Mihails Fjodorovičs Romanovs

Dzimis Maskavā bajāra Fjodora Romanova un viņa sievas Ksenijas Šestovas ģimenē. Juku laikā kopā ar pārējiem Romanovu dzimtas pārstāvjiem krita nežēlastībā, cars Boriss Godunovs viņa tēvu Fjodoru ar varu piespieda kļūt par mūku Filaretu, bet māti Kseniju — par mūķeni Marfu. No izsūtījuma ģimeni atsauca Viltusdmitrijs I. Viņa tēvs Filarets 1605. gadā kļuva par Rostovas metropolītu, bet 1619. gadā par Maskavas patriarhu.

Zemstes saeima 16 gadus veco Mihailu Fjodoroviču 1613. gada 21. februārī izvēlējās par caru un 11. jūlijā kremļa Uspenskas katedrālē viņu kronēja. Ietekmīgās bajāru dzimtas izvēlējās Mihailu kā potenciāli vāju un viegli vadāmu valdnieku. Līdz 1619. gadam Mihaila vietā kā reģente valdīja viņa māte un kā padomdevēji viņas radinieki no bajāru Saltikovu dzimtas, savukārt laikā no 1619. līdz 1633. gadam — no lietuviešu-poļu gūsta atgriezies tēvs, patriarhs Filarets kura tituls bija "Lielais valdnieks" (kr. Великий Государь). Šīs divvaldības laikā visi valsts likumi tika izsludināti "cara un viņa svētības Maskavas un visas Krievzemes patriarha vārdā".

1625. gadā Mihails Fjodorovičs pasludināja sevi par "Viskrievijas patvaldnieku" (krievu: Самодержавец Всеросийский). 1626. gadā cars apprecējās ar Jevdokiju Steršņovu, ar kuru viņam bija desmit bērni, no kuriem pilngadību sasniedza trīs meitas un troņmantinieks Aleksejs.

Miris 49 gadu vecumā 1645. gada 13. jūlijā.

• 1617. gada 27. februārī izbeidza karu ar Zviedriju, noslēdzot Stolbovas miera līgumu.
• 1632. gadā pēc cara rīkojuma Tulā atvēra Krievijā pirmo metālapstrādes rūpnīcu.
• 1631.-1634. gados reorganizēja armiju, ieviešot reitaru, dragūnu un zaldātu pulkus.

Kā Krievijas cars Mihails Romanovs 1614. gadā dokumentus parakstīja arī kā "Livonijas lielkņazs", lietojot pilno titulu: "No Dieva žēlastības dižais valdnieks visas Kriezemes cars un lielkņazs Mihails Fjodorovičs, Vladimiras, Maskavas, Novgorodas patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Pleskavas kungs un Smoļenskas, Tveras, Jugras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. valstu lielkņazs, Novagorodas lejaszemes, Čerņigovas, Rjazaņas, Polockas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Livonijas, Udoras, Obdoras, Kondijas lielkņazs, visas Sibīrijas zemes un ziemeļu zemes pavēlnieks un Ivērijas zemes, Kartvelas un Gruzijas caru, un Kabardijas zemes, Čerkasu un Kalnu kņazu pavēlnieks un kungs un daudzu citu valstu kungs un īpašnieks."

(krievu: Божиею милостию, Великий Государь Царь и Великий Князь Михаил Федорович, всея Руси Самодержец Владимирский, Московский, Новгородский, Царь Казанский, Царь Астраханский, Государь Псковский и Великий Князь Смоленский, Тверский, Югорский, Пермский, Вятский, Болгарский и иных Государь и Великий Князь Новагорода Низовския земли, Черниговский, Рязанский, Полоцкий, Ростовский, Ярославский, Белоозерский, Лифляндский, Удорский, Обдорский, Кондийский, и всея Сибирския земли и Северныя страны Повелитель и Государь Иверския земли, Карталинских и Грузинских царей и Кабардинския земли, Черкасских и Горских Князей и иных многих государств Государь и Обладатель.)

"Livonijas lielkņaza" tituls bija ekvivalents Livonijas Karalistes karaļa titulam, ko cars Ivans IV bija piešķīris savam vasalim Dānijas princim Magnusam un vēlāk to atņēmis. Tas liecināja, ka Krievijas cari saglabāja pretenzijas uz Zviedru Vidzemes un poļu Inflantijas zemēm. Stolbovas miera līgumā 1614. gadā ar Zviedriju, Mihails Fjodorovičs atteicās no pretenzijām uz Livonijas zemēm un turpmāk dokumentus parakstīja jau bez Livonijas pieminēšanas.^[1]

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mihails Fjodorovičs Romanovs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Romanovu dzimtas mājas lapa
• Romanovu ģeneoloģija