Pāriet uz saturu

Pireneji

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Pireneju kalni)
Pireneji
Pireneji
Pireneju topogrāfiskā karte (Francijas un Spānijas robeža)
Kontinents Eirāzija
Valstis Karogs: Francija Francija, Karogs: Spānija Spānija, Karogs: Andora Andora
Atdala Pireneju pussalu
no Eiropas
Augstākais kalns Aneto smaile
Augstums 3404 m
Pireneji Vikikrātuvē

Pireneji (franču: Pyrénées, spāņu: Pirineos, katalāņu: Pirineus, oksitāņu: Pirenèus) ir kalnu grēda Eiropas dienvidrietumos, kas veido dabisku robežu starp Spāniju un Franciju. Kalnos atrodas arī maza pundurvalsts — Andora. Kalnu grēda atdala Pireneju pussalu no pārējās Eiropas, stiepjas no Biskajas līča līdz Vidusjūrai 490 km garumā. Augstākā virsotne ir Aneto smaile Maladetas masīvā, 3404 m virs jūras līmeņa. Ģeoloģiski Pireneji veidojušies terciārajā periodā (ģeoloģisks periods, kas sākās pirms 66 miljoniem gadu un beidzās pirms 2 miljoniem gadu). Tā pamatā ir granīts, ielejās atrodams arī kaļķakmens. Sniegs klāj kalnus sākot ar aptuveni 1800 metriem virs jūras līmeņa.[1] Alpīnie ledāji klāj aptuveni 15 km² lielu teritoriju.

Pēc augstuma virs jūras līmeņa Pireneji otra lielākā kalnu grēda Rietumeiropā aiz Alpiem. Kalnu vidējais augstums ir no 1500 līdz 2000 metriem virs jūras līmeņa. Augstākā virsotne ir Aneto smaile (3404 m virs jūras līmeņa).

Fizioģeogrāfiskais iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pireneji iedalās Rietumpirenejos, Centrālajos Pirenejos un Austrumpirenejos.

  • Rietumpireneji ir vidēji augsti, sastāv no kaļķakmens, vērojami aktīvi karsta procesi, arī atsevišķi kristālisku iežu masīvi. Rietumpireneji stiepjas no Atlantijas okeāna līdz Somportas pārejai.
  • Centrālie Pireneji stiepjas no Somportas pārejas līdz Karlitas smailei. Šī ir augstākā Pireneju daļa. Sastāv galvenokārt no kristāliskajiem iežiem — granīta, gneisa, slānekļa, smilšakmens. Alpīnās reljefa formas. Vēl 1980. gados ledāji šeit klāja ap 40 km². Mūsdienās ap 15 km².
  • Austrumpireneji stiepjas no Karlitas smailes līdz Vidusjūrai. Starpkalnu ieplakas. Kristālisko iežu, smilšakmeņu, kaļķakmens masīvi un grēdas.

Klimats Pirenejos ir maigs un mitrs. Populārs tūrisma un ziemas sporta objekts. Kūrorti ar karstiem avotiem. Uz ziemeļiem no Pirenejiem valda mērenais klimats, bet uz dienvidiem — Vidusjūras klimata pazīmes. Ziemeļos un rietumos zemāk par 2000 metriem virs jūras līmeņa aug dižskābaržu un skujkoku meži un daudz pļavas, savukārt dienvidu pusei raksturīgi mūžzaļo cietlapju meži un krūmāji.

Kalnu ziemeļu pusē gada nokrišņu daudzums ir 1500–2400 mm, bet dienvidu pusē — 500–700 mm.

  1. «Pyrenees Mountains» (angļu). Languedoc. Skatīts: 2019. gada 7. oktobrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]