Latin

edit

Etymology

edit

From dē- +‎ linquō.

Pronunciation

edit

Verb

edit

dēlinquō (present infinitive dēlinquere, perfect active dēlīquī, supine dēlictum); third conjugation

  1. to fail in one's duty
    Synonyms: discēdō, dēficiō, cadō, dēsum
    Antonyms: perficiō, impetrō, perpetrō, ēvincō
  2. to be wanting, lacking
    Synonyms: careō, egeō, indigeō, deficiō, dēsum, cessō, perdō
    Antonyms: flōreō, niteō, abundō, affluō
  3. to transgress, offend, err
    Synonyms: violō, peccō
  4. to commit a fault, do something wrong
    Synonyms: lābor, errō, committō, offendō

Conjugation

edit
   Conjugation of dēlinquō (third conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēlinquō dēlinquis dēlinquit dēlinquimus dēlinquitis dēlinquunt
imperfect dēlinquēbam dēlinquēbās dēlinquēbat dēlinquēbāmus dēlinquēbātis dēlinquēbant
future dēlinquam dēlinquēs dēlinquet dēlinquēmus dēlinquētis dēlinquent
perfect dēlīquī dēlīquistī dēlīquit dēlīquimus dēlīquistis dēlīquērunt,
dēlīquēre
pluperfect dēlīqueram dēlīquerās dēlīquerat dēlīquerāmus dēlīquerātis dēlīquerant
future perfect dēlīquerō dēlīqueris dēlīquerit dēlīquerimus dēlīqueritis dēlīquerint
passive present dēlinquor dēlinqueris,
dēlinquere
dēlinquitur dēlinquimur dēlinquiminī dēlinquuntur
imperfect dēlinquēbar dēlinquēbāris,
dēlinquēbāre
dēlinquēbātur dēlinquēbāmur dēlinquēbāminī dēlinquēbantur
future dēlinquar dēlinquēris,
dēlinquēre
dēlinquētur dēlinquēmur dēlinquēminī dēlinquentur
perfect dēlictus + present active indicative of sum
pluperfect dēlictus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēlictus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēlinquam dēlinquās dēlinquat dēlinquāmus dēlinquātis dēlinquant
imperfect dēlinquerem dēlinquerēs dēlinqueret dēlinquerēmus dēlinquerētis dēlinquerent
perfect dēlīquerim dēlīquerīs dēlīquerit dēlīquerīmus dēlīquerītis dēlīquerint
pluperfect dēlīquissem dēlīquissēs dēlīquisset dēlīquissēmus dēlīquissētis dēlīquissent
passive present dēlinquar dēlinquāris,
dēlinquāre
dēlinquātur dēlinquāmur dēlinquāminī dēlinquantur
imperfect dēlinquerer dēlinquerēris,
dēlinquerēre
dēlinquerētur dēlinquerēmur dēlinquerēminī dēlinquerentur
perfect dēlictus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēlictus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present dēlinque dēlinquite
future dēlinquitō dēlinquitō dēlinquitōte dēlinquuntō
passive present dēlinquere dēlinquiminī
future dēlinquitor dēlinquitor dēlinquuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēlinquere dēlīquisse dēlictūrum esse dēlinquī dēlictum esse dēlictum īrī
participles dēlinquēns dēlictūrus dēlictus dēlinquendus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dēlinquendī dēlinquendō dēlinquendum dēlinquendō dēlictum dēlictū
edit

Descendants

edit

References

edit
  • delinquo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • delinquo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • delinquo in Dizionario Latino, Olivetti
  • delinquo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

edit

Verb

edit

delinquo

  1. first-person singular present indicative of delinquir