Kostarika

Kostarikas Republika
Kostarikas Republika República de Costa Rica
Karogs	Ģerbonis
	Himna: Vivan siempre el trabajo y la paz;
	Location of Kostarika Kostarika Ziemeļamerikas kontinentā.
Galvaspilsēta; (un lielākā pilsēta)	Sanhosē; 100) 9°55′N 84°4′W / 9.917°N 84.067°W
Valsts valodas	spāņu valoda
Etniskās grupas	96% baltādainie; 3% melnādainie; 1% indiāņi
Valdība	Prezidentāla republika
Neatkarība
Platība
Iedzīvotāji
IKP (PPP)	2015. gada aprēķins
Džini koef. (2009)	40,7
TAI (2014)	▲0,766 (augsts) (69.)
Valūta	Kostarikas kolons (CRC)
Laika josla	(UTC-6)
Interneta domēns	.cr
ISO 3166-1 kods	188 / CRI / CR
Tālsarunu kods	+505

Kostarika (spāņu: Costa Rica), oficiāli Kostarikas Republika (República de Costa Rica) ir Centrālamerikas valsts. To dienvidrietumos apskalo Klusais okeāns, bet ziemeļaustrumos to apskalo Karību jūra. Kostarika atrodas starp Panamu un Nikaragvu. Valsts administratīvais un kultūras centrs ir Kostarikas galvaspilsēta Sanhosē, kurā dzīvo ap 900 000 iedzīvotāju. Tā ir ESAO, ANO un Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts.

Ģeogrāfija

Kostarikas augstākais kalns ir 3 819 m augstais Kerro Čirripo. Kostarikā ir vairāk kā 200 upju. Kostarikā ir visas valsts mēroga tropu dabas aizsardzības rezervāti — šeit sastopamas 850 putnu sugas, tropu mežos var novērot lielu dzīvās dabas daudzveidību. Nelielās valsts teritorijā atrodas 120 vulkāni un novērojama aktīva vulkānu darbība. Lietus sezonā no maija līdz novebrim zemienēs notiek plūdi. Savukārt tādas dabas katastrofas kā viesuļvētras un zemestrīces novērotas reti. Kostarika atrodas zemes šaurumā, kas savieno Ziemeļameriku ar Dienvidameriku.

Iedzīvotāji

No 4 miljoniem kostarikāņu vairākums (94%) ir eiropiešu ieceļotāju pēcteči — baltādainie un metisi. Apmēram 3% ir melnādainie, 1% — indiāņi, 1% — ķīnieši, bet atlikušie iedzīvotāji (1%) ir citu etnisko grupu pārstāvji. Vairākums iedzīvotāju ir kristieši — 76% ir katoļticīgie, bet 16% — protestanti. 5% iedzīvotāju pieder citām reliģijām, bet 3% ir neticīgie. Bez oficiālās spāņu valodas, izplatīts ir arī vietējais kreols un angļu valoda. Vidējais mūža ilgums ir 76,8 gadi.

Izglītība

Rakstītprasmes līmenis ir 96%. Skolas ir visā valstī. Šeit ir arī privātskolas. Izglītība līdz 15 gadu vecumam ir obligāta un bez maksas. Te atrodas Centrālamerikas Universitāte.

Veselība

Valstī ir labi attīstīta veselības aprūpes sistēma; tai tiek tērēti aptuveni 25% no valsts izdevumiem. Izplatīta malārija. Kukaiņi, smilšu mušas pārnēsā slimības. Zemā ūdens kvalitāte var izraisīt dizentēriju, pārtikā var lietot tikai attīrītu ūdeni. Medicīnas iestādes ir lielākajās pilsētās.

Ekonomika

62% iedzīvotāju ir nodarbināti pakalpojumu sektorā, 30% — ražošanas sektorā, bet 8% nodarbināti lauksaimniecībā. Galvenās eksporta preces ir kafija un banāni, kas veido apmēram pusi valsts eksporta. Lielo boksītu iegulu dēļ ir attīstījusies alumīnija ražošanas industrija. Nelielos daudzumos iegūst arī zeltu, dzīvsudrabu, sudrabu un mangānu.

Pateicoties lietus mežiem un bagātajai dzīvnieku pasaulei, Kostarika 20. gadsimta astoņdesmitajos gados kļuva populāra tūristu vidū. Lai gan augošā noziedzības līmeņa dēļ tūristu interese ir mazinājusies, Kostarika ir tūristu visapmeklētākā valsts Centrālamerikā, kuru 2007. gadā apmeklēja 1,9 miljoni tūristu.

Nacionālā virtuve

Daudzi Kostarikas nacionālie ēdieni tiek gatavoti no pupiņām un rīsiem, izvairoties no garšvielu lietošanas. Viens no nozīmīgākajiem ēdieniem ir Gallo pinto, ko gatavo no ceptiem rīsiem un melnajām pupiņām. Tradicionāls pusdienu ēdiens ir "Casado", kuru gatavo no rīsiem un pupiņām, kas papildināti ar kāpostu un tomātu salātiem, ceptiem dārzeņiem un gaļu. Uzturā lieto arī zivis. Kostarikas klimats atļauj augt daudziem eksotiskiem augļiem — arbūziem, melonēm, ananasiem, mango utt. Kostarikas nacionālie dzērieni ir "Horchata" — rīsu dzēriens ar kanēļa piedevu, cukurniedru liķieris "Guaro" un kafija pagatavota visdažādākajos veidos.