Latvijas ģerbonis

Jau emblēmā, ko nosacīti var uzskatīt par pirmo Latvijas valsts ģerboni, bija attēlota lecoša saule. Pastāvēja uzskats, ka tās 19 stari simbolizē atdzimušo Latviju ar tās 19 apriņķiem (vecākos zīmējumos saulei 17 stari, jo tad bija tikai 17 apriņķu). Saulīte tika izmantota arī Pirmā pasaules kara laika latviešu strēlnieku simbolikā.^[2]

Sarkanā lauva sudraba laukā ņemta no agrākās Kurzemes hercogistes ģerboņa un simbolizē Kurzemi un Zemgali. Parasti ģerboņos lauva izteic spēku, stiprumu, izturību.

Kurzemes un Zemgales hercogiste pastāvēja no 1561. līdz 1795. gadam kā Polijas—Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts.

Sudraba grifs ar zobenu ķetnā ir nācis no Pārdaugavas Livonijas hercogistes ģerboņa un tagad simbolizē Vidzemi un Latgali. Parasti ģerboņos grifs izteic gudrību un rosīgumu.

Pēc Livonijas Konfederācijas sabrukuma un Viļņas ūnijas noslēgšanas 1561. gadā Vidzemi un Latgali pievienoja Lietuvai.

1566. gada 26. decembrī apstiprināja jaunās Livonijas hercogistes ģerboni, kas bija patapināts no iepriekšējā Livonijas valdnieka arhibīskapa Brandenburgas Vilhelma ģerboņa: sarkanā laukā uz labo pusi ejošs ar zeltu kronēts sudraba grifs ar zobenu labajā ķetnā, kam uz krūtīm monogramma "SA" (Sigismunds Augusts). Šis ģerbonis kļuva par pamatu arī Livonijas pārvaldnieka Jāņa Hodkeviča pēcteču — Hodkeviču dzimtas ģerbonim. 1629. gadā Pārdaugavas hercogiste bija sadalīta, Vidzemi pievienojot Zviedrijai, bet Latgali atstājot Polijai.

Trīs zelta zvaigznes virs vairoga simbolizē trīs Latvijas provinces: Kurzemi ar Zemgali (abas bieži uzskata par vienu kopēju provinci), Vidzemi un Latgali.

Ģerboņa greznojumam izlietoti ozola zari — sens latviešu vīrišķības un izturības simbols.

Saskaņā ar "Noteikumi par Latvijas valsts ģerboņa un Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu heraldisko krāsu toņiem un grafiskajiem apzīmējumiem" ģerboņa krāsām jāatbilst šādiem trīs krāsu modeļi skalas parametriem.

Latvijas valsts pirmo 'ģerboni' (emblēmu, jo tā neatbilda heraldikas standartiem) īsi pēc Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas 1918. gada 6. decembrī pieņēma Tautas padome. Latvijas valstiskumu simbolizēja emblēmā esošā Saule. Stilizētu Saules attēlu Pirmā pasaules kara laikā kā atšķirības un tautiskās piederības zīmi sāka izmantot Krievijas Impērijas armijā iesauktie latviešu karavīri — latviešu strēlnieki. Pirmā pasaules kara laikā Saules attēlu veidoja ar 17 (vēlāk - 19) stariem, kas simbolizēja 17 latviešu apdzīvotos apriņķus. Saules diska apakšējo malu sedza nacionālās krāsas, bet tā centrā bija burts L (valsts nosaukuma sākumburts) un trīs piecstarainas zvaigznes, kas simbolizēja trīs Latvijas vēsturiskos novadus — Kurzemi, Vidzemi un Latgali. Šāda emblēma bija arī Tautas padomes, Satversmes sapulces un visu citu valsts iestāžu un karaspēka daļu zīmogos. Nedaudz atšķirīgs valsts emblēmas attēla variants bija uz mākslinieka Viļa Krūmiņa zīmētās 10 rubļu un arī uz 50 rubļu naudaszīmes, kas abas iespiestas Rīgā 1919. gadā. Atšķirīgs no abiem iepriekš minētajiem bija pirmā valsts 'ģerboņa' attēls, kas iespiests uz Latvijas diplomātiskajām pasēm. Tajā visi emblēmas elementi attēloti uz vairoga, ko apņem divi zem tā sakrustoti un ar lenti saistīti ozolzari.^[4] 1920. gadā sanākot Satversmes sapulcei, tās sēžu zāli Vidzemes bruņniecības namā rotāja ģerbonim līdzīga emblēma bez L burta, bet ar tautastērpos ģērbtu vīrieti un sievieti kā vairoga turētājiem.

1921. gadā apstiprināto Latvijas valsts ģerboni izstrādāja latviešu mākslinieks Rihards Zariņš, tomēr faktiski tā pamatmetu veidoja Vilhelms Krūmiņš, kas tolaik vēl bija students. Ģerbonis apvieno gan Latvijas valstiskuma simboliku, gan senus vēsturisko novadu simbolus, kas radušies jau 16. gadsimtā. Kurzemi simbolizē sarkans lauva, kas Kurzemes hercogistes ģerbonī parādījās jau 1569. gadā. Vidzemi un Latgali simbolizē grifs (teiksmains spārnots sudrabots zvērs ar ērgļa galvu), kas Pārdaugavas Livonijas hercogistes ģerbonī parādījās 1566. gadā.

Latvijas Skautu centrālā organizācija vismaz līdz 1935. gadam bija vienīgā organizācija, kuras karogā bija Latvijas lielais ģerbonis.^[5]

Latvijas valsts ģerboņa lietošana ir stingri reglamentēta. Lieto trīs veida valsts ģerboņus: lielo, mazo papildināto un mazo ģerboni. Lielo ģerboni, piemēram, atļauts lietot Valsts prezidentam, parlamentam (Saeimai), Ministru prezidentam, Ministru kabinetam, ministrijām, Augstākajai tiesai, Ģenerālprokuratūrai, kā arī Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām.

Mazo papildināto ģerboni atļauts lietot iestādēm, kas atrodas Parlamenta, Ministru kabineta un ministriju tiešā pakļautībā vai pārraudzībā.

Savukārt mazo ģerboni drīkst lietot, piemēram, uz Latvijas mācību iestāžu izdotajiem iegūto izglītību apliecinošiem dokumentiem, to drīkst lietot arī pārējās valsts iestādes un pašvaldības.

Latvijas Republikas mazo papildināto ģerboni drīkst lietot:

• Saeimas Kanceleja
• Valsts prezidenta Kanceleja
• Valsts kanceleja
• Saeimas ievēlētas vai apstiprinātas institūcijas vai amatpersonas
• Iestādes, kuras atrodas Ministru kabineta un ministriju tiešā pakļautībā vai pārraudzībā
• Ministrijas
• Valsts kontroles,
• Augstākās tiesas
• Ģenerālprokuratūras
• Latvijas Bankas struktūrvienības
• Apgabaltiesas, rajonu (pilsētu) tiesas
• Apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļas
• Dzimtsarakstu iestādes
• Prokuratūras iestādes
• Zvērināti notāri
• vēlēšanu komisijas
• Publisko tiesību pašpārvaldes autonomie subjekti
• Papildināto mazo valsts ģerboni drīkst lietot uz diplomiem, apliecībām, atestātiem, kurus izdevušas izglītības iestādes, izņemot augstskolas, un kuri apliecina izglītības vai kvalifikācijas ieguvi pēc akreditētas izglītības programmas.

Mazo valsts ģerboni ir tiesīgas lietot valsts iestādes un tās pašvaldības, kurām nav sava apstiprināta ģerboņa, kā arī pašvaldību un citu publisko institūciju iestādes.

• Latvijas Republikas karogs

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Latvijas ģerbonis.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Likums “Par Latvijas valsts ģerboni”. Latvijas Saeima.
• Iepazīsti Latvijas valsts ģerboni! Latvijas Republikas Valsts kanceleja. 2014. gada 18. novembris.