atklāja no Armēnijas atvestu pieminekli — armēņu tautas dāvanu Latvijai par palīdzību pēc zemestrīces.
• 30. aprīlis — PSRS robežsargi Rīgas lidostā apcietināja darba grupas konsultantu Egilu Levitu; vēlāk viņš pēc Pilsoņu kongresa pieprasījuma tika atbrīvots, bet izraidīts no PSRS.

• 1. maijs — Rīgā tika ieviesta miltu, putraimu un makaronu izstrādājumu pārdošana par taloniem. Uz vienu cilvēku divos mēnešos bija paredzēts 1 kg putraimu, četros mēnešos — 2 kg miltu un 0,5 kg makaronu.
• 3. maijs — Latvijas PSR 12. sasaukuma Augstākā Padome sanāca uz savu pirmo sesiju. Par AP Prezidija priekšsēdētāju ievēlēja Anatoliju Gorbunovu. Augstākajā Padomē izveidojas divas frakcijas — Latvijas Tautas frontes frakcija (131 deputāts) un frakcija "Līdztiesība" (57 deputāti).
• 4. maijs — Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma "Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", atjaunojot Latvijas Republikas Satversmes darbību (par — 138, pret — nav, atturas — 1). Visā Latvijas teritorijā tiek atjaunota 1922. gada 15. februārī pieņemtās Latvijas Republikas Satversmes darbība. Latvijas valsts oficiālais nosaukums ir Latvijas Republika. Latvijas Republikas valsts varas de facto atjaunošanai nosaka pārejas periodu, kurš beidzās ar Latvijas Saeimas sasaukšanu. Pārejas periodā augstāko valsts varu Latvijā realizē Augstākā Padome. Pēc tam notika LTF rīkota manifestācija Daugavmalā.
• 7. maijs — Augstākās Padomes sēdē par Ministru prezidentu ievēlēja Ivaru Godmani.
• 10. maijs — Latvijas Rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes sēde, kurā piedalās vairāk nekā trīsdesmit uzņēmumu darba kolektīvu padomju priekšsēdētāji un direktori, pieņēma lēmumu iespējami ātri nodibināt ciešus sakarus ar jauno Latvijas valdību un AP, lai varētu aktīvi piedalīties ekonomikas atveseļošanā, ekonomiskās likumdošanas izstrādāšanā. Viņi tāpat uzskatīja par nelietderīgu Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas pastāvēšanu.
• 12. maijs — Tallinā notika pirmā triju Baltijas valstu vadītāju oficiālā tikšanās. Anatolijs Gorbunovs, Vītauts Landsberģis un Arnolds Rītels paraksta deklarāciju par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas vienprātību un sadarbību un kopīgu paziņojumu par iesaistīšanos Eiropas Drošības un sadarbības apspriedē. Tika izveidota Baltijas Valstu padome, kurā ietilpa Baltijas republiku Augstāko Padomju priekšsēdētāji un citas augstas amatpersonas pēc paša ieskata.
• 15. maijs:
  • Latvijas Ministru Padomes priekšsēdētāja 1. vietnieks Ilmārs Bišers Maskavā tikās ar prezidenta padomes locekļiem. Tikšanās laikā tika paziņots, ka 15. maija paredzētās PSRS un Latvijas sarunas nenotiks, jo Maskava nav tām gatava.
  • Notiek Interfrontes atbalstītāju — karavīru un civiliedzīvotāju uzbrukums Augstākai Padomei. OMON ar grūtībām izdevās izdzenāt mītiņa dalībniekus, kuri bija sapulcējušies pie Augstākās Padomes. Lielajā burzmā bija viens ievainotais — padomju armijas laikraksta korespondents ar lauztu ribu.
  • Latvijas Augstākā padome pieņēma lēmumu par Latvijas iedzīvotāju karaklausību.
• 23. maijs:
  • Jūrmalā nodibināja pirmo Latvijas municipālās policijas nodaļu.
  • Latvijas Ministru Padome izveidoja Latvijas Brīvprātīgo kārtības sargu štābu ar Ministru Padomes priekšsēdētāja 1. vietnieku Ilmāru Bišeru priekšgalā.
• 24. maijs — LKP CK plēnums pieņēma lēmumu ar 5. jūniju apturēt laikraksta "Cīņa" redakcijas darbu par nepakļaušanos šīs partijas organizācijas ietekmei. Tās vietā tika nolemts izdot latviešu valodā "Sovetskaja Latvija" burtiski pārcēlumu. "Cīņas" redakcijas darbinieki nolēma izdot "Neatkarīgo Cīņu".
• 26. maijs — triju Baltijas valstu ārlietu ministri Lennarts Meri, Jānis Jurkāns, Alģirds Saudargs parakstīja deklarāciju par PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova pilnvarām galotņu konferencē. Deklarācijā tika pasvītrots, ka PSRS prezidentam nav juridisku tiesību pārstāvēt trīs Baltijas valstis konferencē un viņa noslēgtie līgumi nebūs saistoši Baltijas valstīm. Baltijas valstis apsveica līgumu starp ASV un PSRS, jo tas varēja palīdzēt atjaunot Baltijas valstu neatkarību.
• 30. maijs — Latvijas AP pieņēma lēmumu par to, ka 1965.—1967. gadā notikusī LPSR avīžu un žurnālu izdevniecības nodošanu LKP CK rīcībā ir nelikumīga. Latvijas Ministru Padomei tika uzdots pārņemt savā rīcībā Preses namu.

• 4. jūnijs — Latvijas Augstākās Padomes par iekšlietu ministru apstiprināja Aloizu Vazni. Bijušais ministrs Bruno Šteinbriks, kuru atbalstīja PSRS iekšlietu ministrs V. Bakatins un Rīgas pilsētas iekšlietu pārvalde, kavēja A. Važņa stāšanos amatā. Visos Latvijas rajonos iekšlietu nodaļas atbalstīja likumīgo varu, Rīgā — gandrīz puse milicijas personālsastāva.
• 5. jūnijs — tika atjaunota Latvijas Zemnieku savienības darbība.
• 12. jūnijs — Anatolijs Gorbunovs uzstājās PSRS Federācijas padomes sēdē un uzaicināja sākt oficiālas sarunas līguma noslēgšanai par Latvijas valstiskās suverenitātes pilnīgas īstenošanas pārejas perioda tiesisko statusu. Mihails Gorbačovs pirmoreiz paziņoja, ka mērķis varētu būt suverēnu valstu savienība, un izsaka priekšlikumu uz sarunu laiku iesaldēt suverenitātes deklarāciju.
• 15. jūnijs — Par Latvijas Republikas Ministru Padomes pastāvīgo pārstāvi pie PSRS Ministru Padomes ar 31. jūliju tika nozīmēts Jānis Peters.
• 20. jūnijs — Latvijas Republikas Augstākā padome un Ministru Padome pieņēma lēmumu par jauna laikraksta "Diena" izdošanu. Par galveno redaktoru tika apstiprināts Viktors Kalniņš.
• 26. jūnijs — Latvijas AP noteica, ka Latvijas prokuratūrā, VDK, Radio un televīzijas komitejā, Tieslietu ministrijā, Iekšlietu ministrijā un tām pakļautajās iestādēs, kā arī tiesās, Latvijas Telegrāfa aģentūrā un Latvijas AP un valdības laikraksta redakcijā nedrīkst darboties sabiedriski politisko organizāciju un partiju pirmorganizācijas. Minēto valsts iestāžu vadītājiem uz amata pildīšanas laiku jāaptur sava darbība partijā vai sabiedriski politiskajās organizācijās.

• 30. jūnijs — 8. jūlijs — Latvijā notika XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki. Pirmoreiz pēckara gados tajos piedalījās visas pasaules latvieši. Uz svētkiem pulcējās 35 438 dalībnieku.
• 31. jūlijs:
  • Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma lēmumu par Latvijas Bankas izveidošanu. Tā ir nacionālo naudaszīmju emisijas centrs.
  • Tika palielinātas degvielas normas: automašīnām un motocikliem ar blakusvāģi — 40 l, motocikliem un motorlaivām — 20 l, mopēdiem, motoblokiem u.c. — 10 l, invalīdiem transportam — 60 l benzīna mēnesī.
  • Maskavā tika sāktas sarunas starp Krievijas Padomju Federatīvo Sociālistisko republiku un Latvijas Republikas delegācijām par starpvalstu līguma noslēgšanu, tika apspriestas starpvalstu attiecību pamatprincipu tēzes un tālākais sarunu process.
  • tika nodibināta neatkarīga Latvijas Žurnālistu savienība.

• 1. augusts — Latvijas AP uzstājās KPFSR AP priekšsēdētājs Boriss Jeļcins. Viņš paziņoja, ka Krievijas un Latvijas attiecības balstīsies uz līgumu, kurš tiks noslēgts bez jebkādiem iepriekšējiem noteikumiem un neatkarīgi no tā, vai Latvija parakstīs savienības līgumu.
• 3. augusts:
  • Tika pieņemts lēmums par valdības tautsaimniecības attīstības programmu.
  • Latvijas AP pieņēma paziņojumu sakarā ar Irākas karaspēka iebrukumu Kuveitā. Latvija pievienojās pasaules sadraudzības prasībai nekavējoties un bez ierunām izvest Irākas karaspēku no Kuveitas teritorijas.
• 10. augusts:
  • Rīgā un Jūrmalā notika Latvijas un KPFSR sarunu 2. raunds, kurā galīgi tika saskaņoti abu valstu attiecību galvenie principi. Līguma pamats: Krievija atzīst Latvijas neatkarību, Latvija — Krievijas suverenitāti.
  • Bijusī kinoteātra "Komjaunietis" telpās sāka darboties pirmais "Casino Riga".

1990. gada Augustā,tika atzīta deportāciju nelikumība. Bijušie deportētie varēja atgūt viņiem atņemtos īpašumus vai saņemt atlīdzību.

• 25. septembris — Latvijas Republikas Augstākā Padome Stučkas pilsētu pārdēvēja par Aizkraukli.
• 26. septembris — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu "Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā". Likums stājās spēkā ar tā pieņemšanas dienu un noteica prokuratūras organizācijas un darbības galvenos principus, kā arī prokuroru pilnvaras. Par ģenerālprokuroru iecēla Jāni Skrastiņu.
• 27. septembris — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu par uzņēmējdarbību.
• 28. septembris — uz Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju sāka darboties 10 Latvijas Republikas muitas punkti.

• 1. oktobris — uz Latviju tika atvest sagrautā Berlīnes mūra posms, kas tiek novietots pie Laimas pulksteņa.
• 8. oktobris — Rīgā sākās Pirmais pasaules latviešu juristu kongress.
• 10. oktobris — tika akreditēts Latvijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Lietuvā — pirmais Latvijas diplomātiskais pārstāvis kopš Otrā pasaules kara.
• 17. oktobris — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma paziņojumu sakarā ar PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova dekrētu par karaspēka parādēm 7. novembrī pilsētās, kur izvietoti kara apgabalu štābi. Tika uzsvērts, ka PSRS militārā spēka demonstrācija Latvijā ir pretrunā ar valsts suverenitāti, ir vērsta uz politiskās situācijas saasināšanu un vēlreiz demonstrē pasaules tautām, ka Latvija ir anektēta.
• 20. oktobris — Kultūras ministrija un "TV Panorāma" rīkoja kopīgu akciju "Latviešu tauta savai operai", vācot ziedojumus Nacionālās operas rekonstrukcijai un restaurācijai.
• 24. oktobris — Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma paziņojumu par attieksmi pret PSRS Ministru padomes 1990. gada 19. oktobra lēmumu par Vissavienības uzņēmumu pārveidošanu akciju sabiedrībā, jo runa var būt tikai par uzņēmumu atrašanos PSRS administratīvajā pakļautībā, bet ne īpašumā. Augstākā padome pieņēma lēmumu izsludināt moratoriju valsts īpašuma patvaļīgai privatizācijai, to atdodot, pārdodot vai iznomājot fiziskām un juridiskām personām.

• 2. novembris — OMON uzbruka Preses namam, apšaudīja policijas mašīnu un terorizēja Preses nama darbiniekus.
• 7. novembris — Rīgā notika armijas parāde. Omonieši uz Preses nama jumta pacēla sarkano karogu.
• 9. novembris — Jūrmalā OMON uzbruka municipālajai policijai partijas komitejas ēkas pārņemšanas laikā.
• 10. novembris — Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji noraidīja PSRS Ministru padomes priekšlikumu parakstīt savienības līgumu. Priekšlikums tika izteikts ultimatīvā formā, draudot, ka vairāk netiks piešķirta valūta izejvielu un plaša patēriņa preču iegādei, bet enerģētiskie resursi tiks pārdoti tikai par valūtu un Baltijas valstīm būs jāsamaksā daļa PSRS ārējā parāda.
• 11. novembris — Džūkstē atklāja un iesvētīja pieminekli latviešu leģionāriem.
• 14. novembris — Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma lēmumu par sevišķās nozīmes milicijas vienības un PSRS bruņoto spēku noziedzīgās darbības nepieļaujamību Latvijas teritorijā, uzdodot Ministru padomei un vietējām pašvaldībām pārtraukt jebkuru PSRS armijas vienību un PSKP organizāciju sociālo un materiālo apgādi, kamēr netiks sāktas sarunas ar PSRS par padomu bruņoto spēku statusu Latvijā.
• 16. novembris — PSRS prezidents Mihails Gorbačovs savā runā Augstākās padomes sesijā nosodīja Latvijas Augstākās padomes lēmumu par karaspēka daļu apgādes pārtraukšanu un norādīja, ka jāsauc pie atbildības tās republikas, kuru dēļ Vissavienības fondos nenonāk pārtika, nauda un patēriņa preces. Galvenās vaininieces esot Baltijas valstis. Gorbačovs norādīja, ka līdz jaunā savienības līguma parakstīšanai ir jāpasludina moratorijs visiem strīdiem, jāatgriežas pie PSRS Konstitūcijas un likumiem. Gorbačovam savā runā oponēja Anatolijs Gorbunovs.
• 17. novembris — Mihails Gorbačovs atkārtoti aicināja Anatoliju Gorbunovu un Ivaru Godmani noslēgt savienības līgumu, bet pēc atteikuma saņemšanas sāka ekonomisko blokādi.
• 20. novembris — Augstākā Padome pieņēma likumu par Uzņēmumu reģistru.
• 21. novembris:
  • Augstākā Padome nosūtīja Gorbačovam aicinājumu pārtraukt militāru iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās un izvest Rīgā dislocētās OMON vienības.
  • Baltijas valstu padome pieņēma aicinājumu PSRS Augstākajai Padomei, kurā atsakās pievienoties savienības līgumam, bet ir gatavas noslēgt līgumus ar padomju republikām par politiskajām attiecībām un ekonomisko sadarbību.
• 23. novembris — iznāca laikraksta Diena pirmais numurs.^[3]
• 25. novembris — PSRS un LPSR konstitūciju un pilsoņu tiesību aizstāvēšanas komiteja tika pārveidota par Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteju.
• 29. novembris — tika pieņemts likums "Par valsts pensijām".
• 30. novembris — Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera atjaunoja šķīrējtiesu.

• 1. decembris:
  • Darbību sāka Latvijas kompartijas dibinātā raidstacija "Sodružestvo".
  • Cēsīs notika LSDSP 21. kongress, par partijas priekšsēdētāju ievēlēja Uldi Bērziņu.
  • Viļņā notika pirmā Igaunijas, Lietuvas, Latvijas parlamentu kopīgā sēde, kurā Baltijas valstu Augstāko padomju priekšsēdētāji parakstīja aicinājumu pasaules valstu parlamentiem izmantot savu ietekmi, lai Padomju Savienība atteiktos no draudu, ekonomiska un militāra spiediena politikas uz Baltijas valstīm un nekavējoties sāktu sarunas par to neatkarības atzīšanu, kā arī lai tiktu noteikti PSRS armijas izvešanas termiņi no Baltijas valstīm.
• 2. decembris — Latviešu dokumentālā filma "Šķērsiela" Glāzgovā Skotijā saņēma Eiropas kino balvu "Fēlikss".
• 5. decembris:
  • LR Augstākā padome pieņēma likumu "Par akciju sabiedrībām".
  • Naktī Bauskas rajona Codes Budku kapos, Tukuma rajona Džūkstē, Jaunpils Saulīšu kalnā un Cēsu rajona Mores pagastā tika uzspridzināti pieminekļi latviešu leģionāriem. Iespējams, sprādziens inspirēts ar PSRS aizsardzības ministra Dmitrija Jazova pavēli, kas pieļāva armijas iejaukšanos civilajās lietās, tostarp nosakot, kādus pieminekļus atstāt republikas teritorijā.
• 6. decembris — Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteja aicināja PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu ieviest Latvijas teritorijā prezidenta pārvaldi sakarā ar "efektīva pretdarbības mehānisma trūkumu pret Latvijas augstāko varas orgānu antikonstitucionālo darbību".
• 12. decembris:
  • Plkst. 3.10 nogranda sprādziens pie toreizējā Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) Centrālās komitejas (CK) sabiedriski politiskā centra ēkas Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 5.
  • LTF pieņēma paziņojumu visiem Latvijas neatkarības atbalstītājiem sakarā ar reakcionāro spēku aktivizēšanos republikā. Notika sprādziens pie Politiskās izglītības (tagad Kongresu) nama, kam seko sprādzienu sērija Rīgā.
  • Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu "Par valsts uzņēmumu".
• 22. decembris — Baltijas kara apgabala dažādu militāro aprindu pārstāvji kongresa laikā aiz slēgtām durvīm izstrādāja plānu, kā X stundā neitralizēt Latvijas parlamentu.
• 27. decembris — akcionāru sapulcē tika pieņemts lēmums dibināt AS "Preses nams".

• "Ievas paradīzes dārzs" (režisors Arvīds Krievs)

• 5. janvāris — Edgars Rūtiņš, šķēpmetējs
• 12. janvāris — Kristaps Priedēns, futbolists
• 27. janvāris — Nauris Grīnvalds, hokejists
• 29. janvāris — Anete Šteinberga, basketboliste
• 2. marts — Agnese Koklača, kamaniņu braucēja
• 14. marts — Gvido Kauss, hokejists
• 1. aprīlis — Jurijs Hlibovs, futbolists
• 13. aprīlis — Anastasija Sevastova, tenisiste
• 29. aprīlis — Evita Trušele, šķēpmetēja
• 23. maijs — Toms Stālmanis, basketbolists
• 2. jūnijs — Kirils Ševeļovs, futbolists
• 7. jūnijs — Igors Labuts, futbolists
• 27. jūnijs — Roberts Bukarts, hokejists
• 24. jūlijs — Arevšats Hačatrjans, futbolists
• 14. septembris — Deniss Tarasovs, futbolists
• 30. septembris — Miks Indrašis, hokejists
• 5. decembris — Armands Pētersons, futbolists

• 26. marts — Bruno Kalniņš, politiķis (dzimis 1899. gadā)
• 7. maijs — Ādolfs Šilde, vēsturnieks (dzimis 1907. gadā)
• 17. jūnijs — Aleksandrs Leimanis, kinorežisors (dzimis 1913. gadā)
• 28. oktobris — Ita Kozakeviča, žurnāliste, sabiedriska darbiniece (dzimusi 1955. gadā)

• Latvija
• Latvijas vēsture
• Latvijas klimats

• Rīga, brauciens ar tramvaju 1990. gadā, youtube.com