ASV dolārs

Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "ASV dolārs" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli

Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie pareizrakstības principi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, izlabojot pareizrakstības kļūdas. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā.

ASV dolārs
Lieto	ASV
Lejupējā vienība
1/100	Cents
Simbols	$
Monētas	1¢, 5¢, 10¢, 25¢, 50¢, $1
Banknotes	$1, $2, $5, $10, $20, $50, $100
Centrāl�� banka	Federālā rezervju sistēma

ASV dolārs (valūtas kods USD) ir ASV valūta. To vēl bieži saīsina kā dolāra zīmi $ vai kā US$, lai atšķirtu no citu valstu valūtām, ko arī sauc par dolāriem.

1785. gada 6. jūlijā Konfederāciju kongresa ieviestais ASV dolārs šobrīd ir pasaulē visplašāk lietotā valūta — vairākas valstis to lieto kā savu oficiālo valūtu, un vēl daudzās tā de facto ir galvenā valūta. 1995. gadā apgrozībā bija vairāk kā 380 miljardu ASV dolāru, no tiem divas trešdaļas ārpus ASV. Uz 2005. gadu apgrozībā bija 760 miljardi ASV dolāru, no tiem lielākā daļa ārpus ASV.

ASV dolārs ir atvasināts no spāņu astoņu reālu monētas jeb spāņu dolāra — vienas unces (28,3 g) sudraba monēta. Šī monēta bija cieņā starp Amerikas kolonistiem, ko tie dēvēja par spāņu dolāru. Nosaukums cēlies no vācu monētas ar līdzīgu sastāvu un izmēru, kas pazīstama kā tālers. Pirmās dolāra monētas, ko izlaida ASV naudas kaltuve, bija tāda paša izmēra un sastāva kā Spānijas dolārs, un pat pēc Amerikas Neatkarības kara Spānijas un ASV sudraba dolārs atradās apgrozībā vienlaicīgi.

Naudas nosaukums ir atvasināts no vārda, ko holandieši izmantoja savā kolonijā — Jaunajā Nīderlandē. 17. gadsimtā holandiešu Leeuwendaalders — jeb Liondolārs — bija ļoti populārs arī angļu kolonijās, tā vērtība bija 30 niķeļi. Holandiešu vārda "daalder", kura izruna ir ļoti līdzīga vārdam "dolārs", saknes meklējamas vācu naudas vienības — tālera jeb dāldera nosaukumā. Par dolāra zīmes "$" izcelsmi ir vairākas versijas. Viens no pieņēmumiem — zīme ir vēsturiski veidojusies, apvienojot abus valsts nosaukuma saīsinājuma burtus: US. Savienoto Valstu pastāvēšanas sākumā, lai apzīmētu US valūtu, ar rakstāmmašīnu tika drukāts burts "U" un tam pāri burts "S". Oriģinālajā simbolā, pateicoties burtam "U", bija izliekums zīmes apakšā. Laika gaitā simbols attīstījās, jo cilvēki rakstīja burtu "S" ar divām taisnām līnijām pāri — tā bija ērtāk. Laikam ritot, cilvēki sāka vilkt tikai vienu līniju pāri "S", tādējādi iegūstot simbolu "$", kādu mēs pazīstam šodien. Kopš tā laika šī zīme ir viens no pazīstamākajiem grafiskajiem attēliem, un to izmanto visā pasaulē, lai apzīmētu naudu vispārīgi, lai gan iesākumā šis simbols bija veidots tikai Savienoto Valstu valūtai.

Citi izskaidrojumi ir saistīti ar spāņu valūtu. Viens no šiem izskaidrojumiem ir, ka "$" attēlo ciparu "8", kas simbolizē spāņu astoņu reālu monētu. Cits ar spāņu valūtu saistīts skaidrojums ir cēlies no burtiem PS, kas lietoti, lai apzīmētu peso, lietojot šī vārda zilbju pirmos burtus — tāpat kā iepriekš minētajā skaidrojumā par burtiem US, arī šie burti rakstīti viens pār otru, līdz no P palikusi tikai svītriņa. Par visticamāko tiek uzskatīts skaidrojums, ka simbols cēlies no uz spāņu monētām attēlotās simbolikas, kas redzama arī Spānijas ģerbonī — ar lenti apvītiem Hērakla stabiem uz spāņu monētām lente ap katru no stabiem apvijās S veidā.

Pieprasījuma zīmes bija banknotes, kuras ASV izdeva pilsoņu kara laikā. Lai gan Pieprasījuma zīmes nebija pirmā papīra nauda, ko izdeva Savienoto Valstu valdība, tās bija pirmās, kas nonāca vispārējā apgrozībā. Likumdošanā šīs zīmes sauca par "Naudas krātuves zīmēm", bet termins "pieprasījuma zīme" radās tāpēc, ka šīs banknotes "pēc pieprasījuma" varēja samainīt pret monētām. Interesantākais ir tas, ka nosaukums "zaļie" ir cēlies no šīm naudas zīmēm, jo to reverss bija krāsots ar zaļu tinti.

ASV banknotes (atpazīstamas pēc sarkanā zīmoga un sērijas numura) nonāca apgrozībā Pilsoņu kara laikā, kad saskaņā ar 1862. gada aktu "par likumīgiem maksāšanas līdzekļiem" (the Legal Tender Act) dolārs kļuva par nacionālo valūtu. Tās tika izdotas $1, $2, $5, $10, $20, $50, $100, $500 un $1000 dolāru banknotēs.

Pilsoņu kara laikā, saasinoties saspīlējumam starp Ziemeļiem un Dienvidiem, vienu monētu vērtība kritās, kad citu vērtība nemainījās. Tā rezultātā daļa monētu pazuda no apgrozības. Tas bija par iemeslu tam, ka ASV valdība pirmo reizi atļāva izmantot pastmarkas kā naudu. Vēlāk tika izdotas arī banknotes, kuru vērtība bija mazāka par 1 dolāru. Tika veiktas vēl piecas sadrumstalotās valūtas emisijas — no 3 līdz 50 centiem.

Nacionālās banknotes izdeva ASV valdības izvēlētas privātās bankas. Valūtas vērtību noteica izdevējbanka. Neatkarīgi no izdevējbankas banknošu dizains bija identisks — bankas nosaukums, vieta un numurs bija vienīgās atšķirības zīmes.

Radīts 1865. gadā, tam bija 9 emisijas, no kurām četras apgrozītos publiski. Galvenokārt zelta sertifikātus izmantoja bankas un citas finanšu institūcijas. To vērtība bija $10, $20, $50, $100, $500, $1000, $10 000 un pat $100 000 — kur pēdējais cirkulēja tikai starp Federālajām Rezerves bankām.

Lai pavairotu naudas krājumus, ASV valdība 1878. gadā nolēma palielināt sudraba monētu skaitu. Valdība izlaida sudraba sertifikātus, pret kuriem izsniedza sudraba monētas.

Izdotas no 1890. līdz 1891. gadam, tās tika izlaistas $1, $2, $5, $10, $20, $50 (1891.g.), $100 un $1000 banknotēs. Tās tika izsniegtas tām personām, kuras pārdeva sudraba stieņus Naudas krātuvei.

Federālās rezerves banknotes (FRB) ir vienīgā valūta, ko pašlaik izlaiž ASV valdība. Agrākās FRB bija izmērā lielākas nekā pašreizējās. Bez tam uz tām bija sarkans un zils zīmogs. 1928. g. FRB ieguva tādu izmēru, kāds tām ir tagad, un uz visām banknotēm tiku uzdrukāts zaļš zīmogs.

Radītas tai laikā, kad Nacionālas Bankas banknošu izlaide tika apstādināta. Tām bija jāaizpilda Nacionālas Bankas banknošu vieta, līdz Federālo Rezerves banknošu ieviešanai. Federālā Rezervju banka izlaida šīs banknotes, nevis ASV valdība, kā tas ir ar FRB.

Dolāra averss un reverss

Uz ASV 1 dolāra zīmes aversa ir attēlots pirmais Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džordžs Vašingtons (zīmējis Gilberts Stjuarts). Reversa labajā pusē ir attēlots krāšņs ASV lielais zīmogs — ģerboņa Baltgalvainais ērglis. Ērglim priekšā ir vairogs, kas simbolizē jaunas valsts spēju "stāvēt pašai uz savām kājām", kuru vieno kongress — to simbolizē zilā līnija vairoga augšpusē. Virs ērgļa galvas ir nimbs ar 13 zvaigznēm. Uz lentes, kas ir satverta ērgļa knābī ir lasāms "E PLURIBUS UNUM" — No daudziem viens ("From many, one"). Tas savos nagos tur olīvas zaru (pret, kuru vienmēr ir pavērsta galva) un bultas, kas simbolizē alkas pēc miera, bet gatavību cīnīties. Skaitlis 13, kas simbolizē pirmās trīspadsmit kolonijas, ir svēts ēģiptiešiem. Tas simbolizē pārdzimšanu vai reinkarnāciju. Šis skaitlis banknotē parādās vairākas reizes:

• 13 zvaigznes virs ērgļa galvas;
• 13 pakāpieni piramīdā;
• 13 burti vārdos ANNUIT COEPTIS;
• 13 burti vārdos E PLURIBUS UNUM;
• 13 vertikālas svītras vairogā;
• 13 lapas olīvas zarā;
• 13 augļi;
• 13 bultas;

Reversa kreisajā pusē ir attēlota nepabeigta piramīda. Atdalītais piramīdas gals, uz kura ir attēlota "visu redzošā acs", simbolizē to, ka Amerikas Savienotās Valstis vēl nav pabeigtas. Lecošās saules radītā piramīdas ēna attēlo neatklātās teritorijas Rietumos. Pati austošā saule simbolizē jaunas nācijas sākumu. Frāze latīniski "Annuit Cœptis" — "Viņš (Dievs) ir svētījis mūsu apņemtos darbus" ("He [God] has favored our undertaking") atrodas virs piramīdas. Vārdi "NOVUS ORDO SECLORUM" — Laikmetu jaunā kārtība (New Order of the Ages) ir parādīti uz lentes piramīdas apakšā. Piramīdas pamatos ir ierakstīti romiešu cipari MDCCLXXVI jeb 1776. gads, kad tika parakstīta ASV Neatkarības deklarācija. Acs virs piramīdas ir līdzīga simbolam, ko izmanto Brīvie Masoni. Šis simbols ir ļoti populārs starp konspirācijas teoriju piekritējiem, kas saista šo zīmi ar Iluminati slepeno apvienību.

Uz ASV 2 dolāru banknotes aversa ir attēlots bijušais ASV prezidents Tomass Džefersons, bet uz reversa ir Džona Truimbla glezna — "Neatkarības deklarācija".

Uz 5 dolāru banknotes aversa ir attēlots ASV prezidents Abrahams Linkolns, bet uz reversa — Linkolna memoriāls.

Uz 10 dolāru banknotes aversa attēlots Naudas krātuves sekretārs Aleksandrs Hamiltons, bet uz reversa — ASV Naudas krātuve.

Uz 20 dolāru banknotes aversa ASV prezidents Endrū Džeksons, bet uz reversa — Baltais nams.

Uz 50 dolāru banknotes ir attēlots ASV prezidents Uliss Grānts, bet uz reversa ASV Kapitolijs.

Uz 100 dolāru banknotes ir attēlots Bendžamins Franklins, bet uz reversa Neatkarības halle.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: ASV dolārs.

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• ASV dolārs: Vēsturiskās un aktuālās banknotes (angliski) (vāciski)

Autoritatīvā vadība WorldCat LCCN: sh85038863 GND: 4012671-7 NKC: ph200845