Pāriet uz saturu

Zebras

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Zebra)
Zebras
Hippotigris un Dolichohippus
Zebras
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaNepārnadži (Perissodactyla)
DzimtaZirgu dzimta (Equidae)
ĢintsZirgi (Equus)
Iedalījums
  • Zebru apakšģints (Hippotigris)
  • Tuksneša zebru apakšģints (Dolichohippus)
Zebras Vikikrātuvē

Zebras ir Āfrikā dzīvojoši zirgu dzimtas (Equidae) dzīvnieki, kas pazīstami sava melni-balti svītrotā krāsojuma dēļ. To svītras ir unikālas katram indivīdam.[1] Zebras, kā visi zirgu dzimtas pārstāvji, ir sabiedriski dzīvnieki un mēdz veidot gan mazākus harēmus, gan lielus barus. Zebras parasti ir 2,3 m garas un 1,25—1,50 m augstas skaustā, to svars ir apmēram 300—400 kg. Svītrojuma raksts ķermenim un krēpēm ir vienots. Krēpes ir īsas un vertikāli stāvošas. Zebras, atšķirībā no saviem radiniekiem — zirgiem un ēzeļiem, nekad nav kļuvušas par īstiem mājdzīvniekiem.

Izšķir 3 veidu zebras: tuksneša zebras (Equus grevyi), kas pieder tuksneša zebru apakšģintij (Dolichohippus), līdzenumu zebras (Equus quagga) un kalnu zebras (Equus zebra), kas pieder zebru apakšģintij (Hippotigris). Zebru apakšģints dzīvnieki ir ļoti attāli radinieki tuksneša zebrām. Pēdējās ir līdzīgākas ēzeļu apakšģintij (Asinus), toties līdzenuma un kalnu zebras ir līdzīgākas zirgu apakšģintij (Equus).

Zebras dzīvo gan savannā, gan mežos, gan krūmājos, sastopamas līdzenumos un kalnos, bet to dzīves telpa ir apdraudēta, izplešoties cilvēku saimnieciskajai darbībai. Zebras ir arī iecienīts malumednieku mērķis, jo viņu skaistās ādas daudzi cilvēki vēlas redzēt savās mājās uz grīdas vai sienām. Visvairāk ir apdraudētas tuksnešu zebras un kalnu zebras. Līdzenumu zebrām ir plašākas iespējas atrast drošu dzīves vietu.

Vārds "zebra" ir cēlies no vecās portugāļu valodas — zevra, kas nozīmē savvaļas ēzelis.

Zebras kā apakšģints zirgu ģintij ir radušās apmēram pirms 4 miljoniem gadu. Zinātnieki ir pārliecināti, ka pirmā bija tuksneša zebra. ASV Aidaho štatā ir atrasti sena dzīvnieka kauli, kas pēc struktūras ir līdzīgi mūsdienu tuksneša zebras kauliem. Skeleta uzbūve ir kompakta, līdzīga zebrām, bet galva īsa un šaura, līdzīga ēzeļiem. Arī tuksneša zebrām galvaskauss ir līdzīgs ēzeļu galvaskausam.[2]

Zebra ar kumeļu sausu koku mežā
Zebra ir melna ar baltām svītrām

Zebras ir melni vai tumši dzīvnieki ar baltām svītrām. Uz to vēderiem ir liels balts laukums. Dažām zebrām ir brūnas strīpas, kas "kā ēna" atrodas starp melnajām un baltajām.[3] Zebras uzskata par tumšiem dzīvniekiem ar baltām svītrām (nevis otrādāk) vairāku iemeslu dēļ:[4]

  1. Baltiem dzīvniekiem būtu ļoti grūti izdzīvot Āfrikas līdzenumos un mežos.
  2. Līdzenuma zebrām var skaidri redzēt, ka baltais raksts ir uz tumša fona.
  3. Ja laukums starp krāsainajām svītrām kļūst relatīvi plats, tad laukums zaudē savu intensitāti.

Fakts, ka lielākajai daļai zebru ir balts vēders, nenozīmē, ka zebras ir baltas ar tumšām svītrām, jo lielākajai daļai savvaļas dzīvnieku ir gaiši vai balti vēderi un kājas.

Svītras vienmēr ir vertikālas uz galvas, pleciem un kopumā uz ķermeņa, jauktas ar horizontālām svītrām uz gurniem un kājām. Daži zoologi uzskata, ka svītras strādā kā kamuflāža. Pirmkārt, vertikālās svītras palīdz zebrai noslēpties augstajā savannas zālē, kas pirmajā mirklī šķiet absurdi, jo zāle nav ne balta, ne melna. Bet zebras galvenais ienaidnieks lauva ir krāsu akla. Teorētiski, ja zebra stāv nepakustoties zālē, tad lauva to nevar ieraudzīt. Turklāt zebras ir bara dzīvnieki, un, ja daudzi strīpaini dzīvnieki stāv viens pie otra, plēsējam ir grūti izšķirt, kur viens dzīvnieks sākas un kur beidzas. Bars tam var izskatīties kā viens liels dzīvnieks. Tas apgrūtina medījuma izvēli, kuru īpatni atšķirt un nomedīt.[5] Ja zebru bars sāk skriet un riņķot dažādos virzienos, tad lauvām var rasties grūtības saprast, kurā virzienā svītras kustas, kas atkal apgrūtina plēsoņu izvēlēties upuri.

Strīpām zinātnieki piešķir arī seksualitātes nozīmi, tā kā katram indivīdam ir atšķirīgs raksts, tad tas ļauj atpazīt un izcelt kādu konkrētu zebru.

Nesenākas teorijas un pētījumi par zebru krāsu nozīmi ir pierādījuši, ka zebru vertikālās strīpas ir efektīvas, lai "sajauktu galvu" cece mušām.[6] Alternatīvas teorijas uzskata, ka zebru svītras sakrīt ar zemādas tauku rakstu un kalpo kā kopīga termoregulācijas sistēma, kas atbalsta arī teoriju, ka svītru raksts dod otram dzīvniekam informāciju par indivīda spēku un spēju turpināt dzimtu.

Zebru termoregulācijas sistēma ir ļoti efektīva Āfrikas klimatā, tās apmatojums atstaro līdz 70% saules gaismas.[7]

Iejāta zebra Austrumāfrikā

Tāpat kā citi zirgi, zebras soļo, rikšo un lēkšo. Tās kopumā ir lēnākas nekā zirgi, tomēr izcilā izturība garās distancēs ļauj tām aizbēgt no vajātājiem. Ja zebru vajā plēsīgs dzīvnieks, tā skrien zigzag veidā, padarot medības plēsējam grūtākas. Ja zebrai nav kur aizbēgt, tā sper, kož un, ceļoties pakaļkājās, sit ar priekškājām.

Zebrām ir lieliska redze. Zinātnieki ir pārliecināti, ka zebras redz krāsas. Kā visiem zirgiem, zebrām acis ir novietotas galvas sānu plaknēs, ļaujot pārredzēt plašu teritoriju. Zebrām ir arī nakts redze, lai gan tā nav tik labi attīstīta kā plēsējiem, tomēr to kompensē zebru labā dzirde.

Zebrām ir labi attīstīta dzirde, to ausis ir lielākas nekā mājas zirgiem. Zebras, kā visi zirgu dzimtas pārstāvji, var pagriezt ausis jebkurā virzienā. Bez labas redzes un dzirdes tām ir arī laba oža un garšas sajūta.

Zebru pieradināšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lords Rotšilds un viņa zebras Londonā

Cilvēki ik pa laikam vēlas pieradināt zebras, īpaši Āfrikā, jo zebras ir izturīgākas pret Āfrikas slimībām nekā zirgi. Piedevām zebras ir imūnas pret cece mušu kodieniem. Tomēr visi cilvēku mēģinājumi ir cietuši neveiksmi, jo zebras, salīdzinot ar zirgiem, ir neparedzamākas un tendētas uz paniku stresa situācijās. Tādēļ jebkura veida zebroīds — zebras krustojums ar zirgu vai ēzeli — ir daudz piemērotāks darbam un nebrīvei, nekā tīrasiņu zebra.

Anglijā zoologs — kolekcionārs lords Rotšilds izmantoja zebras, lai tās vilktu viņa karieti. 1907. gadā ārsts Rosendo Ribeiro, kurš bija pirmais ārsts Nairobi Kenijā, ar zebru jāšus devās mājas vizītēs. 19. gadsimta vidū valsts vīrs Georgs Grejs, izbeidzot dienestu Dienvidāfrikā, importēja zebras uz Jaunzēlandi, lai tās vilktu karieti viņa privātajā Kavau salā.

Zebras mūsdienās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zebras āda

Cilvēki ar savu darbību jau sen apdraud zebru populāciju. Tās joprojām tiek medītas skaisto ādu dēļ. Kāpas kalnu zebras bija tik masveidīgi izmedītas, ka 1930. gados bija saglabājušies tikai aptuveni 100 īpatņi. Kopš tā laika, izveidojot rezervātus un aizliedzot medības, to skaits ir pieaudzis apmēram līdz 700 īpatņiem, kas joprojām ir neliels, un ir jādara viss iespējamais, lai nosargātu šo sugu.

Cilvēki apdraud arī tuksnešu zebras. Medības un dzīvu īpatņu ķeršana, lai tos pārdotu, ir samazinājušas zebru skaitu līdz kritiskai robežai. Lai arī līdzenuma zebru skaitliski ir visvairāk, to teritorijas samazina cilvēku lauksaimnieciskā darbība un malumednieki. Kvagas, kas vēl dzīvoja 19. gadsimta beigās, mūsdienās ir izmirušas.

Zebru sistemātika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

(†) - izmirusi organismu grupa

  1. Džuljeta Kletona-Broka "Zirgi. Enciklopēdija", Apgāds Zvaigzne ABC ISBN 9984-17-076-4
  2. Hunt, Kathleen "Horse Evolution"
  3. Gould, S. J. (1983) Hen's Teeth and Horse's Toes: Further Reflections in Natural History. New York: W. W. Norton and Company
  4. Wingert, June M. (1999-11-05). "Is a zebra white with black stripes or black with white stripes?
  5. "How do a zebra's stripes act as camouflage?
  6. Waage, J. K. (1981). How the zebra got its stripes: biting flies as selective agents in the evolution of zebra colouration. J. Entom. Soc. South Africa
  7. AWF: Wildlife: Zebra

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]