declamaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
Etymology
Future active participle of dēclāmō.
Participle
dēclāmātūrus (feminine dēclāmātūra, neuter dēclāmātūrum); first/second-declension participle
- about to declame
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dēclāmātūrus | dēclāmātūra | dēclāmātūrum | dēclāmātūrī | dēclāmātūrae | dēclāmātūra | |
| Genitive | dēclāmātūrī | dēclāmātūrae | dēclāmātūrī | dēclāmātūrōrum | dēclāmātūrārum | dēclāmātūrōrum | |
| Dative | dēclāmātūrō | dēclāmātūrō | dēclāmātūrīs | ||||
| Accusative | dēclāmātūrum | dēclāmātūram | dēclāmātūrum | dēclāmātūrōs | dēclāmātūrās | dēclāmātūra | |
| Ablative | dēclāmātūrō | dēclāmātūrā | dēclāmātūrō | dēclāmātūrīs | |||
| Vocative | dēclāmātūre | dēclāmātūra | dēclāmātūrum | dēclāmātūrī | dēclāmātūrae | dēclāmātūra | |