Viltusdmitrijs I

Viņa patiesā izcelsme nav zināma. 1603. gadā viņš aizbēga uz Lietuvas dižkunigaitiju un pārgāja katolicismā. 1604. gadā viņu pasludināja par cara Ivana IV dēlu Dmitriju, kurš izglābies no nogalināšanas 1591. gadā un līdz 1600. gadam dzīvojis klosterī.

1604. gada jūnijā kopā ar 3500 karavīriem pasludinātais carevičs Dmitrijs no Polijas-Lietuvas kopvalsts pakļautībā esošās Ukrainas teritorijas uzsāka karagājienu uz Maskavu. Uzzinājis par jauno troņmantnieku, cars Boriss Godunovs paziņoja, ka viņš ir bēguļojošs mūks Grigorjs Otrepjevs, kas ilgstoši bija viena no galvenajām versijām par Viltusdmitrija izcelsmi. Nemiernieki uzvarēja valdības karaspēku pie Čerņigovas, pēc tam tiem piebiedrojās citi cara Borisa pretinieki. Otrajā kaujā 1605. gada sākumā uzvarēja valdības karaspēks, bet drīz kļuva zināms par cara Borisa pēkšņo nāvi. Krievu armijā pārgāja troņa pretendenta pusē un devās uz Maskavu. 1605. gada 20. jūnijā Dmitrijs triumfāli iegāja Maskavā, kur bajāri bija jau nogalinājuši cara Borisa dēlu Fjodoru. Nākamajā dienā viņu kronēja par caru Dmitriju I. 1605. gada novembrī viņš karaļa Sigismunda III Vāsas klātbūtnē Krakovā salaulājās ar katoļticīgo Marinu Mņišeku, ceremonija tika atkārtota 1606. gada 8. maijā par spīti tam, ka viņa atteicās pāriet pareizticībā. Tas izsauca reliģiskos nemierus, un 1606. gada 17. maijā viņu nogalināja bajāra Vasilija Šuiska organizētas sacelšanās laikā.

Tomēr pēc bajāra Šuiska ievēlēšanas par caru Vasiliju IV 1607. gadā uzradās troņa pretendents, kurš atkal apgalvoja, ka ir no nāves izglābies cars Dmitrijs Ivanovičs. Ar kazaku un Jana Pjotra Sapjehas vadītā karaspēka palīdzību viņš gatavojās iekarot Maskavu. Tā kā viņa kara apmetne tika ierīkota Tušinā, viņa ienaidnieki viņu nodēvēja par "Tušinas zagli" jeb Viltusdmitriju II. Pēc sakāves viņu nogalināja 1610. gada 11. decembrī Kalugas pilsētā.

1611. gada 28. martā Ivangorodā pie Narvas sevi par caru Dmitriju Ivanoviču pasludināja Krievijas troņa pretendents Viltusdmitrijs III, kurš apgalvoja, ka ir izglābies no nāves Kalugā. 1612. gadā viņu par caru atzina Pleskavas pilsoņi, tādēļ vēlāk viņš ieguva palamu "Pleskavas zaglis". 1. jūlijā viņu apcietināja un Maskavā izpildīja nāves sodu.

Kronēšanas ceremonijā 1605. gada jūlijā Krievijas caram Dmitrijam piešķīra šādu pilno titulu:

"No Dieva žēlastības cars un lielkņazs Dmitrijs Ivanovičs, visas Krievijas, Vladimiras, Maskavas, Novgorodas patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Sibīrijas cars, Pleskavas kungs un Smoļenskas, Tveras, Jugras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. valstu lielkņazs, Ņižņijnovgorodas, Čerņigovas, Rjazaņas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Udoras, Obdoras, Kondijas valdnieks un lielkņazs, visas Ziemeļu zemes pavēlnieks un Ivērijas zemes, Kartvelas un Gruzijas caru, un Kabardijas zemes, Čerkesu un Kalnu kņazu kungs un daudzu citu valstu kungs un īpašnieks."

(krievu: Божiею милостiю Великого Государя Царя и Великого Князя Дмитрiя Ивaнoвича, всеа Русiи Самодержца, Владимерского, Московского, Новгородского, Царя Казанского, Царя Астраханского, Царя Сибирского, Государя Псковскаго и Великого Князя Смоленского, Тверского, Югорского, Пермского, Вятского, Болгорского и иныхъ, Государя и Великого Князя Новагорода Низовскiе земли, Черниговского, Резанского, Ростовского, Ярославского, Бђлоозерского, Удорского, Обдорского, Кондiйского, и всея Сђверные страны Повелителя, и Государя Иверскiе земли, Грузинскихъ царей, и Кабардинскiе земли, Черкаскихъ и Горскихъ князей и иныхъ многихъ Государствъ Государя и Облаадетеля.)^[1]